eifonija
eifonija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | eifonija | eifonijas |
| Ģen. | eifonijas | eifoniju |
| Dat. | eifonijai | eifonijām |
| Akuz. | eifoniju | eifonijas |
| Lok. | eifonijā | eifonijās |
1.Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
2.Mācība par daiļskanību (daiļdarbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eifoniju liegās skaņas fonā rada it kā maigu mirdzuma oreolu.
- Mūzikas skolā viņš apgūst eifoniju ( pūšamais mūzikas instruments – aut.)
- Pirmais instruments man bija baritons, kuru tagad moderni dēvē par eifoniju.
- “Kad Reinis iestājās mūzikas skolā, viņš vispirms apguva eifonija spēli.
- Puisis jau vienreiz ir absolvējis mūzikas skolu ar izcilību kā eifonija spēlētājs.