tuncīt
tuncīt apvidvārds
1.Vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
2.Mīcīt, dauzīt, sist.
Avoti: ViV, Sin, VV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izveidojušās arī formas ar ekspresīvu n iespraudumu, piemēram, blakus tūcīt ir apvidvārds tuncīt, stampāt, mīcīt, grūstīt, blakus apvidvārdam dūkāt – sist ar dūri, mīcīt ir dunkāt, no kā arī lietvārda paralēlformas: apvidvārds duka, dūka, dunka – dūres sitiens, grūdiens.