aizsprāgt1
Lietojuma biežums :
aizsprāgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri