rūceklis
rūceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūceklis | rūcekļi |
| Ģen. | rūcekļa | rūcekļu |
| Dat. | rūceklim | rūcekļiem |
| Akuz. | rūcekli | rūcekļus |
| Lok. | rūceklī | rūcekļos |
rūcekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūcekle | rūcekles |
| Ģen. | rūcekles | rūcekļu |
| Dat. | rūceklei | rūceklēm |
| Akuz. | rūcekli | rūcekles |
| Lok. | rūceklē | rūceklēs |
1.Rūcējs2.
2.Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis2.
2.1.Rūcoša rotaļlietiņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- krastā sufozija Simtēnu Dzirnes ala 25 Spiģu Rūcekļa ala 7.8 2 2
- Ala Spiģu Rūcekļa ala Naukšēnu pag
- Arī Rūcekļa ala
- Ar tādiem rūcekļiem spēlējās bērni pirms simts gadiem.
- Nu godīgi sakot biju notestēt jauno rūcekli.