rūcenīca
rūcenīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūcenīca | rūcenīcas |
| Ģen. | rūcenīcas | rūcenīcu |
| Dat. | rūcenīcai | rūcenīcām |
| Akuz. | rūcenīcu | rūcenīcas |
| Lok. | rūcenīcā | rūcenīcās |
1.Rūcēja; tā, kam rūc vēders.
2.Pakaļa.
3.Bise, šautene.
Avoti: LE, ME