rūcējs
Lietojuma biežums :
rūcējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
rūcēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darītājs → rūkt.
2.Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri