izspurgt
Lietojuma biežums :
izspurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
izspurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Spurdzot izlidot (parasti par putniem).
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
2.1.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
3.parasti formā: trešā persona Spurdzoši ieskanēties (par smiekliem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri