uzaicināt
uzaicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzaicinu | uzaicinām | uzaicināju | uzaicinājām | uzaicināšu | uzaicināsim |
| 2. pers. | uzaicini | uzaicināt | uzaicināji | uzaicinājāt | uzaicināsi | uzaicināsiet, uzaicināsit |
| 3. pers. | uzaicina | uzaicināja | uzaicinās | |||
Pavēles izteiksme: uzaicini (vsk. 2. pers.), uzaiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzaicinot (tag.), uzaicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzaicinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzaicina
Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liels ieguvums ir mājskolotāji, kurus no Rietumiem uzaicina Baltijas muižnieki.
- Uz komisijas sēdi tika uzaicināti un izteicās arī pretējo pušu pārstāvji.
- Pēc ģenētisko izmeklējumu atbilžu saņemšanas uzaicina uz konsultāciju slimnieces abas māsas.
- Izskatot pārbaudes materiālus, atzinumā teikto un uzaicināto amatpersonu paskaidrojumus, kolēģija
- 19.5. uzaicināto personu vārds, uzvārds, institūcija un ieņemamais amats,