uzāķēt
uzāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzāķēju | uzāķējam | uzāķēju | uzāķējām | uzāķēšu | uzāķēsim |
| 2. pers. | uzāķē | uzāķējat | uzāķēji | uzāķējāt | uzāķēsi | uzāķēsiet, uzāķēsit |
| 3. pers. | uzāķē | uzāķēja | uzāķēs | |||
Pavēles izteiksme: uzāķē (vsk. 2. pers.), uzāķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzāķējot (tag.), uzāķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzāķētu
Vajadzības izteiksme: jāuzāķē
Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagadiņ Berta uzāķēja kāsim speķa pīrāgu un gaidīja sabraucam savējos.
- Lielajā istabā pie aizkaru stangas uzāķēti divi dāmu vakartērpi.
- Amerikāņu robežsargi varēja uzjautrināties no sirds patikas, no rīta ieraugot sētas galā uzāķētu Jeep Cherokee.
- Dažkārt gan mamma mēdza teikt visai nejaukas lietas: " Nāc nu šu, dod degunu, lai var uzāķēt mēteli!"
- Izrādījās, ka, lai izceltu blokus, nepietiek ar to, ka šoferim ir vadības pults, ar ko virzīt pacēlāja strēli, , bet vēl bija vajadzīgi divi cilvēki – viens, kas uzāķē paletes, un otrs, kas izcelto kravu palīdz nolikt vajadzīgajā vietā.