uzārdīt
uzārdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzārdu | uzārdām | uzārdīju | uzārdījām | uzārdīšu | uzārdīsim |
| 2. pers. | uzārdi | uzārdāt | uzārdīji | uzārdījāt | uzārdīsi | uzārdīsiet, uzārdīsit |
| 3. pers. | uzārda | uzārdīja | uzārdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzārdi (vsk. 2. pers.), uzārdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzārdot (tag.), uzārdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzārdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzārda
Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi, ka malas uzārdītas, pēc tām varēja redzēt.
- Iepazīstoties roku saķēra kā knaiblēs, ilgi skatījās acīs, kā gribēdams uzārdīt iekšas un atrakt visus viņa noslēpumus un vainas.
- Himalaju monals ( " Lophophorus impejanus"), piemēram, pārmeklē un uzārda satrunējušos kokus līdzīgi, kā to dara dzenis.
- Stāstos savdabīgā veidā turpināta arī iepriekšējo gadu tradīcija – mēģinājums uzrakt un uzārdīt neērto un sāpīgo, vienlaikus nezaudējot spēju ironiski un, iespējams, skumji pasmaidīt par to.
- Pirmkārt, būtu jāsadarbojas ar citu komunikāciju, kas arī atrodas zem zemes, īpašniekiem, jāuzārda ielas, pēc tam tās no jauna jāizbūvē.