aizvainot
aizvainot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvainoju | aizvainojam | aizvainoju | aizvainojām | aizvainošu | aizvainosim |
| 2. pers. | aizvaino | aizvainojat | aizvainoji | aizvainojāt | aizvainosi | aizvainosiet, aizvainosit |
| 3. pers. | aizvaino | aizvainoja | aizvainos | |||
Pavēles izteiksme: aizvaino (vsk. 2. pers.), aizvainojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvainojot (tag.), aizvainošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvainotu
Vajadzības izteiksme: jāaizvaino
1.Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
1.1.Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas).
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas sievietes kluba iniciatīvu vērtē kā seksistisku, aizvainojošu un bezgaumīgu.
- "Tiem, kurus es aizvainoju, es esmu parādā atvainošanos.
- Savukārt, aizvainot gan es nevienu negribu,” viņa piebilst.
- Aizvainotais dziedātājs nelabvēļus nosaucis par galvā p**tiem bastardiem.
- "Vulgārā piezīme aizvaino gan ebrejus, gan arī visus amerikāņus.