Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizvainot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (39):
- ķerties pie goda aizskart, aizvainot
- ķerties pie pogām aizskart, aizvainot
- rapļot Aizskart, aizvainot
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu
- močīt augumā aizvainot ar vārdiem
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums
- pazemot ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu)
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu
- pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu)
- cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties
- aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot
- iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot
- iedzelt izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot
- dzelt izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot
- dzelties izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt
- abižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties
- bozties kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku)
- bozties kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties
- pabozties neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu)
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu)
- uzbozties pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem)
- bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
- iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
- ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu)
- ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot
- verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
aizvainot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV