aizvainoties
aizvainoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvainojos | aizvainojamies | aizvainojos | aizvainojāmies | aizvainošos | aizvainosimies |
| 2. pers. | aizvainojies | aizvainojaties | aizvainojies | aizvainojāties | aizvainosies | aizvainosieties, aizvainosities |
| 3. pers. | aizvainojas | aizvainojās | aizvainosies | |||
Pavēles izteiksme: aizvainojies (vsk. 2. pers.), aizvainojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvainojoties (tag.), aizvainošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvainotos
Vajadzības izteiksme: jāaizvainojas
Justies aizvainotam; apvainoties.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drūmos, aizvainotos, aizlauztā likteņa novārdzinātos izsūtītos lauki drīz vien sagaidīja.
- Paraujos mazliet sānis, tikai mazdrusciņ, bet viņš to pamana un aizvainojas.
- Bet es neaizvainojos, es tikai daru, kas ir manam bērnam labi.
- Stefānija labprāt piekrita manai intervijai un pat neaizvainojās par nosaukumu “ neredzamā”.
- Ceturtais solis:"Esmu bezspēcīgs un atkarīgs" – cilvēks cieš un aizvainojas.