aizaust1
aizaust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizaustu | aizaustam | aizausu | aizausām | aizausīšu | aizausīsim |
| 2. pers. | aizausti | aizaustat | aizausi | aizausāt | aizausīsi | aizausīsiet, aizausīsit |
| 3. pers. | aizaust | aizausa | aizausīs | |||
Pavēles izteiksme: aizausti (vsk. 2. pers.), aizaustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizaustot (tag.), aizausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizaustu
Vajadzības izteiksme: jāaizaust
Iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieradušies Portugālē, lika tīklkodēm cieši aizaust Koļinko vārtus.
- Lins, bomeļu meti, un ar linu aizaužam.
- Lidoņu aizausu antenas atkal izšāvās, un uz brīdi viņi tās grozīja kā sazinādamies.
- Aizaužam un stop!
- To lēni aizauž zvaigžņu gaisma un sienāžu sisināšana.