nogainīt
Lietojuma biežums :
nogainīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
nogainīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt.
2.Neļaut pārskriet (vārot).
Avoti: LLVV, ME, tIZ
Korpusa piemēri