nogaiņāt
nogaiņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogaiņāju | nogaiņājam | nogaiņāju | nogaiņājām | nogaiņāšu | nogaiņāsim |
| 2. pers. | nogaiņā | nogaiņājat | nogaiņāji | nogaiņājāt | nogaiņāsi | nogaiņāsiet, nogaiņāsit |
| 3. pers. | nogaiņā | nogaiņāja | nogaiņās | |||
Pavēles izteiksme: nogaiņā (vsk. 2. pers.), nogaiņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogaiņājot (tag.), nogaiņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogaiņātu
Vajadzības izteiksme: jānogaiņā
Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bullis turpina ignorēt uzbraucienus , to izrādīdams ar ašu astes vicienu nogaiņājot no muguras dunduru
- Galvenais kādu vecu dvieli jāpaņem līdz, ar ko mušas nogaiņāt, lai nekož, maitas.