atsprakšķēt
atsprakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsprakšķu | atsprakšķam | atsprakšķēju | atsprakšķējām | atsprakšķēšu | atsprakšķēsim |
| 2. pers. | atsprakšķi | atsprakšķat | atsprakšķēji | atsprakšķējāt | atsprakšķēsi | atsprakšķēsiet, atsprakšķēsit |
| 3. pers. | atsprakšķ | atsprakšķēja | atsprakšķēs | |||
Pavēles izteiksme: atsprakšķi (vsk. 2. pers.), atsprakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsprakšķot (tag.), atsprakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsprakšķētu
Vajadzības izteiksme: jāatsprakšķ
Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV