nopīkstēt
nopīkstēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopīkstu | nopīkstam | nopīkstēju | nopīkstējām | nopīkstēšu | nopīkstēsim |
| 2. pers. | nopīksti | nopīkstat | nopīkstēji | nopīkstējāt | nopīkstēsi | nopīkstēsiet, nopīkstēsit |
| 3. pers. | nopīkst | nopīkstēja | nopīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: nopīksti (vsk. 2. pers.), nopīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopīkstot (tag.), nopīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopīkstētu
Vajadzības izteiksme: jānopīkst
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
2.transitīvs Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Gustav, Gustav, labdien, – tas atkal nopīkstēja.
- Signāls nopīkstēja, un Margarita teciņus nesās augšā uz otro stāvu.
- „Mēs to mācījāmies svētdienas skolā,” nopīkst Lēna.
- — zaudējusi jebkuru cienīgumu, es nopīkstēju un no pārestības izstiepu lūpu.
- Tējkanna smalki, it kā ar piepūli nopīkstēja un izslēdzās.