tiesnesis
tiesnesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tiesnesis | tiesneši |
| Ģen. | tiesneša | tiesnešu |
| Dat. | tiesnesim | tiesnešiem |
| Akuz. | tiesnesi | tiesnešus |
| Lok. | tiesnesī | tiesnešos |
tiesnese sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tiesnese | tiesneses |
| Ģen. | tiesneses | tiesnešu |
| Dat. | tiesnesei | tiesnesēm |
| Akuz. | tiesnesi | tiesneses |
| Lok. | tiesnesē | tiesnesēs |
1.joma: jurisprudence Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu.
2.Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
3.joma: fiziskā kultūra un sports Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesnesis nevar ignorēt to, ko vispārība atzīst par pareizu. ”
- Tiesnešu atsevišķās domas izpaužas kā tiesu prakses maiņas indikators un iniciators.
- Tiesnesis var vērtēt tikai iesniegtos pierādījumus lietā un taisīt atbilstošu spriedumu.
- Fakta atzīšanai par vispārzināmu faktu, primāras ir tiesneša personiskās zināšanas.
- Visas tiesas nozīmē vienu tiesnesi kā vadītāju nekustamā īpašuma lietām.”