paskubināt
paskubināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paskubinu | paskubinām | paskubināju | paskubinājām | paskubināšu | paskubināsim |
| 2. pers. | paskubini | paskubināt | paskubināji | paskubinājāt | paskubināsi | paskubināsiet, paskubināsit |
| 3. pers. | paskubina | paskubināja | paskubinās | |||
Pavēles izteiksme: paskubini (vsk. 2. pers.), paskubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paskubinot (tag.), paskubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paskubinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaskubina
Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es apsēžos uz bukas, paskubinu Izidu, un mēs braucam.
- Lai pārbaudītu savas mazās apskaidrības apgalvojuma dabu, nolemju paskubināt Antoniu.
- Pirmais iespaids, kuru paskubināja svinēšanas aspekti, sāka transformēties.
- Ierobežojumu atcelšana vakcinētajiem būtu mūsu valsts labā griba, paskubinot cilvēkus vakcinēties.
- - aiz muguras nodunēja trīs miljoni balsu, un Vītauts pārbijies paskubināja zirgu.