paskrūvēt
paskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paskrūvēju | paskrūvējam | paskrūvēju | paskrūvējām | paskrūvēšu | paskrūvēsim |
| 2. pers. | paskrūvē | paskrūvējat | paskrūvēji | paskrūvējāt | paskrūvēsi | paskrūvēsiet, paskrūvēsit |
| 3. pers. | paskrūvē | paskrūvēja | paskrūvēs | |||
Pavēles izteiksme: paskrūvē (vsk. 2. pers.), paskrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paskrūvējot (tag.), paskrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paskrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāpaskrūvē
Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbraucu no darba, kaut ko paskrūvēju, paremontēju.
- Tad jau skrūvīte jāpaskrūvē uz augšu!
- Un var arī paskrūvēt.
- Paskrūvējot skrūvi atpakaļ, tiks atrisināta problēma.
- Sākumā ir jātīra, jāslauka lidmašīna, tad var paskrūvēt, palidot līdzi.