Paplašinātā meklēšana
Meklējam ēra.
Atrasts vārdos (334):
- ēra:1
- ēra:2
- Bēra:1
- Fēra:1
- Gēra:1
- Ģēra:1
- Hēra:2
- Hēra:1
- Jēra:1
- Kēra:1
- Pēra:1
- sēra:2
- sēra:1
- šēra:1
- Šēra:1
- vēra:1
- Vēra:1
- Adēra:1
- afēra:1
- Flēra:1
- Izēra:1
- Klēra:1
- Osēra:1
- piēra:1
- sfēra:1
- Sjēra:1
- svēra:1
- Šjēra:1
- Jēras:1
- sēras:2
- sēras:1
- Albēra:1
- Ambēra:1
- antēra:1
- apvēra:1
- Badēra:1
- Belēra:1
- Fejēra:1
- hetēra:1
- Kitēra:1
- Lilēra:1
- Lučēra:1
- Matēra:1
- mohēra:1
- monēra:1
- Nevēra:1
- Nigēra:1
- Oklēra:1
- Oksēra:1
- Opmēra:1
- Ribēra:1
- Rīsēra:1
- sklēra:1
- valēra:1
- Vezēra:1
- Vogēra:1
- bērais:1
- bērala:1
- bērals:1
- Mērane:1
- mērans:1
- nērags:1
- Tvērau:1
- vērags:1
- vērags:2
- zēravs:1
- Ālsmēra:1
- Barjēra:1
- Bastēra:1
- Beltēra:1
- bezmēra:1
- Busjēra:1
- chimēra:1
- heihēra:1
- Kempēra:1
- Kenmēra:1
- Kildēra:1
- Kišbēra:1
- Korsēra:1
- Kūrmēra:1
- Manjēra:1
- mazmēra:1
- Nantēra:1
- Onflēra:1
- Orsjēra:1
- pārmēra:1
- patvēra:1
- pentēra:1
- Rivjēra:1
- Roslēra:1
- Soljēra:1
- šeflēra:1
- Trijēra:1
- apmēram:1
- bēralas:1
- Hērakls:1
- jēraine:1
- jērains:1
- jēraiņš:1
- kamēram:1
- mērauka:2
- mērauka:1
- nosēras:1
- sērains:1
- sērauts:1
- spērags:1
- špērags:1
- Tēranda:1
- Tērande:1
- Tēraudi:1
- tērauds:1
- Angljēra:1
- bajadēra:1
- biosfēra:1
- Boksmēra:1
- Dampjēra:1
- Delavēra:1
- Eberdēra:1
- ekosfēra:1
- goltjēra:1
- ģeosfēra:1
- Kalimēra:1
- kaproēra:1
- Kungsēra:1
- Lalešēra:1
- Legstēra:1
- Lerobēra:1
- Makomēra:1
- noosfēra:1
- Senpjēra:1
- sirmķēra:1
- Skelšēra:1
- Skūtšēra:1
- Svolvēra:1
- tastjēra:1
- telomēra:1
- Vovijēra:1
- mēraukla:1
- pārmēram:1
- piemēram:1
- sēravots:1
- Sēravots:1
- šķērains:1
- šķēraiņi:1
- šķēravas:1
- tēraudot:1
- zvēracis:1
- zvērains:1
- zvērasts:1
- Arvaihēra:1
- atmosfēra:1
- barisfēra:1
- batisfēra:1
- Beliklēra:1
- bezizmēra:1
- Bordigēra:1
- ektosfēra:1
- ekzosfēra:1
- episklēra:1
- filoksēra:1
- fotosfēra:1
- garizmēra:1
- Greitbēra:1
- hemisfēra:1
- hemosfēra:1
- homosfēra:1
- hromomēra:1
- Jāskisēra:1
- jonosfēra:1
- Kapelšēra:1
- kriosfēra:1
- Laluvjēra:1
- Landsmēra:1
- Legozjēra:1
- Ležosjēra:1
- litosfēra:1
- mazizmēra:1
- mezosfēra:1
- onkosfēra:1
- pepinjēra:1
- Portblēra:1
- rizosfēra:1
- Sennazēra:1
- Sensovēra:1
- Sentibēra:1
- Sentklēra:1
- Sentomēra:1
- Skelskēra:1
- šifonjēra:1
- tabakjēra:1
- tabatjēra:1
- zigosfēra:1
- Zūtermēra:1
- Žēradmēra:1
- mērakaķis:1
- mērarutki:1
- pēraizpēr:1
- sērainīte:1
- sērapiepe:1
- tēraudene:1
- tēraudiņa:1
- acidantēra:1
- akokantēra:1
- Ardžentēra:1
- Armantjēra:1
- astrosfēra:1
- banduljēra:1
- Belisodēra:1
- blogosfēra:1
- bonbonjēra:1
- centromēra:1
- Etena-Lēra:1
- falanstēra:1
- gladantēra:1
- Helsingēra:1
- hidrosfēra:1
- hionosfēra:1
- hromosfēra:1
- kordeljēra:1
- lielizmēra:1
- pilnizmēra:1
- planisfēra:1
- pogonatēra:1
- Pontodmēra:1
- sansevjēra:1
- Santaklēra:1
- sociosfēra:1
- Sundālsēra:1
- tehnosfēra:1
- termosfēra:1
- troposfēra:1
- Valmadrēra:1
- Verdālsēra:1
- Vormervēra:1
- hērakleidi:1
- Kvēragerdi:1
- mēraparāts:1
- notēraudot:1
- pēraizpērn:1
- Sēragrāvis:1
- tēraudains:1
- tēraudzils:1
- zvērastība:1
- zvērastība:2
- ambarkadēra:1
- astenosfēra:1
- boribonjēra:1
- centrosfēra:1
- heterosfēra:1
- Sentheljēra:1
- sklerosfēra:1
- stratisfēra:1
- stratosfēra:1
- Torēngljēra:1
- Truārivjēra:1
- Adžēra-Lamī:1
- apaļtērauds:1
- dzēraukstis:1
- hromtērauds:1
- jēradvēsele:1
- pendērainis:1
- tērandnieki:1
- tēraudciets:1
- tēraudkrāsa:1
- tēraudošana:1
- veidtērauds:1
- Avresenpjēra:1
- biogenosfēra:1
- Fernēvoltēra:1
- Hārlemermēra:1
- hondriosfēra:1
- Kāsltaunbēra:1
- magnetosfēra:1
- tektonosfēra:1
- cefalantēras:1
- fasontērauds:1
- Hēradsvehtna:1
- Hjēradsbloui:1
- mēraparatūra:1
- niķeļtērauds:1
- sazvērastība:1
- tēraudbetons:1
- tēraudbruņas:1
- tēraudcepure:1
- tēraudlējējs:1
- tēraudlējums:1
- tēraudpelēks:1
- tomastērauds:1
- Vijēra-Farlē:1
- Hjirksēterēra:1
- litratmosfēra:1
- Sogndālsfjēra:1
- bezatmosfēras:1
- Fērantardenuā:1
- jēradvēselība:1
- mangāntērauds:1
- martentērauds:1
- profiltērauds:1
- sudrabtērauds:1
- tēraudcietums:1
- tēraudliešana:1
- tēraudlietuve:1
- zvēraudzētava:1
- Briēlabuisjēra:1
- substratosfēra:1
- pudlingtērauds:1
- silīcijtērauds:1
- specialtērauds:1
- vanādijtērauds:1
- Vilēra-Bretono:1
- volframtērauds:1
- Rosjēransantēra:1
- Šarlevilmezjēra:1
- ārpusatmosfēras:1
- bēravircavnieki:1
- molibdentērauds:1
- tēraudkausēšana:1
- tēraudkausētājs:1
- tēraudkausētava:1
- tēraudvelmēšana:1
- aizsargatmosfēra:1
- Vestonsjūpermēra:1
- Senpjēra-Dalbiņī:1
- tēraudķivernieki:1
- Barbzjē-Sentilēra:1
- standartatmosfēra:1
- Šarlevila-Mezjēra:1
- ātrgriezējtēraudi:1
- elektromēraparāti:1
- Hēra-Grenchauzene:1
- pārmērapdzīvojums:1
- polimēranaloģisks:1
- Hogezanda-Sapemēra:1
- elektrotēraudkausēšana:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
- -morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
- -morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- (ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts
- (ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- (ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām
- izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
- acidanthera Acidantēras
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
- piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai)
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
- rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
- Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
- kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā)
- prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā)
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu)
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu)
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu)
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
- konversija agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu)
- lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- kokšināt aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!"
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā)
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu)
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu)
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu)
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko)
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
- noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā)
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- maukt aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus)
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot)
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
- aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis)
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
- aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
- nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
- aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu)
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju)
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces)
- pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas)
- sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
- aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
- aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām)
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.)
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
- blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā)
- aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu)
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
- murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
- mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
- atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu
- aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu)
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu)
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta)
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
- novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas)
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu)
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu
- karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
- sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību)
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
- faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
- dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
- impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību)
- tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu)
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa
- miliampērs Ampēra tūkstošdaļa
- transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
- rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles
- teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku)
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam)
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
- pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta)
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem)
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu)
- kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis)
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs)
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes
- kalibrometrs aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai
- barometrs aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
- defektoskops aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē)
- tenzometrs aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs)
- perimetrs aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai
- vakuumaparāts aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators)
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
- gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
- meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli
- apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
- afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs
- vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai)
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
- slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls
- žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus)
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
- Avoti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi"
- Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ansbertrāna apdzīvota vieta Gvadelupā, Grantēras salas ziemeļrietumu piekrastē, Gvadelupas šauruma krastā
- Kilkalena apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistē
- Monasterevana apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistes rietumu pierobežā
- Enīsa apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē
- Enistimona apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē
- Lehinča apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē
- Ņūmārketa pie Fergusas apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē
- Skārifa apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē
- Talla apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē
- Killalū apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes austrumos
- Siksmailbridža apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes dienvidu daļā
- Miltaunmolbeja apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes rietumos
- Lisdūnvārna apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes ziemeļrietumu daļā
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē
- Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, Eiselmēra rietumu krastā
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
- Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu)
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko)
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu)
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
- iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
- apgaismāt Apgaismot (piemēram, vietu, telpu)
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī)
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu)
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- kabata apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai)
- krūtaža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
- krūteža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
- piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
- veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
- šlāpraks apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu
- sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
- augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
- noģērbties Apģērbties, saģērbties (kā, piemēram, labi, grezni)
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību)
- garums Apjoms (piemēram, tekstam)
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
- ambients Apkārtējā atmosfēra, vide, ietekme, gaisotne
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem)
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
- aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu)
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus)
- summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus)
- kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai
- apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
- apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem)
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus)
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai)
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piemēram, izdevumus, zaudējumus)
- apmērām apmēram (no apmērs)
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā
- cirkadīmisks Apmēram 24 stundu ritmam atbilstošs
- mēnesis apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
- belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai
- circa apmēram, aptuveni
- aptuvumis Apmēram, aptuveni
- gabal Apmēram, aptuveni
- piegulu Apmēram, aptuveni, tuvu
- ķip Apmēram, it kā
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu)
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu)
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties
- ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu)
- ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu)
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu)
- brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās)
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu
- iedūšoties Apreibināties (piemēram, ar alkohola glāzi)
- pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi)
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu)
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
- barjera apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi)
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu)
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
- pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni)
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu)
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
- aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
- apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem
- apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
- plus mīnus Aptuveni, apmēram
- tuvumis Aptuveni, apmēram
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu)
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim)
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā)
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu)
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra
- bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai
- starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu)
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu)
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas)
- CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams)
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā)
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
- nokleimavāt Apzīmogot (piemēram, kokus, kokmateriālus)
- sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas)
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību)
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot
- apdūmot Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu)
- maisīt ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli
- pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
- noturēt ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11)
- nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli)
- aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna)
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls)
- iedrīksnāt ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes)
- griezt ar asu rīku veidot (piemēram, robu) kādā virsmā
- bārisks ar atmosfēras spiedienu saistīts
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
- taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
- pārvadīt ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā
- pavairot ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu
- uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- mīstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru
- maistīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt
- polsteris ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm)
- knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- iedzīt ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme)
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
- fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
- četrlampu ar četrām lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- daudzlampu ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- divlampu ar divām lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- klausīties ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto)
- labiekārtot ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku)
- labierīcības ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē)
- nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
- glums ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu)
- aizgrandēt ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu)
- ģerīt ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst
- kulties ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.)
- kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
- lauzelēties ar grūtībām, kļūdaini, piemēram, lasīt, arī runāt (kādā valodā)
- izlauzīties ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu)
- elst ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2)
- elsot ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst
- pūst ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles)
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
- siet ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus
- izsaukt ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus
- uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
- slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
- noslēgt ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību
- pārslēgt ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai
- noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei)
- godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
- tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
- maskēt ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā)
- dasalikties ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu
- izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
- rakt ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem
- atkaukties ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni)
- šņāpt ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi)
- sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
- gozēt ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns)
- gozēties ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns)
- aizlēkt ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm)
- uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
- nodrošināt ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā)
- monopols ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- monopoltiesības ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- klaušas ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu
- saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
- izšaut ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu)
- slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
- maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- nomaskēt ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- nomaskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām
- gatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats)
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode)
- izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam)
- nodibināt ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju)
- izkārtot ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- robotrāpulis ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā
- zirgs ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām)
- iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
- ieskandināt ar mūziku ievadīt (piemēram, svētkus)
- caur degunu ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt)
- iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas)
- sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
- izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
- nošņorēt ar noziestu auklu iezīmēt svītras (piemēram, kokmateriālā)
- pieņemt ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli)
- kokss ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas
- kvitēt ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu
- piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
- izsist ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi)
- sist ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu)
- uzsist ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
- kasīt ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
- berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
- iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
- atkratīt ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas)
- spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai)
- izgrauzt ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē); izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku
- nostutēties ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus)
- izgrūst ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles)
- uzspīlēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu)
- nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
- sastibīt ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest
- izkarāt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā
- stiept ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest)
- stīvēt ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4)
- iznagot ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt
- koeficients ar relatīvu lielumu izteikts kvalitatīvs rādītājs (piemēram, lietderības koeficients)
- iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
- izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
- iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
- ķert ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu
- saķert ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu
- paplest rokas ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību
- atrūkt ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni)
- sāniski ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties)
- solāreļļa ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu
- ražot ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas)
- nopelnīt ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu)
- nodot ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
- veikt ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
- mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
- simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
- parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
- izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
- nojaukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi
- rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu)
- sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
- veidot ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām
- izveidot ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām
- subskribēt ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam)
- uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
- iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
- elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām
- iesist ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos)
- iesist ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu)
- brāzmains ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu)
- uzcirst ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu)
- lauzties ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem)
- uzspiest ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- piesadzīties ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem)
- joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
- apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
- spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
- spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
- izsviest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu
- pasist ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu)
- sviest ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8)
- mest ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli)
- saraut ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu)
- lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
- atsist ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus)
- virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
- tīt ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu)
- izšļirkt ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem)
- pūslis ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā
- spaistot ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās
- iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu)
- kalt ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu)
- skaldīt ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos
- sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
- kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- izspert ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt
- uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
- uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
- trīslampu ar trim lampām (piemēram, par radiouztvērēju)
- izšaut ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu)
- tvikšnās ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija)
- hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
- peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
- palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai
- dot triecienu ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt
- izmest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu)
- izsviest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5)
- vējdzirnaviņas ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai)
- krist ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi)
- vilkt ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet)
- vīlēt ar vīli 1 apstrādāt (piemēram, metālu, koku)
- pietrīt ar vīli apstrādājot pielabot līdz vajadzīgajam izmēram vai virsmas precizitātei
- izvilināt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu)
- izvilt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko)
- piesmērēties ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
- grauzt ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
- noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību)
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu)
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās)
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra
- izveidojums Ārējais noformējums (piemēram, grāmatai)
- eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
- forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam)
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- iespaids ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls)
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.)
- Bāta, Hutma un Aina arheoloģisks piemineklis Omānā no 3. tūkstošgades pirms mūsu ēras, kurā ietilpst apmetne un nekropole
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments
- sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
- pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs)
- armilārs Armilārā sfēra
- sindikāts Arodbiedrība (dažās valstīs, piemēram, Francijā)
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā
- arēni aromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzols
- atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas)
- izart Arot izveidot (piemēram, vagu); izdzīt (7)
- griezt Arot šķelt (piemēram, augsni)
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
- simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.)
- baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai)
- adata Asi, smaili izaugumi, veidojumi (piemēram, dzeloņi, ērkšķi, skujas) augiem un dzīvniekiem
- strīķēt Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums
- Heuchera sanguinea asinssarkanā heihēra
- kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods)
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa"
- radze ass izvirzījums, izcilnis (piemēram, klintij)
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu)
- viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
- dureklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis
- nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu)
- durtenisks Ass; tāds, kas vērsts uz priekšu (piemēram, rags)
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera
- ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer")
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām)
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos)
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem
- izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci)
- velt no pleciem atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
- izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to)
- izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci)
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
- novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma)
- atvieglot sirdi atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to)
- nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas)
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas)
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem
- noņemt paraugu atdalīt (kā) daļu, piemēram, analīzei
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai)
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus)
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot)
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku)
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām)
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā)
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis)
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko)
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus)
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību)
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt
- atskraidināt atdzisināt (piemēram, izcepto maizi)
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi)
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma)
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās)
- spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku
- atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu)
- ruku Atkārtojumā raksturo ritmiskas skaņas, piemēram, zirgu soļus
- pluka Atkārtojumā raksturo, piemēram, plandoša karoga skaņas
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
- mīcīties atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā)
- zvaukšķināt atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū)
- žviukstināt atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu)
- durstīt atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām)
- vārstīt atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās)
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju)
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ
- nest priekšā atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu)
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību
- piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu)
- apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu)
- kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu)
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot
- nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu)
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu; atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu)
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību)
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces
- atmosfaira Atmosfēra
- atmosfere Atmosfēra (1)
- gaisotne Atmosfēra (3)
- relatīvais mitrums atmosfērā esošā ūdens tvaika faktiskais parciālais spiediens attiecībā pret ūdens piesātinātā tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā; mēra procentos
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos
- atmosfairisks Atmosfēras
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā
- debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas
- Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem)
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm
- katafronte Atmosfēras fronte ar siltā gaisa masu lejupkustību
- oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to
- anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma
- aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus
- frontolīze Atmosfēras frontes izzušana
- frontoģenēze Atmosfēras frontes veidošanās
- izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
- ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām
- mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru (50-55 km augstumā)
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā
- heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ
- azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu
- bāriskais lauks atmosfēras spiediena teritoriālais sadalījums, ko raksturo vienāds spiediens
- gaisa spiediens atmosfēras spiediens uz visiem atmosfērā esošiem priekšmetiem un Zemes virsmu
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija)
- gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām
- hidrometeoroloģiskā stacija atmosfēras un hidrosfēras stāvokļa, procesu un režīma novērošanas vieta
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru)
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm)
- izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā)
- lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni)
- atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu)
- noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu)
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem)
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti)
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku)
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju)
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
- izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai)
- lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
- palaisties ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties
- atlidot ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem)
- laisties ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- izraut ātri izlasīt (piemēram, grāmatu)
- skriet ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām)
- skriet ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam
- izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- izlidot ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- pārķerstīt ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt)
- rien ātri pārvietojas (piemēram, lidojot)
- pārsviest ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku
- pārdrāzties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu
- pārskriet ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām
- pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- pārmesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko)
- pārsviesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1)
- uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
- uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
- lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
- mesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.)
- sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
- drāzt ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- drāzties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- nesties ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem)
- mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
- sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus)
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus)
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem)
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm)
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu)
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
- izšiept Atsegt zobus (piemēram, izsmejot)
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei)
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā)
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam)
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā)
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības)
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
- speciālā konfiskācija atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā)
- īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
- rikošetēt atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu)
- konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums
- atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu)
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
- kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu)
- termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu)
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo)
- atiet Atstrādāt (piemēram, ejot ganos)
- kalpot dienas atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
- atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu)
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu)
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu)
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
- izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
- izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā)
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā)
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
- strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā)
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem)
- bāriskā kāpe attālums metros pa vertikāli, kurā atmosfēras spiediens mainās par 1 vienību
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes
- burta biezne attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo malu, ko mēra punktos
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem)
- rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
- bloku atstarpe attālums starp viena bloka ieraksta beigām un otra bloka ieraksta sākumu datu vidē, piemēram, magnētiskajā lentē vai diskā
- atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties)
- atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma)
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma)
- retuša attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) un iespiedformas labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem; reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.)
- pikseļi uz collu attēla vai ierīces (piemēram, ekrāna, skenera) izšķirtspējas mērvienība
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām
- ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā)
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- filtrs (datorgrafikā) attēlu rediģēšanas programmas iespēja, kas ļauj attēlā veikt zināmas izmaiņas, piemēram, mainīt krāsu, spilgtumu vai perspektīvu
- lāzergravējums attēlu un tekstu gravējums polimēra materiāla laminātos vai kartēs, izmantojot lāzeru
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15
- signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa
- lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā)
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- heterofermentatīvs attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu)
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība
- transitīva attieksme attieksme, kurai no aRb, bRc izriet aRc (piemēram, vienādība =)
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli
- rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām)
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli)
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem)
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu)
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi)
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām)
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību)
- atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu)
- atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu)
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku)
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu)
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā)
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4)
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu no pārtikas)
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā)
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei)
- long drink atvēsināts dzēriens (piemēram, kokteilis) augstā glāzē
- abduktors atvilcējs, piemēram, atvilcējmuskulis
- marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa)
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu)
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu)
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu)
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības)
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu)
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas)
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas)
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu)
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi)
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
- resīvers audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piemēram, pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās)
- stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai)
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1)
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1)
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni)
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne)
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
- plēsumaugi Augi, kurus audzē plēsumā (piemēram, lini)
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets)
- lēkatns Augonis, mēra trums
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem)
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti)
- aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras
- parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes)
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā)
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
- medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē
- augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
- summum bonum augstākais labums (piemēram, kā pamatprincips vai mērķis ētisko uzskatu sistēmā)
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā)
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu)
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1)
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- vīnakoks augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni)
- sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas
- fitocenoze augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe)
- fotonastija augu kustības, kuras izraisa gaismas intensitātes maiņa (piemēram, ziedu atvēršanās saulē)
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- pioniersuga augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu
- oogāmija augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas
- rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
- nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu
- cerumenoma Auss sēra dziedzeru audzējs
- cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā
- Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
- torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās
- Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
- avoja Avoja voi - lieto, lai izteiktu, piemēram, izmisumu, lielas sāpes
- piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem
- ba Ba jadēra - bajadēra (indiešu dejotāja)
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni)
- koncentrēt Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus)
- plutokrātija Bagātnieku kundzība; valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā)
- sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas
- atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm)
- atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt
- piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi)
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to
- sērbaktērijas Baktērijas, kas oksidē reducētos sēra savienojumus un molekulāro sēru
- racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums
- globālā raķete ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā)
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam)
- spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
- baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
- zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai)
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam)
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
- nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot)
- guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem)
- piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā
- piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām)
- klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu)
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem)
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu)
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu)
- gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei)
- bērene Bēra ķēve
- žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā)
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā)
- piebērt Berot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi)
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums)
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā)
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
- zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
- sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
- zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skanas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci)
- betona masas durstīšana betona masas sablīvēšanas veids, ko lieto biezi stiegrotu konstrukciju blīvēšanai, izmantojot tērauda vibroadatas
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma
- atgrūst bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem)
- zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
- Senza tempo bez tempa, bez noteikta laikmēra
- jaukties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu)
- maisīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4)
- joksīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā)
- offroad Bezceļa (piemēram, bezceļa automobilis)
- bezrazmernaja Bezizmēra
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
- bezmērīgs Bezmēra (2)
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos)
- sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu)
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas)
- brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās)
- kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega)
- tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu)
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- bikņīt Bikstīt (piemēram pagales)
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
- disulfīds Binārs savienojums, kurā ir divi sēra atomi
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- veidošanās bioloģiska attīstīšanās (piemēram, par organismu, tā daļām)
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
- izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
- destiobiotīns Biotīns, kurā sēra atoms aizvietots ar diviem ūdeņraža atomiem; askorbinskābes analogs, kas aizņem tās vietu savienojumos
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē)
- karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku)
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
- virsbits Bits, kas atšķiras no informacionālā bita, piemēram, pārbaudes bits vai arī kādas procedūras vai formāta bits
- blastomerotomija Blastomēra vai blastomēru iznīcināšana
- sprēgums Blīkšķis, kas rodas pārplīstot (piemēram, par balonu)
- vāciņi blīva papīra, kartona vai polimēra izstrādājums, kas paredzēts neliela daudzuma papīra lapu uzglabāšanai; firmas stila sastāvdaļa
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam)
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem
- sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu)
- cietai Blīvi (piemēram, tīt, savienot)
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka)
- ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem)
- ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei)
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
- blumss Blūms - kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem; apspaidīts lietenis
- kļūme Bojājums (piemēram, ierīcē, mehānismā); traucējums (piemēram, ierīces, mehānisma) darbībā
- sūce Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; arī hermētiskuma zudums (kam)
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- spert gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot)
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
- iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas)
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
- bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam)
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību
- izslēpēt Braucot (piemēram, ar ragavām), izveidot (ceļu); izšķūrēt
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas)
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedres)
- iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus)
- nobraukt Braukot atdalīt (piemēram, vārpas, lapas, ogas)
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu)
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
- gaita Braukšanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (piemēram, transportlīdzekļiem)
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē)
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā)
- plaukt Briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem)
- atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma
- aeroklimatoloģija Brīvās atmosfēras klimatoloģija; pēta klimatiskos apstākļus troposfērā un apakšējā stratosfērā
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā)
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam)
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
- gjuvečs Bulgāru ēdiens; sautēta cūkas vai jēra gaļa ar dārzeņiem un rīsiem
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- strīda bumba bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem
- ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles)
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā
- anagramma Burtu pārstatījums, kas vienu vārdu pārveido citā (piemēram, palma - lampa)
- vilkties būt - piemēram, par grumbām sejā
- stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
- ietvert būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku)
- locīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
- vīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
- pieklibot būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu)
- plūst būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
- tecēt būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
- klibot būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu)
- līkumot būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
- salocīties būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi)
- laiku būt atbilstošam pēc izmēra
- kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
- niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
- pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
- starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
- būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu)
- atsatrāpīties būt iedarbīgam (piemēram, par zālēm)
- noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
- cauraust būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā)
- skanēt būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
- dastāvēt būt izturīgam (piemēram, par dziju, audumu)
- nosegt būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu
- nostiepties būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu)
- pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
- pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- sniegties būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup)
- šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
- grupēties būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem
- izvelties būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi)
- izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
- nosadoties būt kam līdzīgam, piemēram, pēc izskata, rakstura
- sutināt būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli)
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- sagaidīt būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā)
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu)
- snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
- lutināt būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām)
- spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- svārstīties būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli)
- snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
- klabēt būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām)
- noturēties būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem)
- tramdīties būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot
- klīst būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu)
- klaiņot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- klejot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- maldīties būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- nenovīdēt būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
- nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
- svaidīties būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā
- vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- niķoties būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- mest būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- samudžināt būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi)
- virzīties būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu
- tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
- gozēties būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem)
- izplatīt būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu
- pavēstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
- stāstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
- rosināt būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība
- miglot būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām)
- nobendēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem)
- saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē)
- sarūgtināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju)
- piesaistīt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese)
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
- ietekmēt būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību)
- rotāt būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem)
- nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
- noraut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām)
- pielūžņot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem
- izkaltēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss
- mēslot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu
- velt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
- konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- piedot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās
- kaut būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām)
- limitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā)
- nostiept būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu)
- pamērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
- mērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
- pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi)
- veikt būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem)
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
- valstīt būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem)
- novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
- spēcināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā)
- iemest būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā)
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
- notraukt būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem
- sargāt būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju)
- paasināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
- satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
- aizdzīt būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju)
- paputināt būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
- gaiņāt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
- gainīt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
- iedzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums)
- vajāt būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu)
- novilkt būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis)
- vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
- izrakt būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums)
- ierakstīt būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku
- paņemt būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks)
- spīdzināt būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību)
- saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
- izstrādāt būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm)
- ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
- sadzīt būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas)
- saplavāt būt par cēloni tam, ka savirzās kopā (piemēram, siens plūdu laikā)
- metināt būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots
- mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
- sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
- sagrozīt būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli)
- samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
- atdzīvināt būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība)
- darīt būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt
- cirst būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa)
- diktēt būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi)
- ievadīt būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam)
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- pieņemt parādi būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde
- paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu)
- paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu
- izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
- atsariezties būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu)
- pārsniegt būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu)
- līst būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem)
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
- beigties būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas
- darboties būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi)
- iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
- klāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu
- vīties būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām
- turēties būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām)
- korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- piestāvēt būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu
- murdēt būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā)
- ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
- plosīties būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām)
- zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
- saskanēt būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi
- maskulinizēties būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti
- izturēties būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
- nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
- plest būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem)
- stiept būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem)
- plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
- veidot būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi)
- saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
- staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
- ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
- prasīties būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- stāvēt tālu (no kā) būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā)
- turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
- nokārt būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem
- pelnīt būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums)
- pelnīties būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums
- pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
- savaldzināt būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem)
- izteikt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5)
- izsacīt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5)
- reprezentēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams
- pārstāvēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams
- vīt būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību)
- reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- izvirzīt būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem
- zaroties būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2)
- zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
- uzrunāt būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- saistīt būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu)
- slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
- glabāt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā
- retardēt būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu)
- pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
- piestāvēt būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli
- pārstāvēt būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu)
- piesātināt būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu)
- skart būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību
- uzmundrināt būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem
- valstīties būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- paust būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos
- pretoties būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem
- pārspēt būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu
- savienot būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu
- saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
- uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu
- derēt būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli)
- vilkt būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis)
- savienot būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu)
- panest būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu
- uzsūkt būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām
- zvalstīties būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
- pievilkt būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu)
- konkurēt būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
- strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
- plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
- žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- valdīt būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu)
- saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
- smaržot būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- rībēt būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu)
- sist būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
- uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
- glabāt būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm
- zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
- regulēt būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām)
- līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
- veltīt būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība
- vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
- publicēt būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem
- skanēt būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu)
- nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
- saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
- novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
- novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
- spīdēt būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni)
- pārplūst būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju
- skanēt būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
- nobirdināt būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem
- vēdināt būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem; vēdīt (2)
- lāsēt būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- lāsot būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
- kūpēt būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām
- kūpēt būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu)
- laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
- dūmot būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti)
- paust būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu
- tecēt būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu)
- staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
- valdīt būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu
- derēt būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli)
- izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
- dot būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu)
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu)
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu)
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu
- sagaidīt Būt, eksistēt (kāda) ierašanās brīdī (piemēram, gatavam lietošanai, izmantošanai)
- vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi)
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai)
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2)
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem)
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam)
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus)
- krūtainis Būtne, piemēram, zirgs, ar platām krūtīm
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam)
- iebūvēt Būvējot ievietot (būvē); izlietot būvē (piemēram, būvmateriālu)
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces)
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas)
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- apdedzināti ķieģeļi būvmateriāls, kas parādījās apmēram 3000 gadus p. m. ē. Senajā Ēģiptē
- kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma
- naftols C~10~H~7~OH, balta kristāliska viela, iegūta no akmeņoglēm; pastāv divas izomēras formas - alfa naftols un beta naftols
- piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu)
- dūmenis Caurule dūmu izvadīšanai gaisā (piemēram, lokomotīvēm, tvaikoņiem)
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements, piemēram, kādu vielu plūsmas virzīšanai
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem)
- dūka Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā)
- cephalanthera Cefalantēras
- virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu
- štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu
- determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kādu parādību)
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā)
- riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
- noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla
- rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri)
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam)
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.)
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām)
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē)
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi)
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla)
- ķerties pie pēdējā salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi)
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni)
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās)
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus)
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem)
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību
- punkts centrālā (kā, piemēram, darbības, norises) vieta
- nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā)
- sirds centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā)
- kinetohors Centromēra jeb primārā iežmauga
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
- sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu)
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu)
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā)
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa
- mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
- kortelis Ceturtdaļa no pilna mēra
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju)
- ciešana Ciešanas, bēdas, sēras
- sapakulot cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām
- aizdrīvēt cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām)
- aizslēgt cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas)
- žņaugt cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu
- nospraņģēt cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt
- sajozt cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu)
- sajozt cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
- drīvēt cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām)
- ierauties cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma)
- iežmaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežmiegt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežņaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
- pieķerties cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu
- pieblīvēt cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem)
- sačokuroties cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- sakost cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot
- ieķerties cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem
- uzspiest cieši uzmaukt (piemēram, cepuri)
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt)
- mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido)
- tamprs Ciešs, piegulošs (piemēram, apģērbs)
- gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē
- cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu
- puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem
- Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piemēram, gaļai)
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli)
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt)
- cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt)
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
- aromātiskie savienojumi cikliskas sistēmas (piemēram, naftalīns, benzols)
- stiprinieks Cīkstonis (piemēram, cirkā)
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai
- bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs)
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai
- sklida cilpa, piemēram baļķu pārvietošanai uz augšu vai leju
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
- tualete cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana)
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators
- portrets cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
- garabērns cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums)
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas
- skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
- pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam)
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju
- valdnieks cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara
- sanitārs cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu
- vilks cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks
- stentors cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda
- aizdevējs cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors
- parādnieks cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību
- meistars cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē)
- dižmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā)
- pušelnieks cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu
- balsts cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā)
- pretinieks cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko)
- nepraša cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā)
- neveiklis cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas
- kleķeris cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem)
- brīnumsavants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt
- vulgarizators cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē
- narrs cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej
- vietnieks cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izspiedējs cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu)
- kratītājs cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- šķeltnieks cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- nodevējs cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
- simulants cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
- kokkāpējs cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks)
- pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
- pielūdzējs cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību
- manekens cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē)
- donors cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā
- laureāts cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās)
- pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
- brīvlaistais cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām
- līdzdzīvotājs cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā)
- darbinieks cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē
- vietraudzis cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- nelaimīgs cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu
- līdzjutējs cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam)
- klausītājs cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu)
- nerrs cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo
- patriots cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā
- partneris cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
- atrausējs cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas)
- kūlējs cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas
- lietpratējs cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus)
- māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- kleķeris cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso)
- uzpircējs cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu
- piekritējs cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to)
- varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
- pirmgājējs cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu
- oponents cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju)
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- melderis cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras)
- paraugs cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme
- muzikants cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- kolektors cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus)
- lasītājs cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes
- valdinieks cilvēks, kas vada (piemēram, saimniecību)
- boss cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums
- mežstrādnieks cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu)
- krāvējs cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā)
- saiņotājs cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā)
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- vainīgs cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
- nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām
- indētājs cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana
- vācējs cilvēks, kurš meklējot, atlasot gādā, iegūst (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veido (parasti sistematizētu) kopumu
- vācējs cilvēks, kurš pārvieto, virza (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novieto (vienkop, kādā kopumā, veidojumā), pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veido (piemēram, kaudzi no tiem)
- vācējs cilvēks, kurš prasa un saņem (maksājumus), arī aicina dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu)
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas
- rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
- rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu)
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- CAR Civilstāvokļa aktu reģistrācija (piemēram, rajona CAR nodaļa)
- uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
- šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu)
- cildins Čaugans (piemēram, par maizi)
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts)
- linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis)
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns
- kužināt Čubināt (piemēram, guļasvietu)
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju
- švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par gaļu, taukiem)
- švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par šķidrumu)
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras)
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
- sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā)
- dihotomija Dakšveida zarošanās, piemēram, staipekņu zarošanās
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā
- loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā)
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu)
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu)
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu)
- šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
- jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām)
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam)
- pusaizaudzis daļēji aizaudzis (piemēram, ar zāli, krūmiem)
- paputēt daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu)
- pussilts daļēji apsildīts (piemēram, par telpu)
- patīrīt daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem)
- padzīt daļēji iedzīt (piemēram, naglu)
- apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu)
- ietrūkt daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām)
- pabrukt daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem)
- pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu)
- puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku)
- pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa
- daļiņu izkliede daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu
- turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
- DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra
- Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē)
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra
- šaka Darbarīka, piemēram, dakšu zars
- viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem
- dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu
- ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
- berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas)
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas)
- montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis
- finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai
- universāls darbgalds darbgalds, kas ļauj apstrādāt dažāda izmēra detaļas un izstrādājumus
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
- triks darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā)
- starpniecība darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm)
- vadība darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā
- sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
- reprodukcija darbība, process --> reproducēt (1); tas (piemēram, attēls, teksts), kas ir iegūts, reproducējot (ko)
- glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
- nodevība darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai)
- saskare darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu
- zemskare darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot)
- likvidācija darbības izbeigšana, piemēram, kāda uzņēmuma, organizācijas darbības likvidācija
- aproksnis Darbības lauks, iedarbības sfēra
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
- gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem)
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai)
- rezervācija darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā)
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju)
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- daudzdarbu mašīna darbmašīna vairāku atšķirīgu griešanas procesu, piemēram, urbšanas, izvirpošanas un frēzēšanas, veikšanai; apstrādes centrs
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls)
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna)
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
- būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
- vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
- čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu)
- žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem)
- dārgai Dārgi (piemēram, maksāt)
- raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās)
- lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām)
- prezentāciju grafika darījuminformācijas, piemēram, produktu vai akciju cenas attēlojums diagrammās, nevis skaitļos
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- pušķot darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām)
- izmēģināt darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
- mēģināt darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
- rūmēt darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu)
- šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- miglot darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu)
- nest darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu)
- ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
- vieglināt darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi)
- paust darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē
- sludināt darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski
- izplatīt darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem)
- nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
- laist darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas)
- dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums
- degts tacynuotova darvas, ratu smēra dedzinātava
- lapu dārzeņi dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti)
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā)
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
- datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas)
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
- straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts)
- datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne
- datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi
- servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.)
- piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai
- vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju
- augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku
- datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā
- aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
- vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
- vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP
- metatīkls datoru tīkls, kas izveidots kā citu datoru tīklu kompozīcija, piemēram, interneta tīkls
- biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences
- izkārtojums datu bāžu sistēmās - norāžu elementu, piemēram, galveņu vai lauku, izvietojums lappusē
- sablokošana datu bloku veidošana (piemēram, datu bāzēs)
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators)
- divpunktu pārraide datu pārraide starp divām stacijām bez starpiekārtu (piemēram, termināļu, datoru) izmantošanas
- kilobiti sekundē datu pārraides ātrums, ko mēra ar pārraidīto kilobitu skaitu sekundē
- papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu
- datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem
- datu sagatavošana datu pārveidošana formā, kas piemērota to ievadei datu apstrādes sistēmās, piemēram, datus pirms ievadīšanas datorā kodē, pieraksta standartveidlapās vai citādi formatizē
- datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru
- pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana
- dinamiskā saspiešana datu saspiešana un atspiešana reālā laikā, piemēram, brīdī, kad tos nolasa no diska vai ieraksta diskā
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā; šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu
- magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
- formatēšana datu vides (piemēram, magnētiskā diska, disketes) sagatavošana izmantošanai datu apstrādes procesā, ierakstot uz tās speciālu vadības informāciju
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks
- divkāršs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- divkārtējs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- divkārtīgs daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku)
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3)
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai)
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi)
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus)
- izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli)
- izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu)
- piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas)
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu)
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas)
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
- izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!"
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
- izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8)
- kontra dažās kāršu spēlēs, piemēram, bridžā, tarokā u. c. paņēmiens pretinieka uzvaras aizkavēšanai un spēles likmes divkāršošanai
- lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai)
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā)
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas
- godība dažu amatpersonu (piemēram, tiesnešu) uzrunas forma
- satecēties dažu augļu (piemēram, ābolu) bojājumu veids
- zaļums dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus
- viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
- stolons dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi
- maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
- aspirācija dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph)
- mētras dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas
- krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
- pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
- jāņuzāle dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras)
- kozuris dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- debess ass debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā
- kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem
- meridiāns Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur poliem un zenītu
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
- ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru
- Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru
- debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- radiants Debess sfēras punkts, no kura šķietami nāk visi vienas meteoru plūsmas meteori
- apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm
- vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram
- deklinācijas riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur debess poliem un spīdekli
- augstuma riņķis debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru
- nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes)
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa)
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli)
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku)
- poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
- aplikācija Dekoratīvs veidojums (piemēram, uzšuvums, uzlīmējums) uz kādas virsmas
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā
- kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi
- iedeldēt Deldējot ieveidot (radīt virsmā, piemēram, robu, celiņu)
- bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli
- Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.)
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments
- testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus
- rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi
- spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli
- cilindrs detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
- ielikums Detaļa, ko ieliek (piemēram, lai veidotu detaļu ciešu savienojumu)
- tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu)
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
- kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei); biezums (piemēram, metāla plāksnei)
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu)
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus
- šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā)
- pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1)
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās mūsdienu pilsētas teritorijā
- serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem)
- jonizētais ūdeņraža mākonis difūzais emisijas miglājs, kurā ūdeņraža atomi atrodas jonizētā stāvoklī; mākoņa temperatūra ir apmēram 7000–9000 K
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām)
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu
- pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori)
- uz pusi divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu)
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi)
- pāris Divi darba dzīvnieki (piemēram, zirgi) viena iejūgā
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5)
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu
- ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam)
- acidanthera bicolor divkrāsu acidantēra
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu)
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi
- nosegšana divu atšķirīgu, necaurspīdīgu materiālu (piemēram, papīra un kartona) pārvilkšana ar plānāku materiālu, arī salīmēšana ar sacietējošu vai termokūstošu līmi
- distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras)
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
- žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst
- sinerēze divu patskaņu apvienošana vienā zilbē, piemēram, "neesmu - nēsmu"
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē)
- skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā)
- šaka Divu vai vairāku zaru kopums (piemēram, rīkam, detaļai)
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks)
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos)
- caurums Dobums (piemēram, kokā, iezī)
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā
- licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt
- būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi)
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu
- ceļazīme Dokuments, kas apliecina (kādas personas) norīkojumu (piemēram, darbā, kursos)
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piemēram, sanatorijā, atpūtas namā); uzturzīme
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam
- protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā)
- padomāt Domājot izveidot (piemēram, atziņu)
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai)
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu)
- rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu)
- iedomāties Domās izvēlēties (piemēram, skaitli, vārdu)
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu)
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē)
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā)
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos)
- reprezentēties dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā)
- sūtīt dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam)
- dāvāt dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības)
- dāvināt dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības)
- atmaksāties dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus
- šķirties dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu
- samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
- glābt dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu)
- sankcionēt dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu)
- iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā)
- izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos)
- bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības
- aizceļot Doties prom (piemēram, par gājputniem)
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
- transpozīcija doto elementu pārstatīšana, mainot vietām tikai divus elementus, piemēram, 456 kļūst par 654, ja tiek veikta elementu 4 un 6 transpozīcija
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties
- nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu)
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas)
- purināties Drebināties, skurināties (piemēram, ēdot vai dzerot ko stipru, asu)
- sadrīvēt Drīvējot piepildīt (piemēram, spraugas)
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, attēlu, tekstu) virsū (uz kā, kam)
- piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu)
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri)
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
- kvēpināt Dūmot (piemēram, bites)
- duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
- iedurstīt Durstot izveidot vietumis (piemēram, caurumus)
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā)
- lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam)
- spoguļdurvis Durvis (piemēram, skapim), kurās ir iestiprināts spogulis
- ogatns Dūšīgs (par dzīvnieku, piemēram, vērsis)
- brīvā dzeja dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu
- dikols Dzejas strofa ar divējāda pantmēra daļām; teikums ar 2 daļām
- rūss Dzeltenīgi sarkanbrūns traips (piemēram audumā)
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums
- ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
- ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības
- feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
- feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai
- ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai
- dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās
- ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
- ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus
- magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām
- melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
- dzelži Dzelzs, tērauda priekšmeti; priekšmeta dzelzs, tērauda daļas
- dzelžains Dzelžots; tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom
- dzērūksts Dzēraukstis
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
- pasēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- (pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- (pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā)
- lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni); ņemt (šķidrumu) - par mēli
- izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.)
- nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto)
- lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu)
- lallināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu)
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā)
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu)
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma)
- iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā)
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu)
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu)
- mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā
- ievilkt Dziļi ieelpot (piemēram, gaisu, smaržu)
- staupēt Dziļi iemīt pēdas (piemēram, par lopiem mitrā pļavā)
- ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena)
- ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē)
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām
- iegremdēt Dziļi ievirzīt (piemēram, kādā dobumā)
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu)
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums)
- heterogametiskais dzimums dzimums, kura pārstāvji veido pēc dzimumhromosomu tipa divējādas gametas, piemēram, ar X un Y dzimumhromosomām
- kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem
- bukurēt Dzīt, baidīt (piemēram, vēžus no alām)
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības)
- helobionti dzīvi organismi, kas mīt purvos (piemēram, helofīti)
- biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās
- vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens)
- metahroze dzīvnieka, piemēram, hameleona spēja mainīt krāsu
- kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite
- heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības
- saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole)
- nekrofāgi dzīvnieki, kas pārtiek no maitām, piemēram, grifi, šakāļi, hiēnas
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- lapausis Dzīvnieks (piemēram, sivēns) ar lielām ausīm
- mērnieks Dzīvnieks, kas atbilst noteiktam mēram, standartam
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
- vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud)
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības)
- oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska
- piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra
- telomerāze Dzīvo organismu šūnu sintezēts enzīms, kas atjauno telomēras
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu)
- dadzīvāt Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu)
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu)
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis)
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras; senie ebreji
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas
- ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas)
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu)
- atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem
- ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
- terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens)
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
- mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās)
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam
- piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā)
- izēst Ēdot iztukšot (piemēram, trauku)
- grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem)
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- kanāls Eja (piemēram, starp celtnēm, ledū, klintī)
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
- likt soļus (arī soli) ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot)
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus)
- iekoļļāties Ejot, braucot iekļūt, arī iemaldīties (piemēram, staignā vietā u. tml.)
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas)
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
- klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona)
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957)
- ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas)
- ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali
- dzīvot Eksistēt (piemēram, par priekšmetiem, psihiskiem stāvokļiem)
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu)
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu
- deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem)
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām)
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu
- akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
- sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
- amplitūdvoltmetrs Elektriskais voltmetrs, kas mēra sinusoidāla sprieguma amplitūdas vērtību
- enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
- atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis)
- kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā
- fazometrs Elektrisks mēraparāts fāžu nobīdes mērīšanai
- ondogrāfs Elektrisks mēraparāts sprieguma svārstību pierakstīšanai
- astatiskie elektromēraparāti elektrodinamiskās vai elektromagnētiskās sistēmas elektromēraparāti, kuru mērmehānismi izveidoti tā, lai ārējie magnētiskie lauki neietekmētu mērījumu rezultātus
- tenzodevējs Elektroierīce, kas ģenerē no lineāra izmēra maiņas atkarīgu signālu
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums
- maiņstrāvas elektromagnēts elektromagnēts, kura serde ir veidota no plāna elektrotehniskā tērauda skārda; to magnetizē ar maiņstrāvu
- velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai
- precizitātes klase elektromēraparāta vispārīgs raksturojums, kas izsaka dotā mēraparāta maksimālo pamatkļūdu procentos no mērapjoma
- taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm)
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs
- elektroķīmiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā elektriskās strāvas ķīmiskā iedarbība
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
- elektrostatiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu vai vairāku elektriski uzlādētu, savstarpēji izolētu elektrodu elektrisko lauku mijiedarbība
- vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai
- elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri)
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai
- testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektromēraparāts
- varmetrs Elektromēraparāts, kas paredzēts maiņstrāvas reaktīvās jaudas mērīšanai
- mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode
- kalibrēšana Elektromēraparatūras rādījumu pārbaude
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti)
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā)
- elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim)
- vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās)
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks)
- atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā)
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu)
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ)
- balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle)
- karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā
- kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes
- mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
- zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs)
- dermatomērs Embrionālā metamēra ādas segments
- ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas)
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi)
- izjust Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas)
- lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piemēram, psihē)
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
- bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums
- darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
- enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^)
- enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piemēram, vairākās valstīs, kontinentos)
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis
- episklerīts Episklēras iekaisums
- starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē)
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
- komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām)
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums
- uzēsties Ēst (piemēram, augļus, saldo ēdienu) pēc pamatēdiena
- daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
- kalibrators Etalonsignāla avots (ģenerators), ko lieto elektromēraparatūras rādītāju pārbaudei (tarēšanai)
- autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu
- nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas)
- nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; šīs etniskās vienības piederīgie
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči
- brīvdabas muzejs etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā
- Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
- Afreras ezers ezers Etiopijā (_‘Afrēra YeCh’ew Hāyk’_), Afaras kililā, Denakilas ieplakā
- Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
- koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
- jonizators Faktors, kas izraisa jonizāciju (piemēram, rentgenstari)
- safantazēt Fantazējot izveidot (piemēram, priekšstatu, tekstu)
- otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
- pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
- desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
- divstūris Figūra uz sfēras; to veido divi sfēras lielo riņķu pusloki
- vienkāršās kristalogrāfiskās formas figūras, kas sastāv no vienādām skaldnēm, piemēram, kubs, oktaedrs, diedrs, monoedrs u. c.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē)
- pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piemēram, šahā, dambretē)
- ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
- pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes)
- rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā
- Thuidium philibertii Filibēra ežlape
- phylloxera Filoksēras
- ūnitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora
- antitrinitāriji Filoloģijā virziens 19. gadsimteņa sākumā, kas atzina, ka Homēra dzejas cēlušās no viena autora; ūnitāriji
- opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums
- datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.)
- dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā)
- pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
- operacionālā vide fizikālā vide, piemēram, temperatūra, mitrums, izvietojums un barošanas noteikumi, kas nepieciešami sistēmas pareizai funkcionēšanai
- stacionārs stāvoklis fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tās stāvokļa parametri nav atkarīgi no laika (piemēram, šķidruma plūsma atrodas stacionārā stāvoklī, ja tās ātrums vai citi lielumi ikvienā plūsmas punktā ir nemainīgi)
- desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
- jauda fizikāls lielums, kas raksturo darbu, kuru sistēma (piemēram, motors, dzinējs) veic vienā laika vienībā
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m)
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda)
- saražot Fizioloģiskā procesā radīt (ko, piemēram, vielas, augļus) lielākā daudzumā; fizioloģiskā procesā radīt (kā, piemēram, vielu, augļu lielāku daudzumu)
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos
- ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings
- pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības
- vēbermetrs Fluksmetrs - mēraparāts laikā nemainīgas magnētiskās plūsmas mērīšanai
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā
- mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi
- vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš"
- leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi
- sagatave forma, ko izmanto kā uzmetumu teksta procesoram, izklājlapām vai citiem mērķiem, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju (piemēram, formulām, iezīmēm, skaitļiem, simboliem vai lokiem) un tādējādi atvieglojot jauna dokumenta veidošanu
- -morfs forma, veids (piemēram, alomorfs)
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
- tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei
- kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas)
- mutondors Francijas 13.-15. gs. monēta ar Dieva jēra un krusta karoga attēlu
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības
- Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību
- frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā)
- intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes
- kanāls frekvenču josla, kas rezervēta specifiskai, piemēram, vienas raidsabiedrības lietošanai
- Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma
- fruktofuranoze Fruktozes tautomēra forma
- fruktopiranoze Fruktozes tautomēra forma
- periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas)
- aritmētiska funkcija funkcija, kuras argumenti un vērtības ir naturāli skaitļi (piemēram, skaitļa n dalītāju skaits)
- definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2)
- akroneiroze Funkcionāli agroneirotiski traucējumi locekļu perifērajās daļās
- klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija; klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā
- energobloks Funkcionāli vienota elektroiekārtu (piemēram, ģeneratora un transformatora) kopa
- datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju
- sinkrētisms funkcionāls izteiksmes formu apvienojums (piemēram, viena gramatiskā locījuma funkcijas pārņem cits locījums)
- nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā; atmiršana
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
- iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
- breite Gabals (piemēram, no auduma)
- kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens)
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur)
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana)
- neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu)
- g. p. m. ē. gads pirms mūsu ēras
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
- izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus)
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana
- zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos
- meteoroloģiskā zonde gaisa balons ar speciālu apartūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku)
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piemēram, smaku no drēbēm)
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu)
- caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo)
- noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām)
- gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru
- kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī
- vertikālais ātrums gaisakuģa augstuma maiņa laika vienībā; mēra ar variometru
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā
- caurejoša gaisma gaisma, kas spīd cauri aplūkojamam objektam, piemēram, dokumenta lappusei
- blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka)
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu
- vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli)
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā)
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās)
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu)
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē)
- Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī)
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai
- sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu)
- bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- tangensbusole Galvanometrs, ar kuru elektriskās strāvas stiprumu mēra pēc gredzenveida vada centrā novietotas magnētadatas novirzēm
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
- ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā)
- vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā)
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā)
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā)
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4)
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē)
- pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā)
- maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām)
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
- virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos)
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē)
- maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla)
- tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piemēram, dejā)
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā)
- vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei), ieteikumi
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem)
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu)
- dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule)
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam)
- raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu)
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma)
- dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās
- kurmēr Gandrīz, apmēram; kaut cik
- kurmērt Gandrīz, apmēram; kaut cik
- kurmet Gandrīz, apmēram; kaut cik
- kurmēt Gandrīz, apmēram; kaut cik
- kurmetām Gandrīz, apmēram; kaut cik
- kurmetiņ Gandrīz, apmēram; kaut cik
- kurumēr Gandrīz, apmēram; kaut cik
- kurumet Gandrīz, apmēram; kaut cik
- varza Gara (piemēram, transportlīdzekļu) rinda, arī (to) jūklis
- garizmēra gara izmēra; tāds, kura garums ievērojami pārsniedz pārējo dimensiju izmērus
- kanāls Gara, doba ierīce, ietaise (piemēram, vēdināšanai, atkritumu aizvadīšanai, siltuma pievadīšanai)
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs)
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks
- skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa)
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām
- vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums
- duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps)
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
- valnis Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums
- rieve garens, svītrveida paaugstinājums, kāds rodas, piemēram, zirgam uzšaujot ar pātagu
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām)
- Cephalanthera longifolia garlapu cefalantēra
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam)
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai
- talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai)
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1)
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai
- post Gatavot (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot
- vīkšt Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam)
- organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību)
- kārtoties Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas
- elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu)
- zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
- zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem
- zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu)
- nestacionāra plūsma gāzes (šķidruma) plūsma, kurā plūsmas parametri (piemēram, ātrums, spiediens) mainās laikā
- vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas
- torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2
- BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour")
- STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry")
- siltumnīcas efekta gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcas efektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.; siltumnīcefekta gāzes; siltumnīcefektu izraisošās gāzes
- siltumnīcefektu izraisošās gāzes gāzes, kas intensificē siltumnīcefektu, piemēram, oglekļa dioksīds, ozons, hlorfluoroglekļi (CFC) u. c.
- korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam
- koronizlāde Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam
- sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem)
- pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem)
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem)
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
- gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā
- mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot
- gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
- ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām)
- zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem)
- gaultheria Goltjēras
- ālavīca Govs, aita, cūka, kam gadu nav teļa, jēra, sivēna
- uzgrābāt Grābājot savākt (piemēram, gružus); uzgrābstīt (1)
- sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur)
- uzgrābt Grābjot savākt (piemēram, gružus)
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
- dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību)
- uzgrābstīt Grābstot savākt (piemēram, gružus); uzgrābāt (1)
- piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
- aukstā adata grafikas dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu iespiedformā ieskrāpē ar tērauda adatu, neizmantojot laku un skābi
- stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls
- lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles
- iezīmēt Grafiski attēlot (piemēram, ģeogrāfijas kartē, plānā)
- Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
- Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
- Limerika grāfiste Īrijā, robežojas ar Klēras, Nortiperēri, Sautiperēri, Korkas un Kerri grāfisti
- Viklova grāfiste Īrijas austrumos (_Wicklow_), Īrijas jūras krastā, robežojas ar Veksfordas, Kārlovas, Kildēras un Dublinas grāfisti; Kilvantona
- Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī
- Kerri grāfiste Īrijas rietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Klēras, Limerikas un Korkas grāfisti
- Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns
- multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām)
- iegraizīt Graizot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu)
- gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve
- poliglots Grāmata ar tekstu vairākās valodās, piemēram, trīsvalodu vārdnīca
- sapņu grāmata grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā
- elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?"
- gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas
- subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā)
- putraimaugi Graudaugi, ko audzē putraimu ieguvei (piemēram, griķi, mieži, rīss)
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
- popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu)
- iegravēt Gravējot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, rakstu)
- uzgravēt Gravējot izveidot, piemēram, zīmi, uzrakstu, virsū (uz kā, kam)
- bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs)
- gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus
- sausās adatas paņēmiens gravīrai analoģisks paņēmiens, kad ar asām tērauda adatām tiek veidoti padziļinājumi tieši metālā, neizmantojot kodināšanas šķīdumus
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai
- tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai)
- iegrebt Grebjot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, attēlu)
- izgrabinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
- izgrambinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam)
- izgrebt Grebjot izveidot (piemēram, iedobumu, attēlu)
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piemēram, virzulim, arī kā centrēšanai)
- iekalts gredzens gredzens, kas nav atdalāms no otra priekšmeta, piemēram, gredzens enkura dilbā
- šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu)
- Greitbēra Greitbēra ezers - Greitbērleiks
- bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās)
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās)
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē)
- zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem)
- pērļurota Greznojums, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas)
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi
- Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
- Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu
- hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
- Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne
- Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls
- Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja
- Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
- Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - gigants, Poseidona dēls, kuru nogalināja Hērakls
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
- Mentors grieķu mitoloģijā - Hērakla dēls
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
- Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
- Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Hērakleida Tēmena dēls
- Hēbe grieķu mitoloģijā - jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita, nektāru un ambrozijas pasniedzēja Olimpā
- Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs
- Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva
- Ness Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš izraisīja Hērakla nāvi
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
- Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte
- Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - Tespija meita, kas Hēraklam dzemdēja Nefu
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls
- Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos
- Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu
- kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu
- stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
- pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā
- Herkuless Grieķu varoņa Hērakla latīniskais nosaukums
- ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
- žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
- larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet)
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai)
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
- cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām)
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes)
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu)
- iet pie tiesas griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību)
- sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis)
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu)
- iegriezt Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus)
- izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā)
- līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu)
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu)
- griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam)
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
- krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
- griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni)
- kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu)
- izagrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām)
- izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām)
- drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem)
- grumbainis Grumbains (piemēram, par seju)
- grumbāts Grumbains (piemēram, par seju)
- raukšt Grumbot (piemēram seju)
- krokot Grumbot (piemēram, seju)
- nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes
- rubrika Grupējuma vienība (piemēram, parādībai)
- grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process
- stakāt Grūst, stampāt (piemēram, kaņepes, zirņus)
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās)
- smags Grūti uztverams (piemēram, par tekstu, valodu)
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu
- čanahi Gruzīnu ēdiens - jēra gaļas un dārzeņu sautējums
- Gaultheria procumbens gulošā goltjēra
- papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem
- nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk)
- buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai
- brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu)
- brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās)
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- mērenais mini gurnģērba garums līdz ceļgaliem, piemēram, mērenā mini mētelis
- supermini gurnģērba garums līdz kājstaklei (piemēram, svārki, kombinē)
- mikro- gurnģērba garums līdz kājstaklei, piemēram, mikrošorti; arī supermini
- staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi)
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas)
- sisties Gūt ievainojumus (piemēram, transportlīdzekļu avārijā)
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas)
- rast Gūt, saņemt (no citiem, piemēram, palīdzību, izpratni)
- loms Guvums, (piemēram, medībās)
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju
- dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā
- astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem
- ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras
- periods Ģeohronoloģiskā vienība - ēras daļa
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās)
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- topfigūra Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes
- topzīme Ģeometriska figūra (sfēra, konuss vai konusu kombinācija), pēc kuras identificē bojas vai stoderes
- konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana
- mantija ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu līdz 3480 km dziļumam
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem
- frīzi Ģermāņu tauta, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Ziemeļjūras piekrasti
- sociālajam riskam pakļauta ģimene ģimene, kuru spēju sociāli funkcionēt ierobežo kāda problēma, piemēram, vardarbība, atkarība, nabadzība
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa
- tiourīnviela H2NCSNH2, urīnvielas sēra analogs; viena no sulfidīna ieguves izejvielām
- paviljons halles veida celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
- simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija
- ukelele Havajiešu ģitāra ar 4 tērauda stīgām, lietota džezā
- heuchera Heihēras
- hemopauze Hemosfēras augšējais slānis
- hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē
- pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu
- hetaira Hetēra
- benzimidazols heterociklisks aromātisks organisks savienojums, kas tiek izmantots medicīnā, piemēram, prettārpu medikamentu ražošanā
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas
- caurteka Hidrotehniska būve vai caurule ūdens vadīšanai šķērsām zem kāda objekta (piemēram, zem ceļa)
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
- Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza
- termobarometrs Hipsotermometrs - ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens vārīšanās temperatūras
- kalieris Holēra
- forminga Homēra laikmeta stīgu instruments, līdzīgs lirai vai katarai
- tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi
- pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus
- homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
- hromosfaira Hromosfēra
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
- hromosomas plecs hromosomas daļa, kas atrodas vienā pusē centromērai
- acentrisks hromosomas fragments hromosomas fragments bez centromēras
- centrisks hromosomas fragments hromosomas fragments, kurā ietilpst centromēra
- policentriskās hromosomas hromosomas, kurām centromēra atrodas vienā galā
- telocentriskās hromosomas hromosomas, kurām centromēra atrodas vienā galā
- doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā)
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums
- aizvietošanas izmaksas identiska objekta (piemēram, ēkas, būves) pirkšanas cena
- apmaiņas mijiedarbība identisku elementārdaļiņu mijiedarbība (piemēram, divu nuklonu savstarpēja apmaiņa ar pī mezoniem)
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā)
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
- krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni
- atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu)
- ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus)
- iešņapt Iecirst, iekost (piemēram, par čūskas kodienu)
- iekrostīt Iecirst, ierobīt, iegriezt (piemēra, kādu zīmi kokā vai citur)
- iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā
- palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu)
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju)
- izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu
- izēst Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) - par rūsu, kodīgu vielu
- gāzt no kājām Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē)
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot)
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
- buhtēt Iedauzīt iedobumu (piemēram, metāla virsmā)
- buhte Iedauzīts iedobums (piemēram, metāla virsmā)
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu)
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
- sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1)
- tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks
- iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības)
- uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās)
- aizdot iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot
- īdrabāt Iedrupināt, piemēram, maizi pienā
- nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās
- ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī)
- repatriācija iedzīvotāju atgriešanās dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi, piemēram, karagūstekņu vai pārvietoto personu atgriešanās
- vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums)
- depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ
- ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos)
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus)
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai
- iegrime iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai)
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties)
- ieķeksēt Iegrūst, iebīdīt ar ķeksi (piemēram, kokmateriālu ūdenī)
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu
- ieraust iegūt (daudz naudas), piemēram, alkatīgi krājot
- nolasīt iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem
- samesties iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- piedabūties iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības)
- laimēt iegūt (ko vēlamu, piemēram, priekšmetu, vietu, pienākumu) izlozē
- izspiest iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, arī apkrāpjot)
- tikt iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību)
- izsist iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.)
- ievākt iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai
- zvejot iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem
- izplukt iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem)
- izdabūt iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības)
- izsust iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām
- pārtautoties iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu)
- nosist iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu)
- izplukt iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu)
- stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
- pārkrievoties iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti
- pārlatvināties iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti
- pārlatviskoties iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti
- noīrēt iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- praktizēties iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā)
- pārpoļoties iegūt poļu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot poļu valodu) - par cittautieti
- iepazīt iegūt priekšstatu (par ko, piemēram, apskatot, izlasot, sākot lietot); uzzināt (ko)
- satumst iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem)
- pārvācoties iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti
- izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību)
- sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot)
- sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus)
- izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā
- lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
- iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā
- iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā
- iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas)
- galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem
- ieeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē)
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces)
- tvaika katls iekārta ar kurtuvi, kur iegūst virs atmosfēras spiediena tvaiku izmantošanai ārpus iekārtas, ja tajā esošo darbvielu (ūdeni) apsilda ar kurināmā sadedzes dūmgāzēm
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu
- skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas
- izvadiekārta iekārta, ar kuru attēls tiek pārnests uz materiāla (fotofilmas, caurspīdīgas plēves, kaļķa, papīra, formas plati u. c.), piemēram, printeris, fotoizvades ierīce, imidžseteris
- ruļļu griešanas iekārta iekārta, ar kuru papīrs (vai jebkurš substrāts) tiek pārtīts un/vai sagriezts šaurākos ruļļos, kuri atbilst vēlamajam izmēram, lietošanas virzienam un orientācijai (uz iekšu vai uz āru; uz priekšu vai uz aizmuguri)
- stends iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai
- reverss Iekārta, ierīce (piemēram, transportlīdzekļa) virziena maiņai
- separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu
- īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā
- iekantēt Iekārtot (piemēram, darbā, amatā)
- ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē)
- instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
- izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu); ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu)
- iešķirt Iekārtot nodalījumu (piemēram, matos celiņu)
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē)
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē)
- galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
- ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus)
- ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā)
- ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši
- iesaistīt Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā)
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus)
- piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv"
- skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā)
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā
- ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu)
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā)
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
- iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā)
- iemuļļāties Iekļūt (pemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
- iemoļļāties Iekļūt (piemēram, grūti izbrienamā, izbraucamā vietā); iestigt, iegrimt
- ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī)
- ievelties Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) - par pūkām, gružiem u. tml.
- iesalauzties Iekļūt ar varu vai uzlaužot, piemēram, durvis, logus
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piemēram, transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piemēram, transportlīdzeklī)
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība
- lūmens Iekšējais diametrs (piemēram, asinsvadiem)
- flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
- ķidas Iekšējie orgāni un sīkās ķermeņa daļas (nelieliem dzīvniekiem, piemēram, zivīm, putniem)
- viduspuse Iekšpuse, piemēram, telpai
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse
- iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis)
- ievēdināt Iekustināt atvēzienā (piemēram, šūpoles)
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā); strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā)
- iesamesties Ieķerties, piemēram, drēbēs (par dažu augu augļiem)
- iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
- iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
- iebāzt durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā
- iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā)
- skladka Ieloce (piemēram, tērpam)
- ierotīt Ielocīt (piemēram, auduma malu)
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa
- ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos)
- apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces)
- iezīst ar mātes pienu iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu)
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu)
- dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē
- iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu)
- ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību)
- iešūpot Iemidzināt (piemēram, par maigām, ritmiskām skaņām)
- iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai)
- iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam)
- peļņa Ienākumi, ko iegūst, piemēram, tirgojoties, izmantojot ko
- izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni)
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā)
- piejemt Ieņemt mutē (piemēram, šķidrumu)
- invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm)
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piemēram, vairākos, daudzos traukos); iepildīt (kā lielāku daudzumu, piemēram, vairākos, daudzos traukos)
- iešķelāt Ieplaisāt (piemēram, par kokmateriāliem, zemi)
- ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu
- ievēsmot Ieplūst (piemēram, par vieglu gaisa strāvu, smaržu)
- iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā)
- piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli)
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību
- projekts iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai)
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi
- ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam)
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu)
- iemest grozu ieraidot (piemēram, bumbu) vārtos (grozā), iegūt punktu(s) (sporta spēlē)
- gūt vārtus ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, gūt punktu(s) (sporta spēlē)
- iemest vārtus ieraidot, piemēram, bumbu, vārtos, iegūt punktu(s) (sporta spēlē)
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā)
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1)
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība
- ģēpelis ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna
- dastmērs ierīce (augošu) koku caurmēra mērīšanai
- slēdzis ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai
- steķi ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku
- izsviedējs ierīce (kā) izmešanai (piemēram, no mašīnas)
- kompendijs ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai
- pults ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī
- nestuves ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī
- izlīdzinātājs ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai
- elektroniska ierīce ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi
- multiplikators ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi
- darba orgāns ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju
- kontrolieris ierīce (piemēram, ražošanā) kontroles vai reģistrācijas veikšanai
- turnikets ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību
- lampa ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu
- lietusmērs ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai
- hipsotermometrs ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens viršanas temperatūras; hipsometrs
- televīzijas kamera ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai)
- altimetrs ierīce augstuma mērīšanai (piemēram, lidaparātos)
- sklerometrs ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu
- katapulta ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā)
- optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai
- respirometrs ierīce elpošanas apmēra un rakstura noteikšanai
- gruntscaurule ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā
- greifers ierīce kravas satveršanai (piemēram, celtņiem)
- kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai
- katapulta ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai)
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.)
- katapulta ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei)
- termoregulators ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē)
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- stūre ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām
- vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu
- ģenerators ierīce vai iekārta, kas ražo kādu produktu (piemēram, gāzi), ražo enerģiju vai pārvērš viena veida enerģiju cita veida enerģijā
- svērtenis ierīce vertikālā virziena noteikšanai un pārbaudei (piemēram, būvniecībā)
- vibrators ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai)
- lobmašīna ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā)
- sideroskops ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī
- stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi
- šina ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu
- regulators ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai
- slazds ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai
- uztvērējs ierīce, iekārta (kā, piemēram, piemaisījumu) uztveršanai, aizturēšanai
- termostats ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā
- skalpelis ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai
- magazīna ierīce, ietaise, korpuss, sistēma (kā vienveidīga, piemēram, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā
- modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām
- imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne)
- lāzertālmērs ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru
- orientācijas detektors ierīce, kas mēra kosmiskā lidaparāta leņķisko stāvokli attiecībā pret orientācijas asīm un rotācijas ātrumu attiecībā pret smaguma centru
- vārteja ierīce, kas nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem, kuriem ir atšķirīga arhitektūra un protokoli (piemēram, starp lokālo datoru tīklu un pakešu komutācijas datoru tīklu)
- pēdvilcis ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2)
- marķieris ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis
- vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
- monitors ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai)
- sadales skapis ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi; sadalītājs (2)
- reduktors ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
- hidrauliskais pastiprinātājs ierīce, kurā ar sekotājiekārtas (servoiekārtas) palīdzību palielina jaudu, izmantojot, piemēram, hidrosūkņa jaudu; lieto automobiļu stūres bremžu iekārtās u. c.; hidropastiprinātājs
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
- izpūtējs ierīce, pa kuru (piemēram, gāze) izplūst (no mašīnas, mehānisma)
- ekrāns ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus
- garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
- elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces
- kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu)
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā)
- līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība
- kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita
- gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā)
- iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās)
- aprobežāt Ierobežot (piemēram, tiesības, varu)
- niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām)
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām
- damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm
- ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības)
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai)
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts
- iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt
- sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti
- uzvest Ierosināt (piemēram, uz kādām domām)
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā)
- ierakties Ierušināties (piemēram, sienā, lapās u. tml)
- mēģinājums iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā)
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā)
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā)
- iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā)
- instalēt Iesaistīt, izmantot (piemēram, enerģiju)
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim)
- iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā)
- iestāšanās iesākšanās un turpināšanās (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- uzbrāzmot iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot
- iečirkstēties iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem)
- iečurkstēties iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas)
- iečurkstēties iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu)
- iedimdēties iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem); īsu brīdi dimdēt
- iedimdēties iesākt dimdēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dimdēt
- iedrāzt iesākt drāzt (piemēram, koku, mizu), bet nepabeigt
- iedunēties iesākt dunēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dunēt
- paņemt iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu)
- ierunāties iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām)
- uzvēdīt iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties
- uzvējot iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties
- iekaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku)
- iesaistīties iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā)
- uzdvest iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties
- ierisināt iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu)
- uzrūcināt iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt
- iesaukt iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku
- ierunāties iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem)
- uzsprēgāt iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni)
- uztarkšināt iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt
- uztarkšķināt iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt
- uzzibsnīt iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt
- iežāvēt iesākt žāvēt (piemēram, gaļu, zivis), bet nepabeigt; daļēji nožāvēt
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu)
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju)
- iestāties Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu)
- ievīcināt Iesildīt (piemēram, motoru)
- pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā; iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no ļauna
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai)
- virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu)
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam
- kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ)
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos
- braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
- cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums
- sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos
- tipometrija iespieddarbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums; tipogrāfiskā mēru sistēma
- speciālā iespiedkrāsa iespiedkrāsa, ko izmanto speciālu iespieddarbu vajadzībām (piemēram, UV krāsa)
- termonoturība iespiedkrāsas spēja saglabāt īpašības pie augstām temperatūrām (piemēram, žāvēšanas procesā)
- hibrīdiespiedmašīna iespiedmašīna, kura sastāv no vairākām sekcijām un kurā tiek izmantotas dažādas drukas tehnoloģijas (piemēram, lokšņu ofseta iespiedmašīna ar fleksogrāfijas un sietspiedes sekcijām)
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās)
- iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos)
- iebučot Iespiest skūpstu (piemēram, delnā)
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu)
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai
- meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija
- meteoroloģiskā stacija iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteostacija
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu)
- apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma)
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums)
- ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā)
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
- uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt
- ieslīgt Iestigt (piemēram, kādos nevēlamos uzskatos)
- iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu)
- iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju)
- iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu)
- likt Iestiprināt, piestiprināt (piemēram, būvējot, izgatavojot, labojot)
- oderēt Iestrādāt oderi (piemēram, apģērbam, apaviem)
- iezīst Iesūkt, uzsūkt (piemēram, gaisu, mitrumu)
- sasūkties Iesūkties lielākā daudzumā (piemēram, par šķidrumu, smaržu); iesūkties (piemēram, par šķidruma, smaržas lielāku daudzumu)
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos)
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu)
- brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli)
- vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu)
- pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā
- pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs
- krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei)
- ieskapēt Ieteicot (ko) kā vēlamu, piemērotu, panākt, ka tas iegūst kādu stāvokli, nokļūst (kur) u. tml.; iekārtot (piemēram, darbā)
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kāda darbu, piemēram, apbalvošanai)
- pateikt (arī pasacīt) priekšā ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās)
- skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības)
- karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē); izcila personība (piemēram, kādā specialitātē)
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā)
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā
- venkucis ietīts iegarens priekšmets, piemēram, bērns, kas ietīts drēbēs
- logāts Ietvars (piemēram, gleznai, attēlam)
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas
- grafiskā ievade ievadierīce grafisko datu ievadīšanai datorā (piemēram, ciparotājs)
- iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu)
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā
- paralēlā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta informācijas ātrai sinhronai pārsūtīšanai pa paralēlām līnijām starp datoru un ārējām ierīcēm (piemēram, paralēlo printeri)
- seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.)
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli)
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku)
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem)
- ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē)
- iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem)
- mikrominiaturizācija Ievērojama (piemēram, aparātu, ierīču) izmēru, masas samazināšana
- centrs Ievērojama apdzīvota vieta (piemēram, liela pilsēta)
- sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu)
- sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, tempu)
- divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas)
- sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli)
- nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu)
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus)
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus)
- aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni)
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā)
- kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā)
- mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā)
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē)
- papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem)
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību)
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2)
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu)
- ielikt Ievietot (piemēram, cietumā)
- dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā)
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā)
- ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā)
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos)
- orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija
- ieraidīt Ievirzīt (kur iekšā, piemēram, bumbu, ripu)
- ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas
- iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs)
- ieurbt Ievirzīt, iestiprināt izurbtā caurumā kādu detaļu (piemēram, tapu)
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu)
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi)
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai)
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai)
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- līnija Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos)
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu
- nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē
- ieklāt Iezīmēt, iekrāsot (piemēram, zīmējumā, akvarelī ēnojumu, krāsas toni)
- segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi)
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
- metamorfizētie ieži ieži (piemēram, gneisi, marmori), kas veidojušies no augstas temperatūras un liela spiediena pārveidotiem magmatiskajiem un nogulumiežiem
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai
- hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams
- dēdēšanas garoza iežu komplekss (formācija), kas veidojas litosfēras virspusē iegulušo iežu dēdēšanas procesā
- bioloģiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā
- organiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā
- aeroelektroizpēte Iežu un rūdu elektrovadītspējas pētīšana ar lidaparātos novietotiem mēraparātiem
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- ichtargans Ihtiola savienojums ar apmēram 30% sudraba
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums
- profānais Ikdienišķais, cilvēciskais, nereliģiskajai sfērai piederīgais
- ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība
- izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
- izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
- nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
- pīties ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to)
- nokrēst ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu)
- izdzīties ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ)
- nēsāt ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju)
- lolot ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību)
- izgrozīt ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus)
- atvadāt ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt
- pavadīt ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām)
- atstāt ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu)
- nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
- noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
- izplosīties ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju)
- izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
- izdimdināties ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot)
- izkūkoties ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot
- iznēsāt ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot
- ievārīties ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru)
- trivīt ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu)
- izjoksīties ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- izelsoties ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
- uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
- uzglabāties ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem)
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā)
- atkratīt ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus)
- noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- izķaulēties ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru)
- izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu)
- izdurstīties ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus)
- izšķibīties ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas)
- atkast ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību)
- izgrābties ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu)
- nojādelēt ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- nojādināt ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- nojāt ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- izkaukties ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku)
- atkratīt ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus)
- atsaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas)
- izaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu)
- noskriet ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- atgaldīt ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas)
- atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
- izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
- izstīvēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu)
- ravēties ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus)
- nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
- stādīties ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus)
- kapāties ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko)
- atstrīķēt ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni)
- izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus)
- izvārstīt ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis)
- izzvanīties ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu)
- izdrebēties ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties
- izdrebināties ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties
- nomocīt ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām)
- valkāt ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas)
- ost ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus)
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā)
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola
- ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām)
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1)
- iegrauzt Ilgstoši beržot, graužaties radīt (brūci) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu
- noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi
- vicināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties)
- vīcināties Ilgstoši intensīvi vicināt (ar rokām, asti, piemēram, no kā atgaiņājoties)
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu)
- grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli)
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām)
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas)
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu)
- piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus)
- valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda
- būsterefekts Imūnsistēmas atbildes reakcija uz atkārtotu vakcināciju pēc ilgāka laika (piemēram, pēc 10 gadiem) un imunitātes atjaunošanās
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai)
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
- germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai
- prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā
- obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras)
- ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda
- Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu
- riketsioze infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīfs)
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija)
- virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums
- nevirzīta informācija informācija, kas paredzēta plašam adresātu lokam, piemēram, visiem kāda adresātu saraksta dalībniekiem
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
- norāde Informācijas avots (par faktu, priekšmetu), arī (kā) pazīme (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
- elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē)
- masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
- masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā
- Tjūringa mašīna informācijas pārstrādes ierīces (piemēram, datora) abstrakts modelis, kam ir bezgalīga ārējā atmiņa lentes veidā
- izohronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina tās piegādi saņēmējam ar zināmiem ierobežojumiem laikā, piemēram, multivides sistēmas šis režīms nodrošina tik ātru datu piegādi, cik ātri tie tiek attēloti displeja ekrānā, kā audioinformācijas sinhronizēšanu ar videoinformāciju
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.)
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums
- rādītājs Informatīvs saraksts (piemēram, grāmatā, rakstā)
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu
- loģiskā instrukcija instrukcija, kas izpilda loģiskās operācijas, piemēram, UN, VAI, NE operācijas
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti
- optisks instruments (arī aparāts) instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts)
- brauklējiņš instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu
- vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
- pincete instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem
- cauruļatslēga instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu
- kompresors instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās)
- cirtometrs instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai
- caurumsitis instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā)
- dendrometrs instruments netiešai augošu koku augstuma un caurmēra mērīšanai
- keratoskops instruments radzenes izliekuma noteikšanai (piemēram, astigmatisma noteikšanai)
- tipometris instruments tipogrāfisko burtu augstuma un apmēra noteikšanai (mērīšanai); tipometrs
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai
- melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem
- nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas
- ceturtā koša intelekta jeb gudrības sfēra; vidžņamājākoša
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors)
- vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult)
- pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai
- nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu)
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri)
- mizāt Intensīvi noritēt (piemēram, par parādībām dabā)
- virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piemēram, par procesu)
- krass Intensīvs, straujš (piemēram, par kā pieaugumu, palielināšanos)
- brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
- brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
- apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2)
- paracentriskā inversija inversija, kas neskar centromēras rajonus
- pericentriskā inversija inversija, kurā invertētais iecirknis ietver centromēras rajonu
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm)
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde
- interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā)
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem)
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta)
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam
- damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms
- karabīne Īpašas konstrukcijas sprādze (piemēram, rodeļkamanām saišu galu piestiprināšanai)
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā)
- izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā)
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē)
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī)
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats)
- izlaidums Īpaši veidots paplašinājums, pagarinājums (piemēram, priekšmetam)
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā
- skaldāmība īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4)
- saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas)
- pārmantojamība īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs
- dabīte īpašība, suga; piemēram, labdabītes tabaciņš
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem)
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī)
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem)
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu
- tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā
- pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām)
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai
- guļammaiss Īpašs maiss, kurā var gulēt (piemēram, ceļojumos)
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā)
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta
- diēta īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (uzturlīdzekļu samēram, to apstrādes veidam, ēdienreižu starplaikiem)
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem)
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā)
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums
- īpatnība Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai)
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka
- nārīgs Īpatnējs, piemēram, par garšas sajūtu mutē
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam)
- individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam)
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim)
- izogēniskās līnijas īpatņu kopums ar vienādu genotipu, piemēram, kloni
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus
- transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
- kupena Irdena (piemēram, lapu, smilšu) kaudze
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras
- vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko)
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- ieirt Irot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu); ieairēt
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1)
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko)
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1)
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1)
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai)
- sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu
- čirkste Īsa strūkla, piemēram, slaucot
- metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis
- ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā
- ieskicēt Īsi aplūkot (piemēram, problēmu)
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam)
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā)
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.)
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus)
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi
- fatva Islāmā autoritatīvs paziņojums vai spriedums (piemēram, nāves spriedums)
- slaturs Islandiešu virtuves ēdiens, kas sastāv no jēra kuņģī pildītu subproduktu un auzu maisījuma
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu)
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem)
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
- asarveidīgās zivis īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas
- nokūpēt īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs
- nočirkstināt īsu brīdi čirkstināt un pabeigt čirkstināt (piemēram, priekšmetu)
- nogriezties īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm)
- nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem)
- nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2)
- paņirbēt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
- paņirbt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
- nopurināt īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu)
- nopakšināties īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.)
- nopurkšt īsu brīdi radīt vibrējošu skaņu (piemēram, par zirgu, govi)
- noskurināt īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis)
- pavīdēt īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām
- novēsmot īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu)
- uzliesmot īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu)
- paraukt īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu)
- paraukties īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu)
- ietrīsēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu
- ietrīcēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu
- nočirkstēt īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem)
- noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
- noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu)
- nokrākties īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm)
- nokaukties īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2)
- nokaukt īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2)
- nodūkt īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm)
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos)
- saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem)
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem
- emerģences Izaugumi uz augu virsmas, kuru izveidošanā piedalās ne tikai epiderma, bet arī audi, kas atrodas dziļāk (piemēram, rožu dzeloņi, apiņu pieķeršanās matiņi uti)
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
- pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu)
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu)
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota
- izaslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci)
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām)
- nokratīt Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu)
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām)
- aprauties Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu)
- notrūkt Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu)
- nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, parādību sabiedrībā u. tml.)
- noklust Izbeigties (piemēram, par strīdu)
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem)
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.)
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
- izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.)
- nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
- izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.)
- iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu); uzstādīt (piemēram, aparatūru)
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.)
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā)
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju
- iegūt Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu)
- izstrutot Izdalīt (daudz vai visas) strutas (piemēram, par augoni)
- izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu); izvadīt (vielu, piemēram, no organisma)
- izapakalāties Izdalīt pakulas (piemēram, par linu dziju, auklu u. tml.)
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem
- kūpēt Izdalīt tvaiku (par ko karstu, piemēram, par šķidrumu)
- valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras)
- izelpot Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu); izdvest (3), izdvašot (1)
- izdvest Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, karstumu)
- izdvašot Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); izdvest (3)
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm)
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru)
- izplatīt Izdalot, pārdodot piegādāt (piemēram, preses izdevumus, biļetes)
- izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu
- izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu
- pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus)
- izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras)
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.)
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī
- degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā)
- dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums
- izdegums Izdegusi vieta, piemēram, mežā, stepē; izdega (1)
- izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus)
- nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus)
- sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot)
- iztērēt Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu); nelietderīgi izdot
- izmantot izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus)
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt)
- izdegt Izdzist, sadegot kurināmajam (piemēram, par lampu)
- izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus)
- izriezt Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus)
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes
- plastiskā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 12–25% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar ekstrūzijas, plastiskās veidošanas un plastiskās presēšanas metodēm, piemēram, ķieģeļiem, smalkkeramikas izstrādājumiem, jumta kārniņiem
- pussausā keramiskā masa izejvielu maisījums ar 7–12% mitruma; lieto keramikas izstrādājumu veidošanai ar pussauso presēšanu, piemēram, flīzēm un šamota izstrādājumiem
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko
- pūšana izelpas virzīšana uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko
- izdzenāt Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas)
- izdzenāties Izgaiņāties (piemēram, odus, mušas)
- izdvašot Izgarot (piemēram, mitrumu)
- atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē; izliet
- piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam)
- izstrādāt Izgatavot (piemēram, vielu)
- iztaisīt Izgatavot (piemēram, vielu)
- izveidot Izgatavot (piemēram, vielu)
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus)
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai)
- dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā)
- izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā)
- šmaugt Izgriezt (piemēram, veļu)
- vennēt Izgriezt 1(3) iekšpusi uz āru (piemēram, kažokam)
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka
- izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu)
- atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi)
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3)
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi)
- izšķīst Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu)
- izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam)
- pačibēt Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu)
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot
- šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest
- izbirt Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem)
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu
- pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu)
- izkašāt Izkasīt (piemēram, uzrakstu)
- pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai)
- diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa; šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis
- izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu)
- izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem)
- diverģence Izkliedēšanās no viena punkta, piemēram, staru, gaisa strāvu, straumju diverģence
- izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
- izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli
- dakratīt Izkliedēt papildus (piemēram, kūtsmēslus)
- izdzanāt Izkliedēt, piemēram, vielu
- izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību)
- uzpervēt Izkrāsot (piemēram, telpas)
- izagāzties Izkrist, izvelties, piemēram, no transportlīdzekļa
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci
- izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma)
- izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu)
- izskaitīt Izlasīt (piemēram, tekstu)
- knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm)
- izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu)
- nogludināt Izlīdzināt (piemēram, pretrunas, ne saskaņas)
- iegludināt Izlīdzināt un nostiprināt (piemēram, ceļa virsmu)
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu)
- iztaisnoties Izlīdzināties (piemēram, par audumu)
- nolīdzināties Izlīdzināties (piemēram, par ierindu)
- izkolāties Izliekties (piemēram, par dēļiem)
- grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam)
- izlikt Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi)
- izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot
- izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot
- beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku)
- izgaldīt Izlobīt (piemēram, zirņus, pupas)
- piegaldīt Izlobīt no pākstīm (piemēram, pupas, zirņus) pietiekami, daudz
- kājains Izlobīts (piemēram, zirņi)
- izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības)
- pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu; pagriezt
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem)
- pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām
- ierinda Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums
- noslogojums Izmantošanas, lietošanas intensitāte (piemēram, par ierīci, iekārtu)
- balstīties Izmantot (materiālus, resursus) par pamatu (piemēram, darbībai, kā organizēšanai)
- balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu; pamatoties
- patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām)
- ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību
- kurināt Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus)
- lauka izmēģinājums izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- sašņorēt Izmērīt (ar mērauklu)
- izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem)
- izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu)
- formāts Izmērs (piemēram, iespieddarbam, salikuma lappusei, rindas garumam)
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā)
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
- paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās
- noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu)
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē)
- izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību)
- konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus)
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas)
- izopiesta Izobāra - līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu
- atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus
- kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā)
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā
- amplitūda Izpausmes apjoms (piemēram, spējām); vēriens
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to
- izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām
- apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (pret kādu, piemēram, svētkos, jubilejā); izteikt kādu novēlējumu
- atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas)
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2)
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3)
- atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
- atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām
- vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
- vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām)
- nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis)
- uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku)
- vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.)
- instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības
- apgūt Izpētīt un pārzināt (piemēram, plašu materiālu)
- izplīkst Izplāt ļoti plānu, piemēram, mīklu pīrāgu cepšanai
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes
- izklāt Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu)
- plūdināt Izplatīt (piemēram, smaržu, gaismu, skaņu)
- izstrāvot Izplatīt (piemēram, smaržu)
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piemēram, gaismu, smaržu)
- pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.)
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu
- stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu)
- stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu)
- noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu)
- pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni)
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem)
- pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu
- tikt Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā
- celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem)
- slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem)
- salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu)
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu)
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu)
- līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu)
- novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu)
- pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) – par uguni
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
- novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
- skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu)
- nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu
- uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri)
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.)
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), segt (ko)
- izķedināt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu)
- kosīt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu)
- iziet Izplūst (piemēram, par dūmiem)
- izsūkties Izplūst cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par siltumu, gāzi
- izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm)
- pārpļaut Izpļaut (piemēram, joslu)
- ķert izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
- glaimot izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi)
- kārdināt izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu)
- spīdzināt izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību
- dvest izraisīt (piemēram, jūtas)
- sapīt izraisīt (piemēram, kājās, rokās) kustību, funkciju traucējumus
- izvilināt izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus)
- izvilt izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus)
- kvēlināt izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu)
- aptriekt izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām
- likt elpu ciet izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku)
- sabangot izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā)
- iekairināt izraisīt kairinājumu (piemēram, šūnās, orgānos)
- karsēt izraisīt karstuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu)
- ķert izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā)
- urdīt izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem)
- kost izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem)
- dzelties izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem)
- šķebināt izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu)
- veldzēt izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu)
- glāstīt izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām)
- kveldināt izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju)
- sūrstēt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli)
- durt izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu)
- sildīt izraisīt siltuma sajūtu, neļaujot aizplūst ķermeņa siltumam (piemēram, par apģērbu)
- svilināt izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām)
- apraut izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām)
- žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu)
- (sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu)
- tveicēt izraisīt stipra karstuma sajūtu (piemēram, par vielām, fizioloģiskiem procesiem)
- izplaucēt izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu)
- nošķebināt izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu); apšķebināt
- iekost izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām)
- iekairināt izraisīt un pastiprināt (piemēram, ziņkāri)
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti)
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti)
- iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert)
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu)
- izvilināties Izraisīties (piemēram, par smaidu, smiekliem)
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma
- atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu)
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli)
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu)
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu)
- izčukstīties Izrakņāties, izbakstīties (piemēram, ko meklējot)
- noskatīt Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (piemēram, faktus)
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2)
- noskatīties Izraudzīties (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu)
- piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot
- izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros; šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku)
- izmudžināt Izritināt un samudžināt (piemēram, dziju, diegu)
- izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot)
- izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu)
- izlauzīt Izrunājot pārveidot (piemēram, vārdu)
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu)
- velns lai parauj izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu)
- slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu
- tilli izsauksmes vārds, ko parasti izmato atkārtojumā, piemēram, šūpojot bērnu uz ceļiem
- plaka Izsauksmes vārds, piemēram, skaitāmpantiņā "plika plaka, karašiņa ..."
- dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku)
- caururbt Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm)
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam)
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto)
- izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem)
- izskalāt Izskalot (piemēram, drēbes)
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieskalāt Izskalot (piemēram, veļu) pietiekami, daudz
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
- glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu)
- caurskatīt Izskatīt (piemēram, dokumentus); iepazīties (piemēram, ar faktiem)
- pārrevidēt Izskatīt (piemēram, lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos)
- izšķirt Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu
- izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus)
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
- uztūkt Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu)
- izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu)
- izveldēt Izsprukt, atsvabināties (piemēram, no kāda darba)
- izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu)
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu)
- izstrāvot Izstarot (piemēram, gaismu)
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas)
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.)
- izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas)
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus)
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu (piemēram, asti, lūpu)
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi)
- silikāti Izstrādājumi no šādiem minerāliem (piemēram, stikls, keramika)
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
- termonosēdmateriāli izstrādājumi, ko iegūst, apstarotus poliolefīnus (piemēram, polietilēnu) mehāniski izstiepjot 100-130 °C temperatūrā un tad strauji atdzesējot; radiācijas radīto šķērssaišu izraisītā formas atmiņas efekta dēļ, atkārtoti uzsildīti, izstrādājumi tiecas atgūt savu sākotnējo formu
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai)
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas)
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.)
- projekts izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas) realizēšanai, rekonstruēšanai
- iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem
- izstellēt Izsūtīt (piemēram, ielūgumus)
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu, spēku)
- izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu)
- palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību)
- sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus)
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas)
- izastiepties Iztaisnoties, piemēram, novietojoties guļus
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā)
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu)
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties
- izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās)
- ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās)
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas)
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties)
- atkarība izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piemēram, lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles)
- sūdzība izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli)
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē
- ietēlot Iztēlot (kādu, piemēram, zināmā situācijā)
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus)
- izšustīt Iztīrīt (piemēram, grīdu)
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni)
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses
- iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu)
- iznest Izturēt (piemēram, grūtības)
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot)
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam)
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām)
- cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot)
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību
- atmosfērizturība Izturība pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos
- kevlars Izturīga sintētiska šķiedra, to izmanto, piemēram, automašīnu riepu izgatavošanā
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem)
- acidorezistents izturīgs pret skābes iedarbību, piemēram, skābes izturīgas baktērijas
- nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem)
- izvurbt Izurbt (piemēram, caurumu)
- glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās)
- atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs
- Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
- ierīkot izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības); izbūvēt (piemēram, ceļu)
- ieveidot izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums)
- savienot izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā
- sakonstruēt izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai
- individualizēt izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu)
- nokārtot izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem
- iztaisīt izveidot (piemēram, mākslas darbu)
- saskaņot izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu
- sastādīt izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas
- sastādīt izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus
- nodibināt izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus
- izstigot izveidot ar stigām (piemēram, mežu)
- pārveidot izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1)
- novilkt izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu)
- izgatavot izveidot gatavā formā (piemēram, dokumentu)
- ietaisīt izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu)
- izretināt izveidot lielākas atstarpes (piemēram, starp priekšmetiem)
- izkristalizēt izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu)
- iekārtot izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu)
- uzganerēt izveidot rotājumu (piemēram, uz tortes, cepumu virsas)
- saverkšīt izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi)
- saverkšķīt izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi)
- nostiept izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu)
- iztaisnot izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu)
- iedibināt izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli)
- izdzīt izveidot zemē (piemēram, vagu)
- iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu)
- iekārtot Izveidot, ierīkot (kur vietu, piemēram, gulēšanai, sēdēšanai)
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā)
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju)
- izdarīt Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu)
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2)
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē)
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē)
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.)
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli)
- ietaisīt Izveidot, radīt (piemēram, caurumu, bedri)
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz
- izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.)
- ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām)
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu
- saverkšīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi)
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi)
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegult
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegulties
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām)
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju)
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību)
- gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās)
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā)
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
- Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2)
- izvilkt Izvēlēties un paņemt no vairākiem (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti)
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd
- ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
- iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, u. tml. nozari
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas)
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko)
- izlikt Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei
- grupēt Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko)
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus)
- stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus)
- iztāpelēt Izvietot, sakraut kārtās (piemēram, dēļus)
- novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās
- izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens)
- nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare
- nostādīt (kāda) priekšā izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu)
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus)
- uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru); uzdot (jautājumu)
- stādīt Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu)
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu)
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu)
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa
- pārgals Izvirzīta (piemēram, vārpstas, skrūves) daļa: arī konsole (2)
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm)
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm
- izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi)
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu
- ņemt Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus)
- uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu)
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas)
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā)
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs)
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu)
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu)
- nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā)
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) lielākā daudzumā
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību)
- izkaltēt Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes)
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību)
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju
- izžāvēties Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem)
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling")
- kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
- Pieris japonica Japānas piēra
- piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam); arī piemaisīt
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko)
- mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.)
- kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas)
- rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi)
- rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles)
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm
- kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra
- Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot
- inovācija jauninājums, jaunievedums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte
- novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā)
- kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums
- interkalācija jaunu struktūru rašanās bioloģiskā sistēmā, piemēram, dažu augu interkalāra augšana
- Ko tas dod? jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem)
- izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt
- lieta jautājums (piemēram, pārrunās); kā būtība
- papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju
- irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem)
- mūra java java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai
- jauktā java java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi)
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi
- logošanas apkārtne Jebkura operētājsistēma vai operētājsistēmas paplašinājums, kas ļauj lietotājam displeja ekrānā strādāt ar dažāda izmēra logiem, kā arī izmantot grafiskās lietotāja saskarnes iespējas
- antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā
- kvazinauda Jebkuri finanšu aktīvi, kas ātri un viegli pārvēršami skaidrā naudā, piemēram, pārvedu vekseļi, čeki, kredītkartes
- tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris
- almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.)
- vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku)
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda)
- agrafi Jēzus teicieni, kas nav ietverti kanoniskajos evaņģēlijos, bet ir saglabājušies agrīnajos kristiešu rakstos, piemēram, apokrifajos evaņģēlijos
- vikurs Joks; afēra; notikums
- orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas; izplatība (piemēram, darbībai, parādībai)
- tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra
- Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā
- pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei
- aizsargjosla josla (no polimēra, metāla vai cita materiāla), kas kā papildu aizsarglīdzeklis tiek iestrādāta substrātā tā izgatavošanas laikā; ir plašs aizsargjoslu klāsts – no polimēra joslām līdz joslām, kas pārklātas ar metālu, krāsainām lamināta joslām ar mikrodruku un ārkārtīgi sarežģītām mašīnlasāmām joslām
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu
- vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas
- sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
- klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām)
- žēloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas)
- šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu)
- druoneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara)
- juras periods jura - mezozoja ēras otrais periods
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu
- stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas
- transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ)
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem)
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura
- profesionālais noslēpums juridisku un ētisku normu kopums, kas ir jāievēro specialitātēs, kuras bauda klientu uzticību un prasa konfidencialitāti (piemēram, medicīnā, sociālajā darbā u. c.)
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā
- justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ)
- rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa
- tulkojums kā (piemēram, žesta, darbības, parādības) jēgas, nozīmes u. tml. skaidrojums
- Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
- atbalsts kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni)
- kopiena kādā apvienībā iesaistītu valstu grupa, piemēram, Eiropas kopiena
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
- capāns kāda dzīvnieka vai auga liela izmēra eksemplārs
- palīgnosacījumi kāda ekonomiska aprēķina veikšanai izmantotie nosacījumi, piemēram, par nemainīgiem valūtas kursiem vai preces cenām
- collapzīmējums kāda izmēra apzīmējums collās
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija)
- zole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna)
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- ielāps kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos)
- pārvalks kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu
- spietuve kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai
- ielāps kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā
- granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās)
- plānošana kāda objekta (piemēram, celtnes, teritorijas) plāna izstrādāšana
- deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana
- eskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) paplašināšana, intensificēšana
- pārtraukšana kāda procesa apturēšana, kuru izraisa, piemēram, signāls, ko ģenerē ievadizvades iekārta vai komanda programmā, un kas tiek veikta tā, lai procesa izpildi varētu atsākt
- simtnieks kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā)
- partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums
- reintegrācija kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
- tāfele kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- kurss kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē)
- nāhuj kādēļ gan (piemēram, jādara kas nevajadzīgs)
- izturēt pārbaudījumu kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs)
- ķepsis kāds biezs ēdiens (piemēram, kartupeļu biezputra)
- verzaka kāds lielāka izmēra nesamais, ko liek uz pleca
- knipaks kāds mazs auglis (piemēram, ābols)
- taure kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags)
- zilbiksis kāds, kam ir zilas bikses (piemēram, žandarms, milicis)
- tošna kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
- tošņa kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
- nebeigulis kāds, kas kaut ko nav pabeidzis, piemēram, studijas
- ilgins kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu)
- mainīt kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi)
- pārmainīt kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi)
- sniegšana kādu apstākļu, stāvokļa gādāšana, piešķiršana, nodrošināšana; būšana par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt
- izkarinēties kādu laiku (pietiekami) žūt ārā (piemēram, veļa)
- padzīvāties kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties
- novazināt kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt
- plānojums kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā
- braga brags kādu skaņu atdarinošs izsauciens, piemēram: _ledi gāja braga brags_
- kafijas galds kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks
- kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās
- terciārs kainozoja ēras priekšpēdējais periods, tiek iedalīts divos patstāvīgos periodos – paleogēnā un neogēnā
- kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē)
- lakrimators kairinoša viela, kas izraisa asarošanu, piemēram, asaru gāze
- birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem)
- izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku)
- toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu
- plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem)
- ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai
- peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā
- apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki)
- ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi)
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem)
- Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
- Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
- ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles
- blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai
- kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai
- konvektīvā kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstām gāzēm, piemēram, gaisu
- sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu)
- vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai
- iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.)
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu)
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī)
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā)
- vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs
- Princeses Margrītas kanāls kanāls Nīderlandē, Frīzlandes un Groningenas provincē, savieno Eiselmēra līci ar Emsas līci
- līmlapiņa kancelejas prece - neliela izmēra, parasti krāsaina papīra lapiņas, kuru viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas
- grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai)
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt
- izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri)
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- izkāpaļāt Kāpaļājot veikt (piemēram, ceļu)
- izkāpelēt Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu)
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes)
- nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību)
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī)
- kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā)
- karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); kara materiāli
- kara materiāli karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); karamateriāli
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai)
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka
- demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu
- hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons)
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
- lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām)
- vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži
- tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms
- kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās
- kārums Kāre (piemēram, ko darīt)
- uzrīt Kārīgi apēst (piemēram, par suni)
- ķirurģiskā karote karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai
- izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko)
- izkarpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri)
- izkārpīt Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri)
- iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki)
- koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā
- vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru
- pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes)
- iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki
- sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā
- fēns karstā gaisa plūsmas ģenerators, elektriskais ventilators (piemēram, matu žāvēšanai)
- kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
- silhroms karstumizturīgs tērauds, leģēts ar silīciju un hromu
- uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu)
- uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas
- karšu klasifikācija karšu nosaukumu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas u. c.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam)
- tehniskā karte karte, kuru izmanto tehnisku problēmu risināšanai, piemēram, inženierģeoloģijā, agroklimatoloģijā, meliorācijā
- jūras navigācijas kartes korektūra kartes satura atsevišķu elementu (piemēram, dziļuma atzīmju) atjaunošana
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu)
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai); pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai)
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko)
- paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai)
- grāmatas futrālis kartona kārba, kas paredzēta vērtīgu grāmatu aizsardzībai, piemēram, transportējot, kā arī grāmatas izskata uzlabošanai
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā
- kravāt Kārtot (piemēram, somu, portfeli), liekot ko iekšā
- kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā)
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot
- nokārtot Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu)
- čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus)
- post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni)
- likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā)
- milna Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam)
- milns Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam)
- mils Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam)
- balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts balansē (piemēram, uz virves)
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks)
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai
- grebzdināt Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus
- grebzdot Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus, lai iegūtu grebzdus
- skorbīt Kasīt, kasot mizot (piemēram, kartupeļus)
- izgrebzdināt Kasot ar nazi (piemēram, kāli, burkānu), izveidot (tajā) dobumu
- izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu)
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri)
- sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto)
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai
- kasete Kastveida veidne (piemēram, betona paneļu liešanai)
- piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to)
- uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
- izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus)
- izkapēt Kašņājot izveidot (piemēram, alu)
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri)
- uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
- rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi)
- iegalis Kāta caurums (piemēram, cirvim)
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
- izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku
- kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa
- bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai
- čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem
- hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa
- storveidīgās Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga
- izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu)
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār
- labgalis kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta
- klamacis kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns
- klamācis kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns
- sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis)
- klabans kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām)
- klaba kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles)
- plaidaks kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals)
- klandas kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
- plīšķata kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips
- nirva kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta)
- ļepuška kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne)
- ļukas kaut kas nokarens, piemēram, nokarenas ausis dzīvniekam
- pelēķis kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis
- juciņi kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi
- ķeburs kaut kas sarežģīts (piemēram, komplicēts mehānisms)
- smigucis kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas
- ķelne kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks)
- tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem)
- diktāts kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi)
- žļudzināt kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt
- noutīt kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem)
- apmeklēt kavēt, izlaist (piemēram, nodarbības)
- Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu
- Kahera Kēra - apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla
- kabeļu kanalizācija keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai
- panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna
- klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles)
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam)
- aizvēre Klajums aiz vēra
- kucīte Klanis, piemēram, pļaujmašīnai, kombainam
- ietvert Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā)
- tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu
- tulināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu
- tinkavāt Klāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu; veidot apmetumu
- kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu
- tēraudot Klāt ar tērauda kārtu
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā)
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas
- sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem)
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā)
- pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus)
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus)
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus)
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas)
- uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā)
- Klora Klēra - grāfiste Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- klēriķis Klēra loceklis
- klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas)
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem)
- gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā
- dinamiskā klimatoloģija klimatoloģijas daļa, kurā pēta klimata īpatnības kā vispārējās atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātu un klimata apstākļus izskaidro ar procesiem dažādos atmosfēras cirkulācijas tipos
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara
- blaka Kļūda audumā, piemēram, aužot pārtrūkušās dzijas nav sasietas
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
- sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā)
- iegūt pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu)
- pietuvoties kļūt (kam) tuvākam (piemēram, izpratnē, attieksmēs)
- sabiezēt kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu)
- nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
- tuvoties kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam
- izbālēt kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust
- izbalēt kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust
- kāpt kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi
- izdzist kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu)
- biezēt kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu)
- sabiezēt kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu)
- pārveidoties kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu)
- izpausties kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi
- izmīkšt kļūt dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu); izmīkšēt
- nodzeltēt kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku)
- nostiprināties kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem)
- izslīgt kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem
- sacirsties kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu)
- samezgloties kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām)
- tīties kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā)
- dzist kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām); bālēt
- nokristies kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām)
- divkāršoties kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku)
- pavairoties kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- dilt kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti)
- karst kļūt karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
- paklust kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust
- nosaziesties kļūt ļoti bālam (piemēram, par ko iezīmētu)
- izkalst kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu)
- iekarst kļūt ļoti spraigam (piemēram, par cīņu, sacensībām)
- atkust kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju)
- pabalēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
- pabālēt kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2)
- klajāties kļūt mazāk koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu)
- kliedēties kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem)
- klīst kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu)
- nobālēt kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām)
- izsīkt kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku)
- kust kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu)
- izslābt kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā)
- nokrist kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
- nokristies kļūt mazam vai mazākam (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
- ieskapstēt kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt
- atlaisties kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma)
- saplūst kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.)
- padzist kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu)
- iziet no ierindas kļūt neizmantojamam, nederīgam (piemēram, par mašīnām, ierīcēm)
- izdegt kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām)
- čokuroties kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi)
- stingt kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu)
- mulst kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību)
- paputēt kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- jukt kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm)
- migloties kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu)
- skapstēt kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt
- apskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt
- noskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt
- izdēdēt kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu)
- loskāties kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi)
- padzist kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām)
- pieteikt savu vārdu kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē)
- pavērties kļūt pieejamam, izmantojamam, arī īstenojamam (piemēram, par iespēju, kādu parādību)
- pieriest kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) - parasti par augiem
- nojukt kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm)
- pieplakt kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni
- dilt kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem)
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu)
- izskanēt kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu)
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu)
- rādīties kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību)
- iezīmēties kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona)
- sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
- kalst kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem)
- izžūties kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku)
- mērcēties kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī
- piesmadzēt kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu)
- piesmagt kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu)
- nostiprināties kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā)
- ierast kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast
- parast kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu
- pierast kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs
- pārsprāgt kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums
- žūt kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem)
- nošņurkt kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada)
- sašņurkt kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt
- zaudēt kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums)
- piedzīvot kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis)
- slāpt kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1)
- smakt kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2)
- sasilt kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē
- sakristies kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ)
- zaudēt kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums)
- stingt kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- sastingt kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- tikties kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu)
- satrakoties kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem)
- tuvoties kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība)
- noskaņoties kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu)
- pieziedēt kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu)
- mosties kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu)
- piezīsties kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies
- piestrēgt kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi
- pārstāt kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām
- piešķīst kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi
- sprēgāt kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām)
- piesūkties kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu)
- sasprēgāt kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu)
- piemilzt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni
- pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem)
- pārklāties kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu
- pausties kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju)
- laisties kļūt valganam (piemēram, par sienu)
- iesaplatīties kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem)
- izburbēt kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām)
- nočervelēt kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu)
- izsilt kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu)
- nosakristies kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu)
- nokrist kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām)
- nokristies kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām)
- izplatīties kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem)
- spurāties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
- spuroties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
- rīmēties kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī)
- savairoties kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- saspringt kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli); sasprindzināties (3)
- vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
- samulst kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību)
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
- sadzeltēt kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām)
- saplūst kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ
- salīkt kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- saliekties kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt
- samelnēt kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla); satumst
- samelnot kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu); samelnēt
- satumst kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu)
- satumst kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem)
- sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
- saglumēt kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot
- sagļotēt kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
- sagļotot kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
- saplūksnoties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1)
- saplūksnāties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1)
- saplūksnāt kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
- saplūksnot kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām)
- saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus)
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu)
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu)
- Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
- drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai
- klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai
- šprose Koka līste, plāns šķērskoks (piemēram, logu rāmjos)
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
- klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei)
- šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1)
- zāģmalka Kokmateriālu atlikumi (piemēram, nomaļi, dēļu gali), kas paliek, gatavojot kokmateriālus
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē; grimonis
- koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā
- koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu
- koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā
- koksnes dabiskā žāvēšana koksnes žāvēšana atmosfēras gaisa apstākļos zem nojumes
- bārbala Koku (piemēram, alkšņu, apšu) ziedu skara
- dastošana Koku caurmēra mērīšana ar dastmēru un grupēšana pa sugām un caurmēra pakāpēm
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
- Schefflera arboricola koku šeflēra
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos)
- virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri; ēriku dzimta
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- alokoloīds Koloidāla sistēma, kas sastāv no viena elementa, piem., sēra, alotropiskām formām
- komandrindas operētājsistēma komandvadāma operētājsistēma, piemēram, MS-DOS, kas prasa komandu ievadi ar tastatūru
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts)
- avometrs kombinētais elektromēraparāts - ampērmetrs, voltmetrs un ommetrs; ampērvoltommetrs; multimetrs
- ampērvoltommetrs kombinētais elektromēraparāts - ampērmetrs, voltmetrs un ommetrs; avometrs; multimetrs
- multimetrs kombinēts mēraparāts vairāku elektrisku lielumu (sprieguma, strāvas, pretestības) mērīšanai; ampērvoltommetrs; avometrs
- voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piemēram, priekšmetus)
- kāls Komplekts (piemēram, piecas adāmadatas)
- piekomponēt Komponēt papildus (piemēram, skaņdarba daļu)
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu
- Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija
- koncentrāts Koncentrēts (piemēram, ārstniecības) preparāts
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
- svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts
- lietojumorientēta valoda konkrētam lietojumam paredzēta datorvaloda, piemēram, valoda datora aparatūras projektēšanai
- krāsu diapazons konkrētas iekārtas, piemēram, monitora vai printera, krāsu palete
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni)
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus)
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante
- novērot konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību)
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes)
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem)
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei)
- līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka)
- pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu
- pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai
- klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.)
- marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību)
- talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- leņķiskais augstums koordināta horizontālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa spīdekļa augstuma riņķi (debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur zenītu, spīdekli un nadīru) no horizonta līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°
- attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2)
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskanējums (2)
- kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskaņa (2)
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms
- koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos)
- asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem)
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
- salaidināt Kopsalikuma, piemēram, pildeņu un līniju saskaņošana
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni)
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu
- pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu
- rotaļa Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu
- masa Kopums, ko veido, piemēram, priekšmeti; arī (kā) skaits
- diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai); amplitūda
- bagātība Kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti
- komplekss kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu; priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu
- organiskā masa kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas)
- Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā
- nerūsošais tērauds korozijizturīgs tērauds, ko iegūst, pievienojot hromu (18-20%), niķeli (7-9%), un pakļaujot to termiskai apstrādei
- pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām)
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas
- KLA Kosmiskais lidaparāts - pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras
- kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis
- kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis
- suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes
- slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs
- villāt Kost, knābt u. tml., piemēram, jaucot, plūkājot (apmatojumu, apspalvojumu)
- uzkost Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums)
- uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes)
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā; tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām
- blīzums krasa apaļkoku resgaļa caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma palielināšanās, kad resgaļa caurmērs (platums) ne mazāk kā 1,2 reizes pārsniedz sortimenta caurmēru (platumu) 1 m attālumā no resgaļa
- sekundārā krāsa krāsa, kas veidojas divu pamatkrāsu kombinācijā (piemēram, zaļš no dzeltena un zila); papildkrāsa
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai)
- pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
- krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols
- vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu
- silts (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu
- verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam)
- lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā)
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā)
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā)
- palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām)
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra
- krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas)
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa)
- Pieris floribunda krāšņziedu piēra
- krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu)
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- banka Krātuve (piemēram, datu banka, terminu banka u. tml.)
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi
- uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu)
- piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli)
- lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī)
- lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī)
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- nebīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ nav bīstama un nevar radīt bojājumus. Pārvadājot un glabājot nebīstamu kravu, piemēram, nesprāgstošu, nedegošu kravu - būvmateriālus, graudus, apģērbus, nav jāievēro īpaša drošība. Nebīstamās kravas īpaši neapzīmē
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
- piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības
- saiņot Kravāt (piemēram, somu, portfeli)
- lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
- kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu
- otrapuse Kreisā puse (piemēram, drānas)
- ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus
- piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku)
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās)
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
- kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra
- sinkrētisms kristietības un dažādu vietējo ticējumu un paražu savijums, piemēram, millenārismā, natīvismā
- abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām
- patiesības kritērijs kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai
- aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars
- litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka
- piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba)
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai
- mezgls Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām)
- obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem
- torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī
- augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai)
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds
- balasttanks Kuģa tvertne, ko piepilda ar ūdeni (balastu), lai, piemēram, stabilizētu kuģa gaitu
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam)
- tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos
- kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji
- dirsums kukaiņu (piemēram, blusu, mušu) traips
- spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
- divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
- plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
- ķirmis kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- voltametrs Kulonmetrs - mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai
- švibināt Kulstīt (piemēram, asti)
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām)
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība
- krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū)
- pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt
- koksēšana kurināmā (piemēram, akmeņogļu) rūpnieciska pārstrāde ar karsēšanu bez gaisa piekļuves
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
- mesties Kustēties ar traucējumiem (piemēram, ķeroties aiz kā) - par kājām
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem)
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu
- vīties Kustēties lokveidā, kustēties, veidojot lokus (piemēram, par liesmu)
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem)
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties)
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem)
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem)
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4)
- pašplūde Kustība (piemēram, transportlīdzeklim), ko izraisa šāda plūšana
- reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim); arī atpakaļgaita
- rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs)
- ķermeņa piedevas kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras)
- važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa
- tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem)
- bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni
- apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši)
- svārstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu)
- zvalstīt Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu)
- šūpināt kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu
- šūpot kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; [svārstīt]{s:2348}
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku)
- vēgāt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku)
- kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
- blūms Kvadrātveida sagatave, ko iegūst blūmingā no tērauda lietņiem
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām)
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti)
- refraktometriskā analīze kvantitatīvā analīze, kurā mēra pētāmās vielas gaismas laušanas koeficientu
- oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu
- svēpēt Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību); kūpināt
- izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus)
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā)
- budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- bosāks Ķeksis (piemēram, koku pludinātājiem, ugunsdzēsējiem)
- veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras
- galli ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju)
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm)
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij)
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
- sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
- sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
- metamērija ķermeņa segmentācija (piemēram, posmtārpiem, posmkājiem)
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem)
- mehānisms Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise
- mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu)
- fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus
- alotropija ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas, viena un tā paša elementa pastāvēšana dažādās formās, piemēram, ogleklis kā grafīts un ogleklis kā dimants
- sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~)
- inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO
- racemizācija Ķīmiska savienojuma optiskā izomēra pārvēršanās optisko izomēru maisījumā
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
- iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju
- kompleksie savienojumi ķīmiski savienojumi, kas sastāv no centrālā (parasti metāla) jona, kam apkārt ir neitrālas daļiņas vai pretēji lādēti joni (piemēram, hlorofils)
- cementācija Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā mazoglekļa tērauda virskārtu piesātina ar oglekli
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība
- nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs)
- sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi)
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi
- metargons Ķīmisks elements, atmosfēras gaisā atrasta gāze
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma
- taipingi Ķīniešu dumpinieki, kas gribēdami nogāzt mandžūru dinastiju, 1860. g. sacēla lielu dumpi, kurš ilga 14 gadu un aptvēra gandrīz visu Ķīnu; taipni; taipings
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ
- tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu
- iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus)
- urostoma Ķirurģiski izveidota atvere, ko izmanto urīna izvadīšanai, piemēram, pēc vēža izoperēšanas
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam)
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā)
- pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām)
- spraunis Labi nobarots, liels dzīvnieks (piemēram, suns)
- zelta segums labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma)
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu
- lakšķis Labības auga kāts vai kātiņš (piemēram, kviešu) līdz vārpai
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem)
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus)
- izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu)
- korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā)
- izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā)
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai)
- brīvie lādiņi lādiņi, kas elektriskā lauka iespaidā var brīvi pārvietoties (piemēram, elektroni metālos un vakuumā, joni gāzēs un elektrolītos)
- tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^)
- lineārais lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz garuma vienību; mēra kulonos uz metru (C/m)
- virsmas lādiņu blīvums lādiņu daudzums uz laukuma vienību; mēra kulonos uz kvadrātmetru (C/m^2^)
- relatīvā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni; ir hidrodinamiskās, indukcijas, elektromagnētiskās, doplera un borta lagas
- absolūtā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu un attālumu attiecībā pret grunti
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
- izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā)
- sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1)
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi
- mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas
- mēra laiki laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā)
- barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī)
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē)
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā)
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu)
- laizīties Laizīt sava ķermeņa daļas (piemēram, lūpas)
- pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2)
- lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem)
- Pachypodium lamerei Lamēra pahipodija
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos
- landesvērists Landesvēra karavīrs
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām)
- plūksnaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa)
- daivaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa)
- staraina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa)
- dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa)
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa)
- plūksnaini šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa)
- plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa)
- lāpnesis Lāpas nesējs (piemēram, lāpu gājienā)
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu)
- pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus)
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus)
- bezgalotnis Lapu koks, kuram 2-4 m augstumā nozāģēta galotnes daļa, lai audzētu zarus, kurus periodiski, apmēram ik pēc 2-10 gadiem nocērt dažādām vietējām saimnieciskām vajadzībām
- platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
- pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām)
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko)
- pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pielasīt Lasot papildināt (kā, piemēram, ogu, sēņu, daudzumu)
- izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes)
- Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu)
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
- Uliks Latīņu vārds Odisejam, Homēra eposa varonim
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju
- dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā)
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas
- palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem
- forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces
- meteoroloģiskais laukums laukums, kurā uzstādīti mēraparāti un ierīces meteoroloģiskiem novērojumiem
- reģistrētas partnerattiecības laulībai alternatīvs tiesisks pāra attiecību regulējums, kas nodrošina partneru tiesisko aizsardzību (piemēram, mantojuma saņemšana, sociālās garantijas)
- aprēķina laulības laulības, kuras noslēgtas noteiktiem praktiskiem, piemēram finansiāliem vai politiskiem, mērķiem
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- dalauzt Lauzt un pabeigt lauzt (piemēram, celmus)
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu)
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu)
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus)
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu
- salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās
- koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu
- gāle Ledus kārta, parasti plāna (piemēram, upē, ezerā)
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri
- uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai
- mangāntērauds Leģētais tērauds, kura sastāvā ir mangāns
- uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai
- cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā
- liedināt Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot
- izliet Lejot (piemēram, metālu, javu), izveidot
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot (piemēram, slidotavu)
- iepildīt Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā)
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu)
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem
- norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē)
- izvilkties lēnām izplūst, izsūkties (piemēram, par mitrumu)
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus)
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem
- peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām)
- čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem)
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- pužināties lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.)
- lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- uzpeldēt lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- čurkāties lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt)
- slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi)
- saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai
- grāmatzīme lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām; šķirlente; aizliktne
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana
- plūstošā skaida lentveida skaida, kuras virsma griežņa pusē ir gluda, bet pretējā pusē – viegli robota; veidojas, apstrādājot tēraudu ar lielu griešanas ātrumu
- ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus
- spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni
- īstais azimuts leņķis, ko mēra no ģeogrāfiskā meridiāna ziemeļu virzienā
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules
- universālinstruments Leņķu mērāmais instruments, ar ko mēra debess spīdekļu leņķiskos augstumus un azimutus
- pludmale lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi
- kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus
- meteoroloģiskā raķete lidaparāts, kas paredzēts augšējo atmosfēras slāņu novērojumiem; aparatūras nodalījumu ar izpletni nolaiž uz zemes pēc dzinēja darbības izbeigšanās
- kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot ārpus Zemes atmosfēras
- gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem
- gaisa vārti lidosta (piemēram, pilsētai); lidostas pilsēta
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m
- noslīpēt Līdz pilnībai izkopt, arī izveidot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi)
- šitāmet Līdz šai vietai (norādot, piemēram, līdz padusēm)
- samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera)
- papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem
- platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē
- radniecība Līdzība (piemēram, priekšmetiem, vielām)
- radniecīgs Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- radniecisks Līdzīgs (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku)
- vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu
- pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu
- laterāls līdzskanis līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, "l")
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž)
- laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm
- konsonantisms Līdzskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā)
- korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas
- balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi)
- līdzrunāt Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā)
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem)
- sniegt (arī dot) liecību Liecināt (piemēram, tiesā)
- solīt Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1)
- locīt Liecot (piemēram, papīru), veidot (ko no tā)
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru)
- izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu)
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru)
- lieču Liečis - papildu, virs mēra
- epaktas Liekās dienas, ko dabū, salīdzinot 2 nevienādus laika sprīžus, īpaši tās apmēram 11 dienas, par kurām saules gads lielāks nekā mēness gads
- pielikt Liekot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas)
- piekraut Liekot, novietojot (ko) citu uz cita vai citu pie cita, izveidot (piemēram, kaudzi, nastu)
- piekraut Liekot, novietojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni)
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu)
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību
- kļēpāt Liekt pie zemes (piemēram, labību) - par lietu
- riezties Liekties, vērpties (piemēram, par kādu materiālu)
- tartufe Liekulīgas svētulības iemiesojums (pēc Moljēra komēdijas, 1667. g.)
- tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda)
- transporta kanna liela (apmēram 25 litru tilpuma) cieši aizvākojama kanna
- palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
- monopols liela apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam
- bloks liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule)
- talasoīds liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu
- milza liela izmēra (kas)
- svētāte liela izmēra akmeņplekste jeb āte
- kontūrkanāls liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai
- dižķieģelis liela izmēra ķieģelis
- dižlogs liela izmēra logs; stikla siena
- superteleskops liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai
- plods liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem)
- ārakrogs liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- ārakrogus liela krogus istaba, kur apmetās ceļinieki, arī dejoja, rīkoja svinības (piemēram, kāzas, bēres)
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā
- eratēma liela stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas aptver ēras laikā izveidoto iežu kopumu
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai
- kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa
- rakstāmpaklātnes Lielāka apmēra sausēkļa kārta, kur uzklāj aprakstāmo papīru
- lauvas tiesa lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma)
- formu saslēdzamie pildeņi lielāka izmēra kailmateriāli, kurus lieto tradicionālajā augstspiedē iespiedformu saslēgšanai un balto laukumu izveidošanai starp lappusēm
- lielākais robežizmērs lielākā pieļaujamā izmēra vērtība
- augšējā novirze lielākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība
- kņāva Lielāks daudzums (piemēram, garšīgu ēdienu); labs loms, ieguvums u. tml.
- čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis
- dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem)
- subdukcija Lielas litosfēras plātnes ieniršana zem citas plātnes
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (piemēram, Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā)
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums
- bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi
- lamžas Lieli, izmēram neatbilstoši, vai veci novalkāti apavi
- pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem
- vērpete liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības
- pulks liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) daudzums, kopums
- pūlis liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums
- ražens liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem
- mākonis liels (piemēram, kustīgu, lidojošu dzīvnieku) kopums
- kaudze liels (piemēram, mākoņu) kopums
- gūzma liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu)
- gūzma liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu)
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes
- litosfēras plātne liels litosfēras bloks, ko norobežo aktīvas spredinga un subdukcijas zonas un kas pārvietojas (dreifē) kā viens vesels
- šļurba liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana)
- blīžģins liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens)
- stalts Liels, augsts, samērīgs (piemēram, par celtni, kuģi)
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus); gabals
- bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals
- ievērojams Liels, plašs (pēc skaita, izmēra, apjoma)
- raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem)
- šļakāns Liels, smags, neveikls, ļumīgs radījums (piemēram, nobarota cūka, liela zivs)
- plantācija Lielsaimniecība, kur audzē viena veida augus (piemēram, kokvilnu, cukurniedres, tēju)
- zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem)
- kontinentu dreifs lielu litosfēras plātņu lēna (līdz dažiem cm gadā) horizontāla pārvietošanās, ko izraisa konvekcijas strāvas Zemes mantijā
- lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
- nesamērojami lielumi lielumi, kuriem nav kopēja mēra
- puskrūšu (centimetriskais) lieluma apzīmējums lielumkodējums ar krūšu pusapkārtmēra garuma izteiksmi centimetru pārskaitļos, piemēram, vīriešu žaketes 50. lielums der tiem, kuru krūšu pusapkārtmērs ir (50±1) cm robežās
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- asums lielums, kas ir pretējs attēla kontūru izplūdes zonas izmēram un izsaka attēla ģeometrisko elementu vai teksta atveidojuma precizitātes pakāpi
- attēla izšķirtspēja lielums, kas norāda digitāla attēla pikseļu blīvumu, respektīvi, to, cik attēls ir detalizēts; mēra pikseļos uz collu (ppi); sastopamas arī metriskās vienības – pikseļi uz centimetru vai milimetru
- bāriskais gradients lielums, kas raksturo atmosfēras spiediena maiņu attāluma vienībā spiediena krituma virzienā
- spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju
- gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu)
- modulis lielumu attiecība, piemēram, oksīdu attiecība portlandcementa klinkerā
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
- impērisks lielvalstisks (piemēram, impēriskas ambīcijas, impēriska domāšana)
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu
- pārliet Liet (piemēram, metāla izstrādājumus) vēlreiz, no jauna; lejot pārveidot par ko citu
- kārst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem)
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem)
- martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā)
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi)
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu
- plik lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
- pļok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
- pļop lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
- jevu lieto (parasti savienojumā "a jevu"), lai izteiktu, piemēram, sāpes, pārsteigumu
- tlir lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis
- taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
- čuru lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas
- pur lieto atkārtojumā, lai raksturotu, piemēram, braukšanu pa nelīdzenu ceļu
- bļekšķēt lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem
- uzmanība lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam
- šmauks lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni)
- lir lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes
- šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- paf lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni
- tinkš lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- plirkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam
- švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
- spraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot
- kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
- šnakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt
- šņikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
- šņaku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
- šņiku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
- brakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brīks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
- krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
- skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
- skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
- krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
- blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- plakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
- bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
- bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
- bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
- skrip lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
- skript lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
- pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- plink lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments
- šņakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
- šņaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož
- krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
- paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
- pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
- bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
- špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
- šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
- spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
- spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
- šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
- klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- klapu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
- klipu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
- čark lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot
- čerk lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot
- brīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties
- breikš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš
- brākš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
- blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
- brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
- tak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- blāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladāks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladaudz lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- bladaukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
- knapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
- knipu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
- skrapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
- plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- čurks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties
- pif lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni
- plak lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- vai lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
- vaile lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas)
- ak lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu)
- nu lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu)
- vai lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos)
- avoi lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, pāsteigumu, arī sāpes
- hm lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu
- jeju lieto, lai izteiktu, piemēram, sāpes pārsteigumu
- salīdzināt lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā
- zināms lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas; protams, saprotams
- vismaz lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu
- bingo lieto, lai norādītu, ka pēkšņi kaut kas ir izdevies, piemēram, precīzi trāpīt vai precīzi uzminēt
- oho lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu)
- u lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu)
- ū lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes)
- oh lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas)
- oi lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes)
- brr lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas
- uf lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku
- uh lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu
- vellos lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu
- ui lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes
- nu lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu
- šmudūc lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties
- bulata lieto, lai raksturotu tērauda sakausējuma veidu
- čur lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties)
- ompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
- vompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
- aidā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu
- heijā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
- heisā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
- izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu)
- sistēmas programmatūra lietojumneatkarīga programmatūra, kas nodrošina lietojumprogrammu izpildi; pie sistēmas programmatūras pieder, piemēram, operētājsistēmas, tīklu un datu bāzu pārvaldības programmas
- attēlu redaktors lietojumprogramma, kas ļauj mainīt bitkartētu attēlu, piemēram, skenētu fotogrāfiju, izskatu, izmantojot gan attēlu filtrus, gan visdažādākos zīmēšanas līdzekļus
- nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku); arī īrēt
- izlietot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai)
- izmantot lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai); izlietot (1)
- hujārīt lietot (piemēram, narkotikas)
- praktizēt Lietot savā darbībā (piemēram, paņēmienu, metodi)
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam
- pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss
- skābjlietus Lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis")
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot)
- noderēt Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu)
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam)
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus
- līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei)
- kvota likme (piemēram, nodokļu, muitas kvota)
- sindinama līkne, gar kuru komētas astē izvietojas aptuveni vienāda izmēra daļiņas, kas nemitīgi pamet komētas kodolu
- piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
- slogot likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
- raidīt likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.)
- saukt priekšā likt ierasties kur (piemēram, tiesā)
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- segt likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas; likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas
- pieturēt likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā)
- segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas; likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas)
- klāt Likt, izvietot slānī (piemēram, linus, salmus)
- spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
- atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus)
- virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām)
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
- jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu
- pārlikt Likt, veidot (piemēram, segumu) vēlreiz, no ļauna
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā)
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
- liekne Līkums (piemēram, ceļam)
- liekna līkums, dziļāka vieta, piemēram, tīrumā
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija
- psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas)
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
- putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi
- krēms Liķierim līdzīgs (piemēram, no šokolādes vai olām pagatavots) pabiezs alkoholisks dzēriens
- pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem)
- gumēšana līmes slāņa uzklāšana ar turpmāku žāvēšanu uz vienas materiāla puses, izgatavojot, piemēram, pastmarkas, aploksnes u. c.
- alimfocitoze Limfocītu iztrūkums vai pilnīgs trūkums perfērajās asinīs
- ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes
- izolekts Lingvistiskā varietāte, piemēram, ģimenes vai citas nelielas grupas valoda, kas no citas varietātes atšķiras minimāli
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā)
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija
- stāvokļa līnija līnija uz zemeslodes virsmas ar vienādu aeronavigācijas parametra lielumu, piemēram, vienāda attāluma līnija ir riņķa līnija ar centru vietā, kurā uzstādīts retranslators
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma
- palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta)
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā)
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs)
- apziņas plūsmas literatūra literatūra, kas radīta, rakstīšanas laikā brīvi ļaujoties apziņas plūsmai (piemēram Dž. Džoisa "Uliss")
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā)
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai)
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja"
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu
- galdīties Lobīties (piemēram, par zirņiem, pupām)
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu)
- klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju
- švaitīties locīties (piemēram, sienu pļaujot)
- švaītīties Locīties (piemēram, sienu pļaujot)
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot
- maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās
- koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli
- līksts lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai)
- līksta lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai); līksts
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1)
- salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā)
- salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt)
- uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli)
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem)
- vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā)
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, ietvert)
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši)
- klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs)
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku)
- izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus)
- izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka)
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības)
- Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi
- mūsļaudis Ļaudis, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā)
- pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā)
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā
- aizliedēt Ļaut (piemēram, labībai) aizlīt lietū
- ieliedēt Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt
- izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam)
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām)
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko)
- kupāt Ļaut saiet, panākt, ka saiet kunkuļos (piemēram, skābs piens par biezpienu)
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to)
- svelošs ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu)
- skaudrs ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām)
- kaķisks ļoti atjautīgs, ļoti izveicīgs (piemēram, par izturēšanos, kustībām)
- stiprs ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem)
- ātrums ļoti ātri (piemēram, virzīties)
- pārkrest ļoti ātri izšķērdēt (piemēram, mantu, pārtiku)
- joņot ļoti ātri lidot (piemēram, par šāviņu)
- šaudīt ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu)
- joņot ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem)
- izšauties ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem
- slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums
- slava ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums
- pārpilnām ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot)
- paļauties ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam)
- kā knaiblēs ļoti cieši, stipri (piemēram, spiest)
- kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert)
- līdz degunam ļoti dziļi (piemēram iegrimt)
- linbalts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem)
- linu balts ļoti gaišs, parasti blonds (piemēram, par matiem); linbalts
- traks ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām)
- varens ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu
- spēcīgs ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu)
- stiprs ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu)
- izdedzināt ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi
- hiperleikocitoze ļoti izteikta leikocitoze, piemēram, leikozē
- polikarbonāts ļoti izturīgs termoplastisks polimērs, ko lieto arī kā dokumentu substrātu (biogrāfijas datu lapas vai kartes), vairākus polikarbonāta slāņus sakausē augstā temperatūrā, tajā var iestrādāt daudzus dažādus īpašus aizsarglīdzekļus, piemēram, lāzergravējumu, lāzerperforētus sekundārus attēlus (dubultattēlus) un mainīgus lāzerattēlus
- iniciators ļoti jutīgas, eksplozīvas sprāgstvielas, kas spēj izraisīt lielāka citas sprāgstvielas lādiņa detonāciju (piemēram, metālu azīdi)
- statoskops ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piemēram, dzīvot)
- par neko ļoti lēti, par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt, pārdot)
- kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra)
- punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
- žuliks ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu
- mikrokarte ļoti maza izmēra karte
- mikrodzinējs ļoti maza izmēra un ļoti mazas jaudas dzinējs
- kripata ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums
- jēls ļoti mitrs, slapjš, staigns (piemēram, par zemi)
- kā (vēža) spīlēs ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies)
- kā vēža spīlēs ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies)
- trieciens ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme
- kapitāldarbs ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs
- grimase ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs)
- saindēt ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi)
- pietvīkt ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni)
- ieķerties ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam)
- piekosties ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam)
- pieblīvēt ļoti piepildīt, aizņemt (platību) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- plēve ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai
- plīvuraudums ļoti plāns, caurspīdīgs audums ar sīki caurumotu rakstu (piemēram, tills)
- gaisīgs ļoti plāns, viegls (piemēram, par audumu, apģērbu)
- ciklons ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens
- ģeokorona ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā; to veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras
- korpuskula ļoti sīka (kā, piemēram, vielas) daļiņa
- preparēt ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus)
- poētisks ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā)
- pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties)
- leģendārs ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem)
- beigts ļoti slims (piemēram, par cilvēka ķermeņa daļām)
- elnīgs ļoti smags (piemēram, par darbu)
- neapskaužams ļoti smags, grūts, arī nevēlams (piemēram, par apstākļiem)
- verdzisks ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem)
- tīmeklis ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls
- kāre ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa
- skarbs ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu
- versmains ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu)
- versmīgs ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu)
- bargs ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu)
- saspriegts ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli)
- sasprindzināts ļoti spraigs (piemēram, par norisi, stāvokli)
- ass ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību)
- traks ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi)
- sīvs ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi
- spalgs ļoti stiprs, ass (piemēram, par sāpēm)
- ugunīgs ļoti straujš (piemēram, par deju, skaņdarbu)
- gunīgs ļoti straujš (piemēram, par zirgu)
- sīks ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu)
- gar (pašu) degunu (arī degungalu) ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties)
- iebāzt ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu)
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot)
- kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
- tīkot ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības)
- pūka ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa
- vulgārs ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām)
- dunēt ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi)
- gauži ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties)
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem)
- trenkt Ļoti, arī pārmērīgi steidzināt (piemēram, darbu)
- ultrajutīgs Ļoti, neparasti jutīgs (piemēram, par ierīci, vielu, materiālu)
- heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs)
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai)
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas)
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam)
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko)
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
- magnetopauze Magnetosfēras robeža ar starpplanētu vidi
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai
- sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu)
- 14. baktuns maiju 14. ēra, kas sākās 2012. g. 21. decembrī pēc mūsdienu gregoriāņu kalendāra
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
- elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari)
- mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko)
- vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību)
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.)
- uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
- smena Maiņa (piemēram, kulšanas talkā)
- ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā)
- ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā)
- močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt
- koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
- moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas)
- plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piemēram, izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem)
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu
- bremmele Mājsaimniecības rīks (piemēram, cigoriņu, graudu) grauzdēšanai - metāla kastīte ar aizbīdāmu vāku un garu kātu
- lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
- noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu
- pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām)
- samaksāt maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu)
- maksāties Maksāt kādu laiku (piemēram, parādus)
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs)
- iekšējo saišu stiprība maksimālais stiepšanas spēks, kuru iztur papīrs; mēra, stiepjot perpendikulāri loksnes virsmai
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.)
- improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piemēram, krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla
- terrezins Mākslīgais asfalts (no akmeņogļu darvas, sēra un kaļķiem)
- meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā
- sintētiskais kristāls mākslīgi audzēts krisāls, kas dabā ir reti sastopams vai arī nav sastopams; vairums to ir plaši lietoti, piemēram, pusvadītāji, pjezoelektriķi, segnetoelektriķi
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām)
- klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā)
- nanomežs Mākslīgs nanoizmēra mežs
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā)
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā
- daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks)
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu
- studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai)
- puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai)
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- Bamako Mali galvaspilsēta, atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai)
- sedzējmāls Māls, kas pārklāj (ko, piemēram, iežus)
- taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai
- pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm)
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
- iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci)
- atsevišķa manta manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu
- spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls
- reliņi Margas (piemēram, balkonam)
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu
- vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas)
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela)
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā)
- aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta)
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu)
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja
- kulstāmā mašīna mašīna (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
- grābeklis Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu
- gāzes mašīna mašīna, kas pārveido gāzes enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piemēram, kompresors, ventilators, vakuumsūknis, pneimocilindrs, gāzturbīna)
- šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži
- kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai
- aparātbūve Mašīnbūves nozare, kas ražo dažādus mēraparātus, regulēšanas, kontroles u. c. aparātus, dažādu darba procesu mehanizācijas un automatizācjas līdzekļus
- kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju
- mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā)
- grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas
- diskriminants matemātiska izteiksme, kas saista polinoma koeficientus, piemēram, trinoma _ ax^2^ + bx + c _ diskriminants ir _ b^2^ - 4ac _
- determinācijas koeficients matemātiskajā statistikā pieņemta mērvienība, korelācijas koeficienta kvadrāts, kas rāda viena lieluma (piemēram, kopējās izmaksas) vērtības izmaiņas atkarībā no cita mainīgā lieluma (piemeŗam, produkcijas kopapjoma) vērtības izmaiņām, pamatojoties uz statistikas aprēķinos izmantotiem datiem
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē)
- uzbriede materiāla īpašība palielināties apjomā mitruma vai citu apstākļu ietekmē. Gumijas detaļu uzbriede ir viens no to bojāšanās veidiem, kura dēļ detaļa var kļūt lietošanai nederīga, piemēram, blīves vai virzulīša uzbriede spēka pievada sistēmā
- relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku
- absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku
- ablācija materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos
- nogurumizturība materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās
- rūdāmība materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība)
- siltumvadītājs materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja
- četrmalu apgriešana materiāla, pusfabrikāta (retāk – gatava iespieddarba) izlīdzināšana, apgriežot pēc vajadzīgā izmēra un formāta no četrām pusēm ar viennaža griešanas iekārtu
- apgriešana materiāla, pusfabrikāta vai gatava izstrādājuma malu apgriešana atbilstoši konkrētam izmēram un formātam
- pamatmateriāls materiāli, kas iestrādāti gatavā iespieddarbā, piemēram, papīrs, iespiedkrāsas, kartons, iesienamie apdares materiāli, līmes, folijas, diegi u. c.
- gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā
- pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai
- pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai
- palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina
- papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu
- mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra)
- mērvienības etalons materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls (mēra vai mērierīču komplekta pirmais paraugs) vai mērīšanas sistēma, kas paredzēta mērvienības lieluma noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai
- vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu
- pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
- odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē
- mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles
- sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus)
- fughetta Maza apmēra fūga, parasti ar vienu caurvedumu
- gariņš Maza izmēra attēls datorgrafikā, ko var bīdīt pa ekrānu neatkarīgi no citiem fona attēliem
- kartīte Maza izmēra fotogrāfija
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai
- kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas
- mazķiļķeni Maza izmēra ķiļķeni
- mikrodruka maza izmēra līnijas, attēli, burti, cipari un citi elementi, kas nav salasāmi bez palielinājuma (piemēram, izmantojot lupu); izmanto pret viltošanu aizsargājamo dokumentu izgatavošanā
- pundurpapagailis Maza izmēra papagaiļu dzimta
- krūklītis Mazā plūme (piemēram, būka, krēķis)
- poligonālie veidojumi maza un vidēja izmēra un reljefa formas sezonālā un mūžīgā sasaluma apvidos, kas rodas, saplaisājot gruntij
- nadzene Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe
- naģele Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā)
- mazākais robežizmērs mazākā pieļaujamā izmēra vērtība
- apakšējā novirze mazākā robežizmēra un nominālizmēra algebriska starpība
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci
- piešūšana mazākas piegriezumdetaļas vai furnitūras detaļas (piemēram, pogas) galīgā pievienošana lielākai piegriezumdetaļai, to piešujot
- flageolete Mazās flautas senākais veids, piemēram, īru skārda stabule
- apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu)
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml, piemēram, izlijušu šķidrumu)
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli
- sikateļi mazi bērni (apmēram līdz 6 gadu vecumam), kuri vēl nepalīdz nevienā darbā
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.)
- vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus)
- ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu)
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte
- zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu)
- rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
- zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā)
- pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju)
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku)
- mazvelosipēds Mazizmēra velosipēds
- kniksēt mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm)
- iesānis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāņis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāniski mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāņu mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- iesāņus mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
- paplesties mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- pakniksēt mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm)
- pielabot mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu)
- pastiept mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
- paīsināt mazliet saīsināt (piemēram, tekstu)
- palocīt muguru mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot
- ieskrambāt mazliet, arī vietumis saskrambāt (piemēram, priekšmetu)
- iespaidīt mazliet, arī vietumis saspaidīt; spaidot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, iedobumus)
- pabrīvēt mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību)
- pabrīvot mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību)
- pavērt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti)
- pataisīt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2)
- pavērt mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis)
- pavērt mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu)
- pairt mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli)
- paputināt mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu)
- pakliedēt mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus)
- padīgt mazliet, daļēji sadīgt, izdīgt (piemēram, par apmatojumu, apspalvojumu)
- padeldēt mazliet, daļēji samazināt (piemēram, parādu)
- pašķiebt mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas)
- puspavērts mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem)
- puspievērts mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem)
- mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
- mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
- mikromegass mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem
- kapsele mazs metāla vai plastmasas cilindrs vai vāks ar triecienā uzliesmojošu sprāgstvielu (piemēram, kaujas patronās)
- traliņš mazs zvaniņš, ko izmanto kā rotājumu (piemēram, pie zirglietām, ragavām vai citur)
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai
- degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele
- kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem)
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot)
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai
- uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus)
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu
- parenterālais paņēmiens medikamentu ievadīšana organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā)
- slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi
- madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā
- Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju
- malšana mehāniska materiāla smalcināšana līdz daļiņu caurmēram 0,1 mm
- konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
- disipatīvas sistēmas mehāniskas sistēmas, kuru pilnā mehāniskā enerģija, tām atrodoties kustībā, pārvēršas citos enerģijas veidos (piemēram, iekšējā enerģijā)
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā)
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju)
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums
- kaujas rati mehānisma virzīti kaujas transportlīdzekļi (piemēram, tanki)
- hidromehānisms mehānisms, kura darbībai vajadzīgs šķidrums, piemēram, hidrocilindrs
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko)
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
- rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus
- vākt meklējot, atlasot gādāt, iegūt (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veidot (parasti sistematizētu) kopumu
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu)
- melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
- ornaments Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža)
- fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis)
- ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā)
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.)
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
- plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā
- ādas buboņu mēra forma mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā)
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā
- šļests Mēra sajūta, sapratne
- liekatnis Mēra slimības pumpa
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms
- adjustēšana Mēra vai svara apzīmogošana
- gradācija mēra, intensitātes pakāpe; vienas šādas pārejas pakāpe, iedaļa
- šķiemene Mēra, sāta sajūta
- mēraparāta atskaites iekārtas mēraparāta konstrukcijas daļa, kas paredzēta mērāmā lieluma vērtības nolasīšanai
- starppārveidotājs mēraparāta ķēdes pārveidotājs pēc primārā mērpārveidotāja
- primārais mērpārveidotājs mēraparāta ķēdes pirmais pārveidotājs, kas uzņem mērāmā lieluma izmaiņu
- vernjers Mēraparāta palīgskala, uz kuras nolasa pamatskalas iedaļu iedaļas; nonijs
- rādītājbultiņa Mēraparāta skalas rādītājs
- elektromēraparāti Mēraparāti elektrisku lielumu (strāvas, sprieguma, jaudas u. c.) mērīšanai, kā arī neelektrisku lielumu (temperatūras, spiediena, rotācijas frekvences u. c.) mērīšanai, tos iepriekš pārveidojot kādā elektriskā lielumā
- reģistrējošie mēraparāti mēraparāti, kas apgādāti ar ierīci, kura reģistrē rezultātus
- integrējošie mēraparāti mēraparāti, kas informāciju par mērāmo fizikālo lielumu integrē pēc kāda cita mainīgā, visbiežāk pēc laika (piemēram, ūdens un elektriskās enerģijas skaitītāji)
- albedometrs Mēraparāts dažādu fizisku ķermeņu albedo mērīšanai
- kulonmetrs Mēraparāts elektrības daudzuma mērīšanai
- voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai
- mikrovoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai mikrovoltos
- milivoltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai milivoltos
- vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai
- faradmetrs Mēraparāts elektriskās kapacitātes mērīšanai
- ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai
- miliampērmetrs Mēraparāts elektriskās strāvas stipruma mērīšanai miliampēros
- hercmetrs Mēraparāts frekvences mērīšanai
- megommetrs mēraparāts lielas (līdz 10^10^ Ω) elektriskās pretestības mērīšanai; lieto elektriskās izolācijas pretestības, kā arī izolācijas materiālu virsmas pretestības un tilpumpretestības mērīšanai
- flikermetrs Mēraparāts mirgošanas raksturlielumu mērīšanai
- emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā
- potenciometrs Mēraparāts, ar ko mēra elektrodu sistēmas elektrodzinējspēku šķīdumā, izmantojot kompensācijas metodi
- polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
- konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju
- magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti
- viļņmērs Mēraparāts, ar kuru mērī radioviļņu garumu vai atbilstošo frekvenci
- barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu
- tiešās darbības mēraparāts mēraparāts, kas pārveido mērāmo lielumu, nesalīdzinot to ar zināmu lielumu (piemēram, termometrs, ampērmetrs)
- dozimetrisks aparāts mēraparāts, kas reģistrē starojumu (indikators), kā arī šāds mēraparāts, kas vienlaicīgi mēra dozu vai dozas jaudu (dozimetrs)
- ampērvoltmetrs Mēraparāts, kurā apvienoti ampērmetrs un voltmetrs
- komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu)
- ciparu mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no ciparu nolases ierīces
- analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju)
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu; aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko)
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri)
- mērprieve Mēraukla
- etalons Mēraukla, paraugs salīdzināšanai
- mērs Mēraukla; arī kritērijs
- bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- dimensija Mērījams lielums (piemēram, garums, platums, augstums)
- relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma
- absolūtie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka pēc mēraparāta rādījumiem
- mērpārveidotājs mērīšanas līdzeklis (mēraparāta daļa), kas mērījuma rezultātu pārveido tālākai pārveidošanai, pārraidīšanai, apstrādei un izmantošanai kontroles un vadības sistēmai piemērotos signālos (bet ne tiešai nolasīšanai)
- triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi
- pretstatījuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtība un mēra vērtība vienlaikus iedarbojas uz salīdzināšanas aparātu, parādot attiecību starp tiem
- tiešā novērtējuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību nosaka tieši no mēraparātu atskaites iekārtas
- salīdzināšanas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar kāda mēra lielumu
- mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu)
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils)
- lietošana mērķtiecīga (piemēram, paņēmiena, kāda veida rīcības) iesaistīšana savā darbībā
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
- lietot mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piemēram, alkoholu, narkotikas), lai apreibtu
- darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas)
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi)
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu)
- veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu)
- materiāls mērs mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga
- spriegummainis Mērtransformators augsta maiņsprieguma pārveidošanai spriegumā, ko var izmērīt ar standarta elektromēraparātiem
- cilpot Mest lokus (piemēram, par upi)
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai
- šmartēšana Metāla (tērauda) troses cieša aptīšana ar impregnēta auduma strēmeli tās vijuma virzienā pirms kliedēšanas
- šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli
- aneroīds Metāla barometrs atmosfēras spiediena mērīšanai
- dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu
- atmosfēriskā korozija metāla izstrādājumu materiāla sairšana atmosfēras korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
- krāsu velme metāla serdenis, uz kura uzklāta elastīga polimēra kārta, kas paredzēts iespiedkrāsas uzklāšanai uz iespiedformas
- trinožka Metāla trijkājis, piemēram, katla novietošanai uz uguns
- vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepju kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus
- vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
- retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta
- smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
- dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos
- cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns)
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā
- sulfīdi Metālu un sēra savienojumi, sērūdeņražskābes sāļi; nozīmīgi krāsaino metālu rūdu minerāli
- lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai
- konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli
- radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija
- atmosfēras fizika meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu un parādību fizikālās likumsakarības
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km)
- pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā
- Besemera konverters metode (arī iekārta) šķidra čuguna pārstrādei tēraudā, nelietojot kurināmo, kas radīja iespēju ražot tēraudu lielā daudzumā
- magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus
- kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm
- piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2)
- trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā
- bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
- aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi
- jura mezozoja ēras otrais periods (pirms 195-130 mljoniem gadu), kam raksturīga rāpuļu (dinozauru) strauja attīstība un kailsēkļu plaša izplatība; juras periods
- krīta periods mezozoja ēras trešais (pēdējais) periods un sistēma pirms 130-65 mlj gadu
- šaurlapju ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 6,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā damakšņa vai slapjā vēra nosusināšanas
- galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči)
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
- izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu)
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
- ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot)
- ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot)
- muļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, dubļainu)
- moļļāties Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, pa dubļiem)
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām)
- snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
- snauds Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis
- kobalta mēsli mikroelementu mēslojums, kas satur kobaltu, piemēram, kobalta sulfāts, kobalta hlorīds un kobalta nitrāts
- ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā
- barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē
- domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu
- ašķu sēnes mikroskopiskas vai makroskopiskas sēnes ar labi izveidotu sēņotni (piemēram, bisītēs, lāčpurni)
- mīkstums Mīksta detaļa, sastāvdaļa (piemēram, mēbelēm)
- vadgredzens Mīksta metāla (piemēram, vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs
- priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī)
- slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela
- mīkstais papīrs mīksts papīrs, kurš ir pamatā vienkārtīgiem vai daudzkārtīgiem papīra izstrādājumiem (piemēram, salvetes, tualetes papīrs utt.)
- samtains mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu)
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
- maigs Mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu, dziju)
- lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga)
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju)
- fil- Mīlošs, draugs (piemēram, filantrops)
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai
- Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu
- siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam
- Kalnavēni minerālavots (sēravots) Mālpils pagastā, Sudas labajā krastā; Kaprāļu avots
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto, piemēram, kosmētikā, tehnikā
- ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem
- zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
- tīrradņa minerāli minerāli, kas sastāv no viena ķīmiska elementa, piemēram, varš, sudrabs, zelts, platīns, grafīts, dimants, sērs
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts)
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi
- kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
- epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi
- agregāts minerālu sakopojums, kas veido kādu iezi vai tā daļu; ir vienminerāla (piemēram, marmors) vai vairākminerālu (piemēram, granīts) agregāti
- raķešu mikrodzinējs miniatūrs raķešdzinējs, kas paredzēts izmantošanai kosmiskā lidaparāta orientācijas un stabilizācijas sistēmā, dažkārt arī nelielai orbītas korekcijai, piemēram, kosmiskā lidaparāta tuvošanās laikā
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu)
- nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu)
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
- bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus)
- skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu)
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ)
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu
- malt Mīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus)
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1)
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties
- Lugalbanda Mītisks šumeru varonis, pirmās Urukas dinastijas valdnieks, valdījis apmēram 27. gs. p. m. ē.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību
- mīknains Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem)
- mīksnējs Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem)
- piemirkt Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2)
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem)
- izmirkt Mitrumā pietūkt (piemēram, par ādu)
- gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem
- handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai prognozētu sistēmas faktiskās uzvedības novirzi no paredzētās uzvedības, piemēram, sakaru kanāla modelis, kas ļauj novērtēt šajā kanālā sagaidāmo kļūdu skaitu
- trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus)
- mohairs Mohēra
- mohers Mohēra
- izmocīt Mokot panākt (piemēram, atzīšanos)
- makromolekula Molekula ar lielu molekulmasu; polimēra molekula
- bioloģiskā membrāna molekulāra izmēra robežslānis, kas morfoloģiski un fizioloģiski norobežo gan šūnu, gan tās organoīdus
- biomembrāna Molekulāra izmēra struktūra, kas norobežo ikvienas šūnas protoplastu un tās organoīdus
- šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, Irānā); persona, kam ir šāds tituls
- monera Monēra
- lietnis Monolīts (metāla) lējums (piemēram, uzglabāšanai, tālākai apstrādei)
- kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piemēram, ierīcē, konstrukcijā)
- medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā)
- kautrība morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību
- kauna dēļ morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt)
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne)
- narkofīns Morfija un narkotīna mēkonāts, satur apmēram 30% morfija un apmēram 43% narkotīna, lieto tur, kur vajadzīga opija iedarbība bez blakus vielām
- motivācija Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai); motīvu kopums; arī pamatojums
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids; mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas
- daudzdegvielu motors motors, kas bez īpašām izmaiņām var darboties ar dažādām degvielām (piemēram, ar benzīnu un gāzi)
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību
- piņķerēt Mudžināt (piemēram, dzijas, diegus)
- piņķēties Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām)
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
- necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai
- frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus)
- salikta ierīce multivides ierīce skaņas vai cita veida speciālā datnē (piemēra, MIDI datnē) ierakstītas informācijas reproducēšanai
- samūrēt Mūrējot sastiprināt (piemēram, ķieģeļus, akmeņus)
- kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam)
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā
- m. ē. mūsu ēra; mūsu ēras
- hidžra Musulmaņu ēras nosaukums, kurā gadu skaitīšana sākas ar šo notikumu
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem)
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1)
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1)
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā)
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti, kam skaņu rada, skarot stīgu (parasti) ar pirkstu, plektru, mediatoru (piemēram, arfa, ģitāra, kokle, mandolīna)
- taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres)
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; konkrētā mūzika
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze
- nazarieši Nācarieši - kristīgo jūdu sekta (mūsu ēras pirmajos gadsimtos); šīs sektas locekļi
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
- ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga)
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks)
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām)
- nanokonteiners Nanodaļiņa, kuras ārējais apvalks tiek izmantots kādu konkrētu vielu nogādei konkrētā vietā (piemēram, medikamentu nogādei konkrētā orgānā)
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā)
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos)
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- piastrs Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- rūpija Naudas vienība (piemēram, Indijā, Indonēzijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- dabiskā nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai)
- kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu
- dārza nazis nazis ar līku galu (piemēram, zaru izgriešanai)
- iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties)
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā
- paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
- pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām)
- neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu)
- ne(ie)ņemt (ne) mutē Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu)
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē)
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu)
- laukums Neapbūvēta, līdzena (piemēram, sabiedriskiem mērķiem paredzēta, arī arhitektoniski iekārtota) platība (parasti pilsētās, pilsētciematos, ciematos)
- nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli)
- iegremde Neapstrādāta vara matrica ar tērauda spiedoga iesisto attēlu
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- skrimšķi neartikulētas skaņas, piemēram, tās, kas rodas, tīrot kaklu
- skrabis neass rīks nokasīšanai (piemēram, veco krāsu no sienas)
- masu strādnieki neatkarīgi darbinieki, kuri caur internetu strādā ar uzdevumiem, ko parasti veic kāda uzņēmuma vai organizācijas iekšienē, piemēram, veic materiālu kategorizēšanu
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu)
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt)
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu)
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības)
- nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu)
- zagt Neatļauti, slepeni (parasti, kādam atņemot) iegūt (ko vēlamu), rast iespēju izmantot (piemēram, kādus apstākļus)
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to)
- klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli)
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums
- nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs)
- iegramstīties nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu)
- iekolāties nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem)
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums
- palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma)
- plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu)
- slasts nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piemēram, vecs jumts, tilts u. tml.
- speciālās funkcijas neelementāras funkcijas, ko definē ar rindām, integrāļiem (piemēram, gammafunkcija) vai kā atsevišķu diferenciālvienādojumu atrisinājumus (cilindriskās un sfēriskās funkcijas); izmanto matemātiskajā analīzē un matemātiskajā fizikā
- gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
- burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa
- iegult Negaidīti ieķerties (piemēram, matos)
- non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē)
- ķerkāt Neglīti ēst (piemēram, izjaucot biezputru un izlasot garšīgāko)
- vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko)
- pārslīdēt Neiedziļināties, nepievērst uzmanību (kam, piemēram, tekstā, runā)
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību)
- Nemejas lauva neievainojams plēsoņa, kas mita šajā ielejā, Tīfona un Ehidnas atvase, ko savā pirmajā varoņdarbā uzveica Hērakls
- lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu)
- paglabāt neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1)
- paļauties neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim)
- pagavēt neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
- pavaldīt neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku)
- pavirpuļot neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot)
- pagrābt neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu)
- uzpūst neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri)
- uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli)
- uzstabulēt neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju)
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu
- pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- pabraucīt neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus)
- pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā
- padiktēt neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu)
- pagrābāt neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1)
- pagrābstīt neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1)
- pakārtot neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu)
- pakārtoties neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā)
- pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
- pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām)
- pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku
- pakulstīt neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus)
- pakult neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību)
- pakūpināt neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus)
- pakurkstēt neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem)
- palabot neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu)
- palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- pamācīt neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
- pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju)
- pakavēties neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā)
- paņirbināt neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu)
- papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu)
- paplātīt neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas)
- paplosīties neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju)
- parisināt neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu)
- parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu)
- parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu)
- pamēroties neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu)
- pastrīķēt neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti)
- pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu)
- pasukāt neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus)
- pakulties neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni)
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā)
- pajaukt neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt
- pavēdināt neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes)
- pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu)
- pacilāt neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību
- laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai)
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu)
- ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai)
- klusēt Neizpaust (ko); neizteikt (piemēram, domas, uzskatus)
- noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu)
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē)
- noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns)
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā)
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām)
- grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
- gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
- sagrūt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par plāniem, iecerēm)
- sabrukt Neizturēt, piemēram, kādus kritērijus, pārbaudi (par idejām, teorijām, argumentāciju); neiegūt iespēju realizēties, piepildīties (par planiera, iecerēm)
- uzgadīties nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties)
- krunka nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos)
- uzdurties nejauši saskarties (ar ko) - piemēram, par darbarīkiem darba procesā
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums
- nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu)
- nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1)
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi
- haotiska kustība nekārtīga, jucekliska kustība; piemīt, piemēram, gāzes un šķidruma daļiņām (turbulentā kustībā)
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi
- smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu)
- pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
- pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
- losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt)
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija)
- iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- (ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
- prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos)
- nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību)
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu)
- noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā)
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt)
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju)
- aizturēt Nelaist cauri (piemēram, siltumu, vēju)
- turēt Nelaist sev cauri (piemēram, siltumu, mitrumu)
- vagols Nelidojošs (piemēram, vaboļu kārtas) kukainis
- kušķains Nelīdzeni noaudzis (piemēram, par zāli, labību)
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu); izmīts
- ķekums Nelīdzens, lieks sakņu izaugums (piemēram, kāpostiem)
- erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
- ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
- kumšķains Nelīdzens, savēlies (piemēram, par dziju)
- paraugs neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai
- ķirpa neliela (piemēram, komposta) kaudze
- šūniņa neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība
- šūna neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība; šūniņa (3)
- punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta
- ziņa neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā)
- lazarete neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai
- lodziņš neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni
- ciksta neliela caurmēra apaļkoks
- čiksta neliela caurmēra apaļkoks
- ciksts neliela caurmēra apaļkoks
- čiksts neliela caurmēra apaļkoks
- rozīte neliela galviņa (piemēram, ziedu kāpostiem, rožu kāpostiem)
- dzirnaviņas neliela ierīce (piemēram, kafijas, piparu) malšanai
- kegs neliela izmēra (metāla) muciņa, parasti alus pildīšanai
- pirkstiņbaterija neliela izmēra pirkstveida baterija, parasti AA vai AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
- vizītkarte neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties)
- tintespudele neliela pudele, kas paredzēta, piemēram tintes ieliešanai, glabāšanai
- rullītis neliela rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai)
- rokassomiņa neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai)
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis
- paviljons neliela vieglas konstrukcijas celtne, piemēram, atpūtai (parasti dārzos, parkos, pludmalēs)
- enkurītis Neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules
- šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe)
- kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai)
- mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai)
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls
- apgriešanas zīmes nelielas krustveida zīmes iespiedloksnes stūros, kas ir atbīdītas no darba malas apmēram par 2 mm un sniedz norādes griešanas iekārtas operatoram par vietu, kur jāgriež
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā
- šņauciens neliels (kā, piemēram, vielas, priekšmetu) daudzums
- lopstiķis neliels (piemēram, drēbes) gabals
- raudze neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti
- peksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
- piksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
- kumšķis neliels (piemēram, siena, salmu) kopums
- čanka neliels (skārda) trauks (piemēram, neliela kārba, krūze u. tml.) smelšanai, liešanai
- boņģelis neliels (skārds) trauks, piemēram, paliela kārba, krūze u. tml.
- kniksis neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties
- čupata neliels daudzums (piemēram, siena, salmu)
- ļipainis neliels dzīvnieks (piemēram, zaķis, trusis), kam ir ļipa
- sedziņa neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs
- uzjumtenis neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm)
- bušķītis neliels kā (piemēram, siena, salmu) kopums
- paska neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu
- lāma neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko)
- apmālis neliels laukums, kur kas atrodas bagātīgi (piemēram, sēnes ogas)
- trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes
- zebenīca neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai)
- iekaudze neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa
- kabata neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā)
- karodziņš neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai
- lēkšķe neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums
- lēkšķis neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums
- vagonets neliels preču vagons, ko lieto preču izvadāšanai nelielā attālumā, piemēram, kalnraktuvēs; vagonete
- pļurķītis neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa)
- taverna neliels restorāns, krogs (piemēram, Itālijā)
- slotiņa neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta
- vālīte neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm)
- mēriņš neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai; neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai
- skambulis neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt)
- plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas
- ķopsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, māla pods, neliels spainis)
- topsis Neliels, arī vecs trauks (piemēram, paliela krūze, pods, neliels spainis)
- krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā
- klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem)
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats
- kabatas lakats neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna
- rutkalītis neliels, mazāka izmēra rutks
- pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu)
- neievērojams Neliels, niecīgs (pēc skaita, izmēra, apjoma)
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks
- šķipsna Neliels, parasti pirkstos, saujā, saņemams (kā, piemēram, augu daļu, beramas vielas) kopums
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1)
- lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis
- lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
- lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
- lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
- blašķe Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai)
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla)
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums)
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
- neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus)
- ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus)
- laupīt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības)
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības)
- paliekams Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem)
- paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem); paliekams (3)
- uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu)
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
- buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks)
- ažitācija nemiers ar spēcīgu uzbudinājumu, piemēram, apkārtstaigāšana un roku lauzīšana
- griezties Nemitīgi vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, sarunām
- riņķot Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piemēram, par augļiem, ogām)
- neocitoze Nenobrieduši leikocīti perifērajās asinīs
- ķepauši Nenormāli lieli priekšmeti (piemēram, kartupeļi)
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā)
- mākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem)
- uzmākties Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem)
- pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas
- kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis
- sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs)
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei
- fantastisks Neparasts (piemēram, skaistumā, lielumā)
- kļūmīgs Nepareizs, arī neprecīzs (piemēram, par kustību)
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
- kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas)
- force majeure nepārvarama vara, ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piemēram, dabas katastrofa; _burtiski_: "lielākais spēks"
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu
- liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām)
- šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu
- pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu
- parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums
- šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns
- nelabs Nepatīkams, nevēlams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu)
- nelāgs Nepatīkams, piemēram, lietains, vējains (par laikapstākļiem, laikposmu)
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle
- žāvāšanās nepatvaļīga, dziļa ieelpošana ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- žāvāties nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt
- nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu)
- nebrīdis Nepiemērots brīdis (piemēram, kādam pasākumam)
- nereize Nepiemērots, neizdevīgs brīdis (piemēram, kādam pasākumam)
- atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu)
- nesātīgs Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli)
- nesāts Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli)
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām)
- (uz)griezt (arī pagriezt) muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piemēram, tenkām)
- atstāt bez ievērības nepievērst uzmanību; neizpildīt (piemēram, kādu lūgumu)
- putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot
- reliņtrose Nerūsoša tērauda trose ar blīvu polihlorvilina uzklājumu
- nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem)
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma
- gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma
- klaids Nesaistīts, atrisis (piemēram, par matiem)
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām)
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu)
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu
- dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu)
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2)
- tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm)
- buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piemēram, pamati, sienas, pārsegumi)
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu)
- nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
- pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām)
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piemēram, atpūšoties)
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu)
- palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā)
- ņeckas Netīri atkritumi (piemēram, zivju ķidas)
- žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu)
- alternatīvā medicīna netradicionālās medicīnas metodes diagnosticēšanā un slimību ārstēšanā, piemēram, akupunktūra, homeopātija, autogēnais treniņš, meditācija, joga
- burāt brīvi no kursa neturēt jahtu kursā, bet, izmantojot izdevīgāku vēja virzienu, iet apmēram uz vajadzīgo pusi
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (darbību, procesu, stāvokli) - piemēram, par parādībām dabā
- fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu
- necelt Neveidot (piemēram, celtni, būvi)
- činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu
- žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku)
- pačinčināt Neveikli uz priekšu kulties, piemēram, ar vāju zirģeli
- grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā)
- grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā)
- klibot Neveikt ar kāju vai kājām normālas iešanas, skriešanas kustības (piemēram, traumas dēļ)
- kaitējums Nevēlama iedarbība uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem)
- putēšana nevēlama parādība, kad sīkas papīra daļiņas atdalās no papīra virsmas, piemēram, drukas laikā
- kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem)
- savairoties Nevēlami palielināties skaitā, daudzumā, parasti ievērojami (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piemēram, lietojot kādas zāles
- nelabvēlīgs Nevēlams, kaitīgs (piemēram, par kā ietekmi, iedarbību)
- draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem)
- nekārtīgs Nevērīgs, nolaidīgs (piemēram, pret apkārtni, savu ārieni)
- heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos
- piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli)
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
- iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli)
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem)
- ļurens Nevingrs, ļogans, lokans (piemēram, dzimumloceklis)
- šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi)
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma)
- Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Overeisela Nīderlandes province ("Overijssel"), Eiselmēras līča piekrastē, platība - 3233 km^2^, 1138600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
- NE Nigēra, valsts divburtu kods
- Nigēras Republika Nigēra, valsts pilnais nosaukums ("République du Niger")
- NER Nigēra, valsts trīsburtu kods
- Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
- skatulis no 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība
- krustpakši no apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali
- puspriedēklis no apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš)
- salmiņš no augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai
- puzuris no dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols
- piķis no darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta
- dibens no ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai); tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei)
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā
- iekabe no laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai
- liečis no lieka, ārpus kārtas; virs mēra
- polimērcements no minerālajām izejvielām izgatavots cements ar polimēra piedevu
- špaktele no minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm
- izcēlums no pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums
- šķēle no pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs
- ēna no pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona
- plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
- bāzekls no salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai
- tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja
- eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti
- krīts no šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā
- diegs no tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai)
- tekstilizstrādājumi no tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi)
- plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest
- laukums no tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa
- telts no viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām)
- tīkliņš no viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai)
- eksoskelets no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai; ārējais skelets
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa; cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī; ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm)
- kanoe no viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva
- sutašs no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
- apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu)
- notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu)
- izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam)
- galapunkts Nobeigums (piemēram, sporta sacīkšu distancē)
- gals Nobeigums, beigas (piemēram, norisei, darbībai)
- punkts nobeigums, beigas (piemēram, norisei)
- aste Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai)
- vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
- noštankāt Noblietēt (piemēram, klonu)
- apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu); pavirši novākt (piemēram, ogas)
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
- apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt)
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai
- steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam
- novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā)
- nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas)
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku
- kinofotofonnodaļa Nodaļa (piemēram, arhīva), kas nodarbojas ar kinematogrāfijas, fotogrāfiju un skaņu ierakstu apstrādi vai glabāšanu
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā)
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests)
- kopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu)
- piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā)
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot)
- ģeldēt Noderēt, būt laikā, atbilst izmēram
- atbars Nodevas procentu veidā no ražas, ko atbēra baznīcai
- Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu
- Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
- Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- Viļānu novads nodibināts 2009. g. bijušā Rēzeknes rajona rietumu daļā, ietvēra Viļānu pilsētu, Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagastu, 2021. g. iekļauts Rēzeknes novadā
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
- nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā)
- netiešais nodoklis nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū)
- izlaist tirgū nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai; iesākt pārdot
- virzīt nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā)
- nosūtīt nodot (piemēram, sveicienu, ziņu)
- nosūtīt nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību)
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā)
- izīrēt nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai); pievērsties (kam atmiņās, sarunā)
- iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā)
- izmest enkuru noenkurot (piemēram, kuģi, laivu); noenkuroties (parasti par kuģi)
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu)
- iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm
- nodzenāt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas)
- nodzīt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas)
- nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties)
- nokast Nogrābt (piemēram, salmus, sienu)
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
- nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot
- sadusināt Noguldīt (piemēram, ganāmpulku)
- aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu)
- cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls
- ulens Noguris, miegains (piemēram, slimības dēļ)
- nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot
- sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
- saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
- pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem
- norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu)
- dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku)
- palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu)
- noridāt Nokopt (piemēram, galdu, istabu)
- noridot Nokopt (piemēram, galdu, istabu)
- uzpervēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (piemēram, lūpas, uzacis)
- applukt Nokrāsoties, sakrāsoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu)
- nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī
- skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei
- dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku)
- noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus)
- nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus)
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas)
- nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; noliedzoša atbilde uz bildinājumu
- šmaugt Noliekt (piemēram, koku)
- pieguldīt Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību)
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu)
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1)
- trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās)
- noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
- pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem)
- izmizināt Nolobīt mizu (piemēram, pākšaugiem)
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums)
- disforija nomākts garastāvoklis, kas saistās ar īgnumu, nemieru, ļaunumu, raksturīgs, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra
- atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu)
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis)
- nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu)
- nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus)
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka)
- aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas)
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- iekļūt nonākt (piemēram, nevēlamā stāvoklī)
- gāzties kopā nonākt avārijas stāvoklī (piemēram, par māju)
- grūt nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu)
- brukt nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu); grūt
- noiet no grauda nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā)
- pieskarties nonākt saskarē (piemēram, ar darbu, darbību)
- kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas)
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu)
- tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība
- nokrist Nopilēt (piemēram, par lāsēm); noritēt (par asarām)
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
- nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu)
- nožmekšēt Noplīkšķēt (piemēram, sitot ar pletni, pātagu)
- viņš norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību
- ar norāda uz (piemēram, trauka) saturu
- tā norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni
- viņš norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu)
- viņpus norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja)
- taipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja)
- šaipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam)
- pāri norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies
- pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās
- klāt norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process)
- klāt norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums)
- klāt norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process)
- no norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko)
- pie norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- no norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā
- kur norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo
- viss norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu
- hrizo- norāda uz zeltu; zeltains, zelta krāsā (piemēram, hrizoberils)
- nolasīties norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā
- neparko norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē
- priekšā norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses)
- zem norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu)
- virs norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu)
- tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā)
- ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā)
- tāpat norāda, ka kam nav (piemēram, cēloniska) saistījuma (ar ko)
- viss norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem)
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
- privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu
- vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens
- pievad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai
- robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu
- tranzīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
- virs- norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums)
- pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai)
- pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība)
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas)
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām
- salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba)
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6)
- gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam)
- gaita Norise (piemēram, parādībām sabiedrībā)
- gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām)
- viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
- viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem)
- iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm)
- siltumaizsardzība normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos; ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem)
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā)
- iežogot Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu)
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu)
- nodrātēt Norobežot ar stiepli (piemēram, platību, laukumu)
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides
- ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī)
- ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī); ieslēgties
- polējamais tērauds norūdīti un pulēti tērauda darba rīki, ko lieto metāla priekšmetu pulēšanai
- NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
- ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā
- signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem)
- monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba
- riteņu formula nosacīts riteņu spēkratu apzīmējums formulas veidā (piemēram, 4x2), kurā norādīts riteņu kopskaits (4) un dzenošo riteņu skaits (2); jo vairāk dzenošo riteņu, jo labāka spēkratu pārgājība
- izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot
- pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.)
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības)
- nomenklatūra Nosaukumu kopums izstrādājumiem (piemēram, kādā ražošanas nozarē, uzņēmumā)
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai
- mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu)
- nopļetkāt Nosist (piemēram, mušu ar mušu sitamo pletni)
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piemēram, ražošanas, saimniekošanas stāvokli, apstākļus)
- nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
- nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi)
- nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu)
- izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā)
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu)
- ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres)
- noškurināt Noskurināt (piemēram, bārdu, spalvu)
- saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm)
- sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm)
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses)
- nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju)
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos
- kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību)
- raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu)
- stādīt Nostādināt (piemēram, krējumu)
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī
- izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot
- ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot
- retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita
- iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu)
- iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā)
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem)
- nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres)
- uzsvētīt Nosvinēt, atzīmēt (piemēram, jubileju)
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu)
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem)
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē
- pastatīt Noteikt (piemēram, cenu)
- izraut no konteksta noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar rakstītu vai mutvārdu tekstu vai tā daļu
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu)
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots
- daļa noteikta (piemēram, ceļa, dzelzceļa) josla, puse, noteikts posms
- virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā
- virzība Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā
- loks Noteikta (procesu, parādību) grupa; apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei)
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piem., aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti
- izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē
- posms noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sacensību) norises secībā
- burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts
- saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem
- griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni)
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei)
- vienplatuma fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kas izdrukā neatkarīgi no katras rakstzīmes platuma aizņem vienāda horizontālā izmēra laukumu
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2)
- orientēšana noteikta stāvokļa radīšana (kam) attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties)
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus)
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu); arī fiksēt (1)
- uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu)
- skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos)
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts
- komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums
- finiera ielāps noteiktas formas un izmēra finiera nogrieznis, kas paredzēts finiera lokšņu saplākšņa un saplākšņa plātņu ārkārtu labošanai
- tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības
- centrs noteiktas sfēras institūcija
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē)
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai)
- konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos)
- norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā)
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa)
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
- ietvars noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.)
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas)
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); pamatstāvoklis
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); sākuma stāvoklis
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju
- kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta
- statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas
- konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku; arī konsekvents
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4)
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību)
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu)
- jaucējsumma noteiktu datu lauku summa, kurā ietverti lauki, ko aprēķinos parasti neizmanto, piemēram, konta numurs
- proporcionālais fonts noteiktu izmēru rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aizņem dažāda platuma horizontālu telpu, piemēram burts "i" aizņem mazāku telpu nekā burts "m"
- darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē); nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem)
- izdoties notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu)
- nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi
- nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu)
- noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
- nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju
- pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
- datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka)
- nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles)
- noplīckāt Notriekt (piemēram, labību pie zemes)
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt
- satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju)
- Aizkraukles novads novads (2008.-2021. g.) Vidzemes dienvidu daļā, ietvēra Aizkraukles pagastu un Aizkraukles pilsētu
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
- Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- Grobiņas novads novads Kurzemes rietumu daļā, pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Grobiņas pilsētu un Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu; 2021. g. reformā teritorija iekļauta Dienvidkurzemes novadā
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
- Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
- Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu
- Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
- Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- līnija Novads, nozare (piemēram, darbībai, rīcībai)
- iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām)
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem)
- nolasīt Novākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes)
- daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus
- aizvairīt Novērst (domas); samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi
- saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu)
- iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā)
- atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt
- atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1)
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību)
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija)
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu)
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis)
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu)
- uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam)
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt
- dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem)
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā)
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā)
- ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu
- segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām
- pārvilkt Novilcināt (piemēram, termiņu, laiku)
- atvīlēt Novīlēt (zobus, piemēram, zāģim)
- nepareizība Novirze (piemēram, no normas), kļūda
- nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda; nepareizība (4)
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza
- uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu)
- pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu)
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu)
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā)
- palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai
- mērniecība Nozare, kurā ar uzmērīšanas metodēm iegūst, apstrādā un attēlo ģeotelpiskos datus par atsevišķu objektu, piemēram, zemes gabalu, būvi un inženiertehniskām komunikācijām
- soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
- kibernoziegums noziegums informācijas pārraides procesā, piemēram, dažādi viltojumi, ko izdara, strādājot tiešsaistes režīmā
- nosmalīt Noziest ar sveķiem (piemēram, diegus)
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu)
- sajēgums Nozīme (piemēram, vārdam)
- pārzīmēt Nozīmēt (piemēram, ko zīmētu)
- detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā)
- pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu)
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē)
- nodūmot Nožāvēt dūmos (piemēram, zivis, galu)
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt
- mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju)
- kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu)
- skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu)
- ķerties Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu
- vākt Ņemt, virzīt (piemēram, priekšmetu), parasti, lai (to) pārvietotu kur citur
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties)
- žurnīt Ņurcīt, spaidīt (piemēram, rotaļājoties)
- orientēt objekta (piemēram, kosmiska lidaparāta) kustību pavērst noteiktā virzienā
- palīgobjekts Objekts (piemēram, uzņēmumā, saimniecībā), kurā norisinās procesi, darbības, kas palīdz nodrošināt galveno uzdevumu veikšanu
- avots objekts (vide, izejmateriāls, ierīce u. tml.), no kā var iegūt, piemēram, vielu, enerģiju, materiālu
- orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem)
- termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus; virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru
- aeroloģiskā observatorija observatorija, kas zondē brīvo atmosfēru un izdara eksperimentālos un teorētiskos pētījumus atmosfēras fizikā un aeroloģijā
- Īstā Somija Obūlande - apvidus Somijas dienvidrietumos, ietver piekrasti un Obū šēras
- mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja"
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu
- piešķirt Oficiāli atzīt par atbilstošu (kādām prasībām) un dot iespēju (kādam) saņemt (piemēram, apbalvojumu, medaļu)
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu)
- pieņemt Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt (piemēram, likumus, statūtus, saistības) un akceptēt (tos)
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu
- matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts
- vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā)
- memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu)
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu
- bimetāla ofseta iespiedplates ofseta iespiedformu plates, kas sastāv no divu dažādu metālu slāņiem, kuri uzklāti uz metāla vai polimēru pamatnes un gaismjutīga slāņa; dažādo metālu (piemēram, vara un hroma) atšķirīgās īpašības veido drukājamos un nedrukājamos elementus
- čiekuroga Ogai līdzīga sēklu kopa ar saaugušām čiekura zvīņām (piemēram, paeglim)
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums
- aldozes ogļhidrāti ar brīvu aldehīdgrupu, piemēram, glikoze
- karbonāts Ogļskābes sāls (piemēram, soda, potaša)
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
- pieogot Ogojot piepildīt ar ogām (piemēram, grozu)
- Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
- Osēra Oksēra, pilsēta Francijā
- konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā
- amfora Olveida māla trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā)
- onkohematoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta ļaundabīgās šūnas asinīs, asinsrades orgānos, arī kaulu smadzenēs un citos orgānos, piemēram, limfmezglos
- kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- ternāra operācija operācija ar trim operandiem (piemēram, 1/3 (a+b+c))
- unāra operācija operācija ar vienu operandu (piemēram, a^3^), piemēram, NE operācija vai kopas attēlošana sevī - identitātes operācija
- iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu
- skarifikācija operācija, kur izdara vairākus mazus griezumus (skrāpējumus) ādā, piemēram, veicot vakcināciju
- zāģbaļķu sazāģēšana operāciju kopums, kuru izpildes gaitā no zāģbaļķiem iegūst noteikta izmēra un kvalitātes zāgmateriālus
- dispečers Operatīvs (piemēram, ražošanas gaitas, transporta kustības) vadītājs
- komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā
- ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra
- monitors operētājsistēmas vadības programmas daļa, kas organizē un vada kādas datu apstrādes procesa fāzes izpildi, piemēram, realizē programmas ievadi
- CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju
- omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus
- fatamorgāna Optiska atmosfēras parādība, kas sastāv no vairākām mirāžas formām - attālāki priekšmeti redzami vairākkārt un dažādi pārveidoti
- optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma)
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus
- astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls
- projektors optisks mēraparāts nelielu izmēru un sarežģītas formas izstrādājumu kontrolei
- ordovika periods ordoviks, pleozoja ēras otrais periods
- ptoze orgāna (piemēram, plakstiņa, nieres, kuņģa) noslīdēšana, noslīdējums
- homologi orgāni orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns)
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene)
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos
- kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
- aldehīdi Organiski savienojumi - skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piemēram, polimēru ražošanā)
- sulfoni Organiski savienojumi, kuros sēra dioksīda grupa ir saistīta ar 2 oglekļa atomiem
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni
- sulfoksīdi Organiski savienojumi, vāji bāziskas vielas, atvasināmas no četrvērtīgā sēra
- heterocikliskie savienojumi organiskie savienojumi, kuriem ir cikliska (gredzenveida) uzbūve un kuru gredzena sastāvā ietilpst ne tikai oglekļa, bet arī slāpekļa, skābekļa, sēra un citu elementu atomi
- ogle Organisko vielu sadalīšanās produkts, kas rodas, piemēram, degšanas, atūdeņošanas procesā
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle)
- pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes
- elektrostimulācija organisma audu vai atsevišķu orgānu (piemēram, sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības)
- tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību)
- imunogēnā reaktivitāte organisma pretdarbība antigēniem (piemēram, indēm)
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste)
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana
- stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki)
- higrofobi organismi, kas vairās no pārāk mitrām vietām (piemēram, skudras mitrās pļavās apmetīsies uz sausākiem ciņiem)
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai
- interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (piemēram, naudu, preces)
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā
- taisīt Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi)
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu
- aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem
- aktīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas ietver orientācijas detektorus, kuri mēra KLA faktisko orientāciju, vadības automātiku un izpildelementus (orientācijas un stabilizācijas raķešu mikrodzinējus vai spararatus, kuru rotācijas ātruma maiņa vienā virzienā izraisa KLA griešanos pretējā virzienā)
- kopija Oriģinālam (piemēram, mākslas darbam) līdzīgs atveidojums
- pirmavots Oriģināls, īsts dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto, piemēram, pētniecības darbā
- raports ornamenta raksta, zīmējuma daļa, motīvs, kas atkārtojas (piemēram, audumā, tapetēs)
- rozete Ornamentāls motīvs (arhitektūrā, lietišķajā mākslā) - apaļš stilizēts (piemēram, rozes) zieds ar aplī izkārtotām ziedlapām
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā)
- riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību); apgriezts
- kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi)
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta (piemēram, ābola) daļa
- Phylloxera coccinea ozolu filoksēra
- ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma
- skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim)
- pavārtīt Paārdīt (piemēram, sienu, labību)
- patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu)
- šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
- maiņa Paaudze, kura nomaina iepriekšējo paaudzi (piemēram, kādā nozarē)
- pacelt Paaugstināt (piemēram, cenas); palielināt (kā daudzumu, apjomu)
- postaments Paaugstināta pamatne (piemēram, kolonnai, statujai)
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām)
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību)
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību
- panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
- novest galā pabeigt (darbu); realizēt (piemēram, ieceri, nodomu)
- pasašaravāties Paberzēt (piemēram, ķermeni)
- vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles)
- uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai)
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
- pakapāt Pacirst (piemēram, žagarus)
- aizdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko)
- atdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot)
- paspilgtināt padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku
- liesināt padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis
- imunizēt padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot)
- uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
- savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
- laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
- atkarot padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus)
- papildināt padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts
- piemērot padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3)
- automatizēt padarīt automātisku (piemēram, kustību)
- iebiezināt padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu)
- blīvēt padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas)
- pieblīvēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas)
- blietēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot
- brūnināt padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju
- atmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- atmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- izmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- izmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
- blīvot padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus
- nostiprināt padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus)
- pārpucēt padarīt gludu (piemēram pārēvelējot)
- izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
- samezglot padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības)
- sabojāt padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri)
- īsināt padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
- pakuplināt padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
- kuplināt padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
- nošļipavāt padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju)
- atmiekšēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
- atmiekšķēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
- kuplināt padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
- piecūkot padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
- piegānīt padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
- atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
- saīsināt padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu
- pakuplināt padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
- palumdīt padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu)
- nobendēt padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku)
- izsist no ierindas padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci)
- sabojāt padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte)
- saduļķot padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu)
- graut padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu)
- nomērdēt padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu)
- aizmiglot padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku)
- saduļķot padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus)
- piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
- piesmuļļāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru)
- pešmullāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt
- pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
- piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
- iekausēt padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2)
- iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
- paļaut padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei)
- nodot padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu)
- pavērt padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību)
- saglezēt padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus)
- bagātināt padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot)
- atsegt padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties
- atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
- sārtot padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem)
- izdaiļoties padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties
- nosusināties padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties)
- iezīmēt padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona)
- izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
- nostiprināt padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā)
- saasināt padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu)
- saasināt padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību)
- notīrīt padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu
- iezīmēt padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā
- uzrādīt padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli)
- parādīt padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.)
- attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
- pieklusināt padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā)
- atvieglot padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi)
- izcaurumot padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu)
- izplacināt padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru)
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
- sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli)
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi)
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
- sagānīt Padoni, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piemēram, piemēslojot, pielūžņojot)
- dzerklis Padzēriens teļam vai jēram
- niša Padziļinājums (piemēram, celtnes sienā, iežu veidojumā)
- gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens
- izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas)
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek
- padzanāt Pagaiņāt (piemēram, kukaiņus)
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku)
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu)
- Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
- Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
- Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei)
- pagriezienis Pagrieziens (piemēram, ceļam)
- pārgriezt Pagriezt sānis (piemēram, galvu)
- izgriezt Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām)
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu)
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu)
- pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam)
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam)
- veidoties pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
- zust pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām)
- sēsties pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni)
- nosēsties pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu)
- mesties pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- krāt pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu)
- ieaugt pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās)
- izslīdēt pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām)
- sarasties pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā
- sarasties pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā)
- izplatīties pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu
- līst pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu
- spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- pāraugt pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
- pieaugt pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē)
- plaukt pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām
- uznirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- nirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam
- viesties pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1)
- iežūt pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem)
- plēnēt pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām)
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā)
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju)
- pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem)
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta
- izkārt Pakārt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piemēram, ziņojumu)
- pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
- pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm
- saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to)
- noplaucēt Pakļaujot (piemēram, augus, augļus) karsta, parasti verdoša, šķidruma iedarbībai, panākt, ka (tiem) rodas vēlamās īpašības
- izkodināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, pārveidot (piemēram, krāsas ziņā)
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko)
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
- piekārtot pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai
- nodot pakļaut (kādu, piemēram, aizbildnībai, vadībai)
- nodot pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām)
- savaldīt pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem
- militarizēt pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē)
- denaturēt pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības
- uzberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem
- noberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem)
- dedzināt pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu)
- vara Pakļautībā (piemēram, apstākļiem, dabas parādībām)
- gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām)
- paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei)
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā)
- pakrāsāt Pakrāsot (piemēram, dziju, audumu)
- katapultēt Palaist ar katapultu (piemēram, lidaparātu, torpēdu)
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm)
- pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu)
- paskaitīt Palasīt (piemēram, grāmatu)
- padricināt Palecināt (piemēram, bērnu)
- kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību)
- paleogēna periods paleogēns, kainozoja ēras pirmais periods
- apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods
- perms paleozoja ēras pēdējais (sestais) periods (pirms \~285-230 miljoniem gadu); perma periods
- karbona periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu)
- akmeņogļu periods paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
- kembrijs paleozoja ēras pirmais periods (pirms \~570-500 miljoniem gadu); kembrija periods
- perma periods paleozoja ēras sestais (pēdējais) periods (pirms 285-230 miljoniem gadu); perms
- apakšsilūrs Paleozoja ēras trešā perioda, silūra apakšējā nodaļa
- silūrs Paleozoja ēras trešais periods (pirms \~440-405 mlj. gadu), kurā radās pirmie sauszemes augi un parādījās pirmie mugurkaulnieki
- paleozoja ēra paleozojs, trešā Zemes vēstures ēra
- vilkt Palīdzēt (piemēram, mācībās)
- balsts Palīdzība (piemēram, morāla, materiāla)
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties)
- palocīt Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu)
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1)
- pagarināt Palielināt (kā) garumu, piemēram, stiepjot (to), pievienojot (tam) kādu detaļu, elementu
- papildināt Palielināt (piemēram, kā daudzumu, skaitu, apjomu), pievienojot, parasti ko trūkstošu, arī vēlamu
- papildināt Palielināt (piemēram, kā koncentrāciju, intensitāti)
- piedot Palielināt (piemēram, spēku, ātrumu)
- pastiprināt Palielināt (piemēram, spēku, spiedienu)
- piespiest Palielināt (piemēram, veicamā darba) intensitāti, tempu
- savairot Palielināt, parasti ievērojami (kā, piemēram, mantas) daudzumu
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā)
- kāpt Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu); arī uzlaboties
- izacelties Palielināties, pieplūst (piemēram, par ūdeni ūdenstilpnē)
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
- vīkšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai
- vīšķis Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai; vīkšķis (2)
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes)
- padzert Palietot (piemēram, zāles)
- būsters palīgierīce iekārtas (mašīnas), ātruma, spēka vai citu parametru palielināšanai; starta paātrinātājs, piemēram, raķetei vai lidmašīnai
- ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.)
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa
- zaudēšana palikšana bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija)
- pagaldīt Palobīt (piemēram, zirņus, pupas)
- māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt)
- cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda)
- paskolot Pamācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
- paskoloties Pamācīties (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem)
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi
- grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai)
- bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
- podests Pamatne (kā, piemēram, skulptūras) novietošanai
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai)
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem)
- motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt
- balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
- satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām)
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem)
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.)
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām)
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- parustīt Pamiecēt (piemēram, ar pelniem, alkšņu mizām)
- mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu
- ierosme Pamudinājums, rosinājums (piemēram, radošā darbā)
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- izspiest panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu)
- valdīt panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida
- lecināt panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka)
- pīt panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme
- nodrošināt panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
- ievadīt panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā)
- izjemt panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā
- kverkšināt panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ
- kverkšķināt panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ
- iegūt panākt (piemēram, mācoties), ka paliek apziņā
- piestiprināt panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt)
- ievadīt panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā)
- pavedināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
- uzvinnēt panākt sev labvēlīgu rezultātu, spriedumu (piemēram, strīdā, prāvā)
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- atslābināt panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuļi); būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuļi)
- svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
- saindēt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā
- spirdzināt panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi
- padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds)
- palielināt panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki
- pārorientēt panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds
- saradot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem)
- sajaukt panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams
- pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds
- pārturkot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti
- sprostot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas
- izputināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu)
- putināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu
- iesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā)
- mierināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu)
- uzvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē)
- vērst panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.)
- piešķirt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības)
- pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti
- savākt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- uzvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts
- uzveikt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts
- jaukt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts
- paasināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks
- vulgarizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras
- saplūksnāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
- saplūksnot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
- uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām
- uzdvest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās
- padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks
- paseklināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks
- postīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās
- sapostīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās
- nospiest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās
- lēnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks
- likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs
- sašķobīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību
- šķobīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību
- uzduļķot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains
- uzzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko)
- pilnveidot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām
- uzlādēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas
- sargāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas
- postīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.)
- sagraut panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt
- vājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks
- likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd
- tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts
- sarūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks
- kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs
- sagāzt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts
- pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš
- saaust panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko)
- pastiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts
- likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt
- uzsist panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas
- uztriekt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas
- pavairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
- vairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
- notrulināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kļūst nejūtīgi
- mulsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs
- samulsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs
- sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas
- kāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas
- spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks
- uzspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu
- samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams
- klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss
- noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust
- uzvēdīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās
- mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem
- sasviest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās
- vērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu)
- savērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu)
- uzvērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- nomierināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet
- postīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā
- pievēsmot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1)
- padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks
- šķiedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties)
- tuvināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs)
- piesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai)
- griezt panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā)
- piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem)
- likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt
- pieplacināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā)
- plūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu)
- noplucināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram audums) zaudē krāsu
- vājināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties
- saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
- novājināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties
- pārcelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- uzjaukt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
- uzzibsnīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī
- piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus)
- nīdēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi
- nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2)
- uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- pavērst panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam)
- novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam
- nokausēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst
- uzlaist panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam)
- laist panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu)
- pieliet panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko)
- sašķelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes
- pieslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements
- izdalīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma)
- uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- paplašināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas
- noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās
- uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē
- piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu)
- uzvēdināt panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma)
- pagriezt panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
- iešūpot panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas)
- uzdzīt panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi)
- izdziedināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt
- izdziedēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt
- izdeldēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust
- izdzēst panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis)
- putināt panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- vājināt panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme)
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
- uzdzīt panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis)
- izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs)
- raisīt panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja)
- lādēt panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai)
- viest panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības)
- iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt
- satraukt panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas
- sēt panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus)
- nāvēt panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā)
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte
- slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte
- zīmēt panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments)
- šķelt panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- vākt panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu
- sagādāt panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija)
- nomaisīt panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko)
- iecietināt panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti)
- iestīvināt panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt
- pārstīvināt panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt
- ieaudzēt panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug un kļūst izmantojami (piemēram, saimniecībā)
- pārziemināt panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā)
- liet panākt, ka (izkausēta viela, java u. tml.) virzās, piemēram, formā, veidnē
- izdzīvot panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā)
- samizot panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā)
- noklusināt panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas)
- pieklusināt panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks
- turēt panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras)
- salaist panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru)
- nodot panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai
- uzturēt panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai
- lakonizēt panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt
- pilnveidot panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām
- likvidēt panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties
- turpināt panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās
- saputot panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu
- pamazināt panākt, ka (kas) kļūst mazāks, piemēram, skaitā, daudzumā
- precizēt panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu
- uzlaist panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2)
- uzsūtīt panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu
- pieturēt panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1)
- ievirzīt panākt, ka (piemēram, darbība, norise) kļūst mērķtiecīga, iegūst noteiktu virzību
- padzīt panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk
- nokrāsāt panākt, ka (piemēram, dzija, audums) piesūcinās ar krāsvielu
- nodot panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu)
- pieturēt panākt, ka (piemēram, īpašība, pazīme) paliek nemainīga
- izveidot panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām; arī pilnveidot
- uzpildīt panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā)
- vēdināt panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- pārpildīt panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko)
- palaist panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.)
- iepotēt panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas)
- izšķirt panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties
- izšķirt panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds)
- atjaunot panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, psihisks vai fizisks stāvoklis)
- atradināt panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība)
- potēt panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas)
- uzvelt (uz) (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu)
- uzvelt uz (kāda) pleciem, arī uzvelt (kāda) plecos panākt, ka kāds uzņemas ko nevēlamu, nepatīkamu (piemēram, darbu, pienākumu)
- izņemt panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot)
- nostiprināt panākt, ka neplūst, nenogrūst (piemēram, smiltis), nepārvietojas (kāpas)
- laist dibenā panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums)
- nodot panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas)
- iedarbināt panākt, ka sāk darboties (piemēram, mehānisms, ierīce)
- pieslēgt panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam)
- karsēt panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti)
- piesaistīt finansējumu panākt, ka tiek ieguldīti naudas līdzekļi (piemēram, kādā projektā)
- atņemt panākt, ka zaudē, neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības)
- savest kārtībā panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- pārdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) nokļūst, pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), piemēram, lai strādātu
- sagraut panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums)
- pārraut panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
- cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī
- anaklāze Pantmēru dažādība, vai noteikta pantmēra trūkums
- paņēmiens Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā)
- starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā
- laikdale Paņēmiens, kurā katram pārraides kanālam izmanto atsevišķu laika intervālu, kas periodiski atkārtojas, piemēram, blīvēšanas, komutācijas vai daudzpiekļuves operācijās
- metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai
- sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu
- apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka)
- vudsija Paparžu ģints ("Woodsia"), dekoratīvs augs, smalka, maza paparde, kam nepieciešama īpaša vieta pusēnā, piemēram akmeņdārzā
- līdzētājprogramma papildprogramma globālā tīmekļa pārlūkprogrammā, kas ļauj apstrādāt multivides datnes, kurās ir, piemēram, videoinformācija, audioinformācija un informācija par kustīgiem attēliem
- kabata Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei)
- piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā)
- liečām Papildu, virs mēra
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi
- papīra abrazivitāte papīra (kartona) virsmas spēja savstarpējā kontaktā samazināt cita ķermeņa (piemēram, iespiedformas) virsmas gludumu drukas laikā
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
- virskalandrs papīra mašīnā neiemontēts kalandrs, kurš aprīkots ar vairākiem kalandra cilindriem, kas izvietoti cits virs cita tā, ka elastīgos nomaina gluda tērauda cilindri, no kuriem tikai viens tiek griezts
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem)
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem)
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu)
- pārdot par atlīdzību nodot kāda rīcībā (piemēram, savu darbaspēku)
- varens par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm)
- aumeš par daudz; visai liels; bez mēra
- aumež par daudz; visai liels; bez mēra
- virtuālā darbvirsma par displeja ekrāna fiziskajām robežām lielāka darbvirsma, kurā ir, piemēram, teksts, attēli, logi
- izvīties par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli
- pašķirties par kā (piemēram, matu) kopumu
- kapāt par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm)
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai
- Rivjēra par rivjērām dažkārt dēvē ainaviski līdzīgus piejūras kūrortu rajonus citās valstīs, piemēram, Kornvolas rivjēra Lielbritānijā
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli
- piesacīt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu)
- pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties
- izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi
- izbrist Parādīties (piemēram, no miglas, mākoņu aizsega) - par debess spīdekļiem
- iemesties Parādīties (piemēram, sejā, acīs) - parasti par jūtu izpausmi
- dadžot Parādīties asumiem; arī pārnestā nozīmē, piemēram, sarunā
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
- atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega)
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
- pārsātināt pārāk aizņemt (laikposmu), piemēram, ar pasākumiem, darbībām
- banāls pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs
- pārlasīties pārāk daudz lasot (piemēram, grāmatas), nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā)
- pārlasīties pārāk daudz lasot (piemēram, ogas), nogurt
- pārskriet pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to)
- pārpūlēt pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst
- zlēmete pārāk izmirkusi, piemēram, gaļa
- vājš pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem)
- pārstiept pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas)
- pārmērē Pārāk; pārmēram
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku
- inversija Parastās vārdu kārtas maiņa (piemēram, teikumā)
- tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
- šņirks parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni
- klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
- rota parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta
- tārtiņveidīgie parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni
- tik parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- garlaicīgs parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ
- tālu parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti
- nēsāt parasti savienojumā ar "līdzi": parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu)
- pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
- pagrozīt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu)
- atslēgburts parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki
- nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem
- cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums)
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1)
- pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā
- pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu)
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
- atcelt Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu)
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt)
- pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli)
- aizstāvis pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko)
- dot uz kartītēm pārdot ierobežotā daudzumā (preces) pret kartīšu taloniem (piemēram, kara laikā)
- iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes)
- sērot Pārdzīvot sēras
- uzdevums Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu)
- bronhospazma Pārejoša bronhu muskulatūras kontrakcija, piemēram, bronhiālās astmas vai hroniska bronhīta gadījumā
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam)
- žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt)
- žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- sifons Pārgāzne ūdens novadīšanai, piemēram, no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai)
- pārbirkavi Pāris birkavu (apmēram 320 kg)
- patārkavāt Parīvēt (piemēram, sakņaugus)
- pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu)
- delinkvence pārkāpums, piemēram, melošana, zagšana, seksuālā perversitāte
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru
- iekalt pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu)
- oksidēt pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu
- norasot pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem)
- pārvilkt pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to)
- apmest pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu
- apaust pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu)
- uztapsēt pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi)
- pāraugt pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu; augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem
- noaugt pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem
- pārvilkties pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu)
- pāraugt pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci; pārklāt (piemēram, brūci) - parplēvi, krevi u. tml.
- nomesties pārklāties (piemēram, ar izsitumiem)
- rasot pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm
- sirmot pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu)
- apbūbēt pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu)
- norasot pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem
- pārsnigt pārklāties ar sniegu (piemēram, par zemi)
- nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem
- karkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- kārkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- karkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- kārkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
- pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni)
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
- locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu)
- pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam
- nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu)
- pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām
- pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- ceruminoze Pārmērīga auss sēra sekrēcija
- rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena)
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- pārnasāt Pārnēsāt (piemēram, priekšmetus)
- pārsanesties Pārnest (piemēram, priekšmetu)
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas
- mehāniskā pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā griezes momenta maiņa notiek ar mehānisko pārvadu (piemēram, zobratu)
- līt Pārņemt (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā
- mantot pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju)
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, amatu, profesiju)
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piemēram, rakstura, personības īpašības)
- pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus)
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piemēram, par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- pārdzīt Pārpūlēt (darbā, piemēram, darba dzīvnieku)
- pārstaipīt Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu
- pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2)
- izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu)
- izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt
- izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept
- pārstaipīties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu
- pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju
- atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem
- vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
- norakstīt Pārrakstīt (tekstu no kā, piemēram, grāmatas, žurnāla) savām vajadzībām
- pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu)
- uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru
- izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām
- veikt Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā
- pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi)
- uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās
- ārējie pārspriegumi pārspriegumi, ko izraisa atmosfēras parādības (zibens)
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā)
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili)
- nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē)
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.)
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.)
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām
- pārkāsēt Pārstāt klepot, vairs neklepot (piemēram, pēc slimības)
- pārklibāt Pārstāt klibot (piemēram, pēc ievainojuma)
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā)
- legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu)
- konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās)
- puante Pārsteiguma efekts; kulminācija (piemēram, darbībā, norisē)
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā
- sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- konservi pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai
- cukurs pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm
- nūdeles pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot
- vārīšana pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā
- E220 pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1)
- konservēt Pārtraucot izmantot, celt, attīstīt tālāk (piemēram, celtnes), saglabāt (tās) kādā stāvoklī
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā)
- izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.)
- pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli)
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību
- apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
- apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli)
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi
- lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
- izastāties Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
- izstāt Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
- paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi)
- aparatūrpārtraukums Pārtraukums, ko rada ārējo iekārtu, piemēram, tastatūras, diskdziņu, ievadizvades pieslēgvietu, peles vai centrālā procesora, darbība
- parupai Parupji (piemēram, malt)
- parups Parupjš (piemēram, par miltiem); tāds, kas ir cepts no šādiem miltiem
- pabikstīt Parušināt (piemēram, ogles)
- pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija
- administrācijas izmaksas pārvaldības un saimnieciskās darbības izmaksas, ko nevar attiecināt uz galvenajām uzņēmuma funkcijām (piemēram, ražošana, realizācija, pētniecība)
- pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
- raisīties Pārvarēt (piemēram, atmiņas, jūtas, domas)
- veikt Pārvarēt (piemēram, grūtības, šķēršļus)
- pārspēt Pārvarēt (piemēram, nevēlamus apstākļus, nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību)
- izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā)
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām)
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam)
- lauzties Pārvarot šķēršļus, plūst (piemēram, par ūdeņiem)
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (piemēram, tekstu, izteikumu)
- rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem
- sadalīt Pārveidot (piemēram, kā plūsmu, kustību) tā, ka (tai) rodas vairāki atšķirīgi virzieni, vairākas funkcijas u. tml.
- pārgriezt Pārveidot (piemēram, kāda raksturu)
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, priekšmetu) atbilstoši kādām prasībām, arī par ko citu
- pārstrādāt Pārveidot (piemēram, tekstu, projektu)
- pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
- granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus)
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām
- gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē
- granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1)
- iztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, balsi)
- uztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, sejas vaibstus)
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem)
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to)
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piemēram, dzīvnieku, parādību dabā, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā)
- sadurties Pārvietojoties skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
- sadurties Pārvietojoties strauji saskarties (piemēram, par vielām, to daļiņām, fizikāliem ķermeņiem)
- uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā)
- solis Pārvietošanās veids (piemēram, kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā
- pārbāzēt Pārvietot (piemēram, uzņēmumu) uz citu vietu
- pārsviest Pārvietot (uz citu vietu, piemēram, darba brigādi, nodaļu)
- pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko)
- liešķerēt Pārvietot, grābt ar liešķeri (piemēram, graudus, miltus)
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem)
- spietot pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām)
- migrēt pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām
- šaubināt pārvietoties (ūdenī, piemēram, par zivju nārstu)
- pārsviesties pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt)
- slīdēt pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu
- pārmainīties pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
- doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu)
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu
- pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām
- kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to)
- pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā)
- pārraudzīt Pārzināt un uzraudzīt (piemēram, kā stāvokli, darbību)
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados
- skate pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē
- sapulce pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas
- apdrošināšana Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā)
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai)
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines
- dabiskās robežas pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni
- tranzītpasažieris Pasažieris, kas brauc no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
- salons Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā)
- ievadpiezīme Paskaidrojoša piezīme, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, kādu rakstu)
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
- ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā)
- paškambāt Paskaldīt (piemēram, gatavojot skalus)
- padiktai Paskaļi (piemēram, runāt)
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
- bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības)
- bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām)
- iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu)
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu
- Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
- Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
- Dundagas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, ietvēra Dundagas un Kolkas pagastu
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
- Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu
- Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu
- Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Naukšānu novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļu daļā, ietvēra Ķoņu un Naukšēnu pagastu
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
- Babītes novads pastāvēja 2009.-2021. g., administratīvais centrs Piņķos, ietvēra Babītes un Salas pagastus
- Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā
- Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu
- Baldones novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Baldones pilsētu un Baldones pagastu
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
- Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
- Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
- Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā
- Skrīveru novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Skrīveru pilsētu un pagastu
- Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Līvānu novada lauku teritorija pastāvēja Preiļu rajonā 1999.-2009. g., ietvēra Turku un Rožupes pagasta teritoriju
- Sabiles novads pastāvēja Talsu rajonā 2000.-2009. g., ietvēra Sabiles pilsētu un tagadējā Abavas pagasta teritoriju
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
- Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību
- lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni
- zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes
- konstants Pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā)
- piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu)
- traucēt pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties, radīt tam nevēlamas īpašības
- izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku)
- pasastiepties Pastiepties (piemēram, par audumu, adījumu)
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi, lielā mērā (iedarboties uz ko) - piemēram, par norisi, stāvokli
- pakrapmalēt Pastīvināt (piemēram, veļu)
- komercdruka pasūtījuma iespieddarbi rūpniecībai, tirdzniecībai, sabiedriskām un ģimenes vajadzībām, piemēram, rēķinu veidlapas, cenu zīmes, cirkulāri, programmas, etiķetes, veikala kartes, vēstuļu dzegas, ēdienkartes, prospekti u. c.; akcidentdarbi; akcidentprodukcija
- aizsacīt Pasūtīt (piemēram, ko izgatavot)
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt)
- pašaprūpes aktivitātes pašaprūpes darbības, kas cilvēkam jāveic katru dienu; piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, izkāpšana no gultas vai krēsla, pārvietošanās, tualetes izmantošana un izvadprocesu kontrole
- abisālās nogulas pašas dziļākās nogulas jūrās un okeānos, kas sastāv gk. no organogēnām dūņām un minerālnogulām, piemēram, sarkanais dziļjūras māls
- paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu)
- pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli)
- autohēzija Pašsalipšana, adhezīvās saites veidošanās starp kontaktā esošām viena un tā paša polimēra virsmām
- palaist Pateikt (piemēram, asprātību)
- iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru)
- uzdot pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt ziņas, datus
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā)
- izlietot Patērēt (piemēram, spēku, enerģiju)
- pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa; vieta pie šādas daļas
- rēns Patīkami silts, arī patīkami vēss, parasti bez vēja (par laikapstākļiem, laikposmu); patīkami silts, arī patīkami vēss (piemēram, par gaisu, vēju)
- barotīts Patoloģisks process ausis, kurš radies mainīga atmosfēras spiediena ietekmē, saukts arī par aerotītu
- perforācija patoloģisks process, kurā kāda orgāna (piemēram, kuņģa, dzemdes) sienā rodas caurums
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām
- vokālisms patskaņu un divskaņu sistēma (piemēram, valodā, dialektā)
- Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā
- Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus
- noturēt Paturēt, neatdot (piemēram, ieņemto stāvokli, iegūto vietu, īpašumu)
- kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5)
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā)
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs
- tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju)
- lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot)
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem
- gavilēt Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju)
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos
- izmurgot Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu)
- šapirografēt Pavairot (piemēram, tekstu, attēlu) ar šapirogrāfu
- hektografēt Pavairot (piemēram, tekstu, zīmējumu) ar hektogrāfu
- piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz
- pairt Pavājināties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām)
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu
- sarīkot Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek
- pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu)
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei)
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku)
- pasadarīties Paveikt, piemēram, mājas darbus
- izgreznojums paveikta darbība --> izgreznot; tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno
- izveidojums paveikta darbība --> izveidot (2); pārējā forma (piemēram, priekšmetam)
- veidojums paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam)
- ekipējums paveikta darbība, rezultāts --> ekipēt; nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums (piemēram, transportlīdzeklim, ekspedīcijai)
- finierējums paveikta darbība, rezultāts --> finierēt; finiera vai saplākšņa kārta (piemēram, kādam priekšmetam)
- izdrupums paveikta darbība, rezultāts --> izdrupt; izdrupusī vieta (caurums, robs u. tml., piemēram, sienā, mūrī)
- izgruvums paveikta darbība, rezultāts --> izgrūt (1); izgruvusi vieta (piemēram, mūrī)
- norobežojums paveikta darbība, rezultāts --> norobežot(1); tas (piemēram, zīme, konstrukcija), kas izmantots (kā) norobežošanai, tas, kas veido (kā) robežu
- pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas)
- pārkārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā)
- piekabinājums paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs
- piešuvums paveikta darbība, rezultāts --> piešūt(1); tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai)
- pieteikums paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme
- plisējums paveikta darbība, rezultāts --> plisēt; speciāli apstrādātu sīku, regulāru ieloču kopums (piemēram, tērpā, audumā)
- pogājums paveikta darbība, rezultāts --> pogāt(1); daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi
- robojums paveikta darbība, rezultāts --> robot; robu kopums (piemēram, priekšmetā)
- saindējums paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- stiebrojums paveikta darbība, rezultāts --> stiebrot; stiebru kopums (piemēram, augu audzē)
- stiklojums paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē
- zīmējums paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
- nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju
- pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru)
- pamentēt Pavicināt (piemēram, roku, ķepu)
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu)
- salamžot Pavirši apģērbties (ne sava izmēra apģerbā)
- tušņāties pavirši sagatavoties (piemēram, saģērbties)
- iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt)
- nokņapāt Pavirši, nemākulīgi nocirst (piemēram, zarus)
- nekārtība Paviršība, nolaidība (piemēram, savu pienākumu izpildē)
- nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko)
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā
- pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu)
- padzīt Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu
- paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu)
- pārkārtavāt Pazaudēt (naudu, materiālās vērtības), piemēram, kāršu spēlē
- paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus)
- noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt
- izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus)
- sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt
- apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām)
- nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem)
- infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi
- sērūdeņraža ūdeņi pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies
- boncis Pazems, apaļš trauks (piemēram, paliela krūze, māla vai metāla pods, neliels spainis u. tml.)
- vēsma Pazīme, parasti jauna (piemēram, parādībai, norisei), kas ir samērā vāji izteikta
- sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli
- zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
- nodot Paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, informāciju)
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību)
- aiziet garu ceļu pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu)
- pamācīties pēc kāda parauga veidot sev (piemēram, iemaņas, īpašības)
- katalogs pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs
- šķira pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa
- kārta pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa
- ekspozīcija pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums
- uzrādīt pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu)
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra
- klase pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons
- pēc deguna (arī deguniem) pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu)
- izziņa pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa
- uzziņa pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu)
- pieņemt pēc savstarpējas vienošanās uzskatīt (ko), piemēram, par mērvienību, simbolisku apzīmējumu
- sīkkoksne pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne
- nest nelaimi pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem)
- apdares procesi pēcapstrādes procesi iespiedprodukcijas kvalitātes paaugstināšanai, piemēram, lakošana, rievošana, folijspiede, reljefspiedums, laminēšana u. c.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana
- atpēdas Pēdas (piemēram, smiltīs, sniegā)
- nobeigums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam)
- noslēgums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam)
- beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā); šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs
- Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus")
- katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja
- pieķert sevi pēkšņi apzināties (piemēram, sava psihisko stāvokli)
- atrauties pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu)
- pārgriezt pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu
- sašķīst pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem)
- izsisties pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa)
- izlauzties pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt
- sisties pēkšņi izraisīties (piemēram, par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) - par asinīm
- iesisties pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- pārsteigt pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu
- brukt pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām)
- samesties pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju)
- pazaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
- (pa)zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
- zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs)
- iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
- ielauzties pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām)
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- iedurties pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu)
- sprukt pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu)
- pārsteigt pēkšņi sākoties, strauji iestājoties u. tml., radīt nevēlamus apstākļus, grūtības (piemēram, gājējam, braucējam) - par parādībām dabā
- sprukt pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu
- pārsteigt pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu
- pārcirst pēkšņi uzliesmot (tumsā) - piemēram, par zibeni
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem)
- atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites)
- pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites)
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu)
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu)
- ieklupt Pēkšņi, strauji parādīties (kur) - piemēram, par vēju, uguni
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem)
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām)
- peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem)
- garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers
- peeress Pēra laulāta draudzene
- peerage Pēra stāvoklis, gods; pēru kārtas apzīmējums Anglijā, agrāk arī Francijā
- ieperforēt Perforējot ieveidot (kur, piemēram, zīmes, tekstu)
- amputācija Perifēras ķermeņa daļas, kāda orgāna vai tā daļas noņemšana operējot; amputēšana
- aktinīdi Periodiskās sistēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs; aktinoīdi
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai
- pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai
- prese periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums; arī jebkāda veida iespieddarbu kopums
- orgāns Periodisks preses izdevums (piemēram, laikraksts, žurnāls)
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
- trauksmes cēlājs persoma, kas sabiedrībai dara zināmu konfidenciālu informāciju, lai, piemēram, publiski atklātu nepieņemamas situācijas, piemēram, korupciju
- fiduciārijs persona (fiziskā vai juridiskā), piemēram, banka, kurai saskaņā ar vienošanos par trastu ir nodota pilnvarotā valdījumā noteikta manta
- pusmūža vecuma persona persona vecumā apmēram no 45 līdz 64 gadiem
- bukmeikers persona, arī uzņēmējs, kas profesionāli nodarbojas ar derību slēgšanu, piemēram, jāšanas vai suņu skriešanās sacīkstēs, boksā, futbolā
- ieguvējs persona, kas izcīnījusi, sasniegusi ko (piemēram, apbalvojumu, titulu)
- civiliedzīvotājs persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona
- pilnvarnieks persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai
- kurators persona, kas profesionāli organizē kādu mākslas, muzejniecisku vai cita rakstura pasākumu un pārrauga tā norisi (piemēram, izstādes kurators)
- prasmīgs lietotājs persona, kas prot profesionāli strādāt ar datoru un kas izmanto lietojumprogrammu paplašinātas iespējas, piemēram, izklājlapas vai teksta procesorus
- komitents persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina
- aprūpētājs persona, kas uzņēmusies rūpes par citu personu, piemēram, māte, kas kopj slimu bērnu
- bijušais likumpārkāpējs persona, kurai ir piespriests sods par likumpārkāpumu un kura vai nu vēl izcieš sodu (piemēram, atrodas probācijas uzraudzībā), vai kurai soda termiņš jau ir beidzies
- viesis persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko)
- plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam
- augšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai
- skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
- personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns
- baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri
- melnās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto nelegāliem vai ētiski nepieņemamiem mērķiem, piemēram, lai atrastu drošības robus un tādā veidā programmatūru izmantotu noziedzīgām darbībām
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem
- sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās)
- plencēt Pērt, sist (piemēram, ar pātagu)
- plenčot Pērt, sist (piemēram, ar pātagu)
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā)
- rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas
- cilt Pieaugt, celties (piemēram, rūgstot)
- piebirzināt Piebārstīt, piekaisīt (piemēram, ar salmiem, pelavām)
- pietaisīties Piebiedroties, pievienoties (piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai), parasti uzmācīgi
- pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai)
- paļķiņņiks Piecdesmit naudas vienību (piemēram, latu, santīmu, eiru, centu)
- kroņa numurs piedalīšanās (sporta sacensībās), priekšnesums (piemēram, koncertā), ar ko gūst drošus panākumus
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem)
- piegaža Piedeva (piemēram, ēdienam)
- uzdalkām Piedevām; virs mēra
- palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem)
- uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
- pazaudēt Piedzīvot zaudējumu (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību
- pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd)
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma)
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.)
- ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu)
- pievilkt Piegriezt, pieskrūvēt ciešāk (piemēram, uzgriežņi)
- panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem)
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- piekrāmēt Piekārtot (piemēram, telpu)
- sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu)
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā
- pielāpīt Pielabot (piemēram, priekšmetu)
- pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko)
- maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
- pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu
- dalikt Pielikt pie ķermeņa daļas (piemēram, priekšmetu, kompresi)
- piemeisterēt Pielikt, piestiprināt, piekonstruēt (piemēram, kādu detaļu ierīcei, rīkam)
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte
- kolāža Pielīmējums vai piespraudums (piemēram, gleznai, zīmējumam)
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko)
- sapisties pieļaut kļūdas (piemēram, runājot, veicot kādu darbību); kļūdaini, neprecīzi atstāstīt, izklāstīt
- pakļaut Pieļaut, arī panākt, ka (kāds, kas) nonāk (piemēram, kādu apstākļu) iedarbībā
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs)
- pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem)
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā)
- uzlaist Pieļaut, ka uzaug (uz kādas vietas, piemēram, krūmi)
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības
- par piemēru piemēram
- par exemple piemēram
- teiksim Piemēram
- exempli gratia piemēram; kā piemērs
- ad exemplum piemēram; paraugam; pēc parauga
- patas Piemēram; proti; arī
- pates Piemēram; proti; arī
- maļamība Piemērotība malšanai (piemēram, vielai)
- piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T)
- transportkanna Piena, krējuma, vājpiena, paniņu pārvadāšanai no alvota tērauda vai alumīnija izgatavota 20, 25, 30 l tilpuma kanna, kas cieši aizvākojama
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu)
- dibināt Pieņemt (ko) par pamatu (piemēram, spriedumam, klasifikācijai)
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku)
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes)
- lēciens Piepeša pāreja (piemēram, no viena temata uz otru)
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
- krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā
- pieskalot Piepildīt (piemēram, ar sanesumiem) - par ūdens strūklu, plūsmu
- aizņemt Piepildīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu) - par tekstu, attēlu u. tml.
- aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu
- piepakulot Piepildīt, piebāzt ar pakulām (piemēram, spraugas)
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām)
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku)
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu)
- uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām)
- daplikšt Pieplacināt pie zemes (piemēram, sienu, labību) - par lietu
- ievākt Pieprasīt un saņemt (piemēram, nodevas)
- piera Piēra
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu)
- pieris Piēras
- sarast Pierast (piemēram, pie sadzīves, darba apstākļiem)
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos)
- pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu)
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai; iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā)
- piemērcēt Piesālīt (piemēram, sēnes)
- cianēt Piesātināt tērauda detaļas virskārtu ar oglekli un slāpekli, veicit ķīmiski termisu apstrādi
- dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru
- krepināt Piesiet (piemēram, laivu, zirgu)
- pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu
- apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt)
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku
- iekļauties Pieskaņoties, pielāgoties (piemēram, plāniem, nosacījumiem), rīkoties saskaņā ar ko (piemēram, ar plāniem, nosacījumiem)
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem)
- dadurt Pieskarties, piemēram, ar pirkstu, roku
- daslēgt Pieslēgt, aizslēgt (piemēram, durvis)
- lumstīties Piesmērēties (2) - ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
- piežmaudzīt Piespaidīt, izspiest sulu (piemēram, ogām vai biezpienam)
- pacelt bumbu piespēlēt bumbu virzienā uz augšu (piemēram, volejbolā)
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā)
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm)
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu)
- pielikt Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot (tos)
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām
- pierīkot Piestiprināt lietošanai, izmantošanai (piemēram, kādu ierīci, konstrukciju, priekšmetu)
- birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu)
- atsaitēt Piestiprināt, nostiprināt ar saiti (piemēram, koka zaru)
- pielikt Piestiprināt, piemontēt (kam, piemēram, detaļu)
- piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam
- uzblīst Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu)
- uzblīzt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā (piemēram, par priekšmetu)
- piezīsties Piesūkties (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem)
- piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus)
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
- apgarot Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam)
- izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu)
- dagriezt Piešķirt, iedalīt (piemēram, zemi) papildus
- dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt, izraisīt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām
- izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas)
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu)
- elektrificēt pievadīt elektrisko strāvu, piemēram, celtnei, ražotnei u. c.
- rogulītis Pievārds aitai, jēram
- sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- atgriezt Pievērst atkal (piemēram, domas)
- piesaistīt Pievērst sev (piemēram, kāda uzmanību, interesi)
- virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu
- pārmesties Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu)
- pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.); pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu)
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša)
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu
- sazāļot Pievienot (kam) zāļu līdzekļus; uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot
- pievilkt Pievienot (piemēram, ar vadiem saistītās iekārtas, ierīces)
- dalikt Pievienot (piemēram, garšvielas, aizdaru)
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- piekabināt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu)
- piekārt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu)
- dalikt Pievienot (piemēram, materiālu)
- dasalikties Pievienot (piemēram, naudu) papildus
- pielikt (ko) no sevis pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piemēram, afiksam, teikumam)
- pievienoties Pievienot, iekļaut sevi (piemēram, kolektīvā, grupā)
- pieslēgties Pievienoties (piemēram, kopējai darbībai, norisei)
- pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa)
- pļuka Pika, piemēram, slapja sniega pika
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums
- polsteris Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi; detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu
- pomadēt Pildīt (piemēram, konfekti) ar pomādi (2)
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piemēram, vingrošanai)
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas)
- līdz degunam pilnīgi (piemēram, nodoties kam)
- visās līnijās pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt)
- līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties)
- pārredzēt pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu)
- izvērst pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, piemēram, apģērba daļu)
- burtisks pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu); precīzi atkārtots
- izrisināt pilnīgi atrisināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu)
- pārredzēt pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu)
- pārskatīt pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu
- beigt pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu)
- salaidināt pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu)
- izaugt pilnīgi izveidoties (piemēram, par augoni)
- nodoties pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai)
- nodziļināties pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo
- iedziļināties pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo
- izdzēst pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes)
- sagrābt pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem)
- precīzi pilnīgi pareizi, atbilstoši noteiktām normām (piemēram, par aparātu vai instrumentu mērījumiem)
- saārdīt pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu
- salauzt pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci
- salauzt pilnīgi pārvarēt (piemēram, kāda tieksmi, īpašību)
- pārvaldīt pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu)
- pazudināt pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu)
- pārņemt pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu)
- pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu)
- reduplicēt pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu)
- pālis pilnīgi vai daļēji gruntī iedziļināts pamatu konstrukcijas elements, piemēram, celtnes slodzes pārnešanai uz dziļāku pamatnes slāni
- uzpildīt pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, trauku ar šķidrumu, masu, parasti, to daudzumu papildinot)
- noslogot Pilnīgi, intensīvi izmantot, ekspluatēt (piemēram, ierīci, iekārtu)
- pamatīgi Pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko iepazīt, iegaumēt, izprast)
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs (piemēram, par zināšanām, iemaņām)
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu)
- kūre Pilns (piemēram, ārstēšanās) kurss, apjoms
- pieslīpēt Pilnveidot (piemēram, iemaņas, prasmi, meistarību), izkopt (tās) atbilstoši kādām prasībām
- kopt Pilnveidot attīstības procesu (piemēram, mākslā)
- kveldēt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli)
- kveldināt Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli)
- izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski)
- pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību)
- piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu
- konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu
- Dovera pilsēta ASV (_Dover_), Delavēras štata administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamdena pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, Filadelfijas piepilsēta, jūras osta Delavēras kreisajā krastā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glāsgova pilsēta ASV ("Glasgow"), Delavēras štatā, 14300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Midltauna pilsēta ASV ("Middletown"), Delavēras štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Milforda pilsēta ASV ("Milford"), Delavēras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņuarka pilsēta ASV ("Newark"), Delavēras štatā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Filadelfija pilsēta ASV ("Philadelphia"), Pensilvānijas štatā, jūras osta Delavēras krastos, 150 km no Atlantijas okeāna, 1560300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Delavēras štatā, 11170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vilmingtona pilsēta ASV ("Wilmington"), Delavēras štatā, 71800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Delavēras grīvā
- Detroita pilsēta ASV Mičiganas štatā, pie Detroitas upes iztekas no Sentklēras ezera, 680200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polokvane pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā
- Bresta pilsēta Francijā (_Brest_), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Anjērsīsēna pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas
- Oša pilsēta Francijā ("Auch"), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bluā pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Eširola pilsēta Francijā ("Échirolles"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fontēna pilsēta Francijā ("Fontaine"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Grenoble pilsēta Francijā ("Grenoble"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 155600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kempēra pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vjenna pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vjerzona pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portluī pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Burža pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sigiri pilsēta Gvinejas Republikas ziemeļaustrumos ("Siguiri"), Nigēras krastā, 28300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sindi pilsēta Igaunijā, Pēranavas apriņķī, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Selbridža pilsēta Īrijā (_Celbridge_), Kildēras grāfistē, 19500 iedzīvotāju (2011. g.); Kildriheda
- Drihednua pilsēta Īrijā (_Droichead Nua_), Kildēras grāfistē, 21600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Enisa pilsēta Īrijā (_Ennis_), Klēras grāfistes administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kildēra pilsēta Īrijā (_Kildare_), Kildēras grāfistē, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kilkī pilsēta Īrijā (_Kilkee_), Klēras grāfistē, 1040 iedzīvotāju (2011. g.); Kilkvī
- Līkslipa pilsēta Īrijā (_Leixlip_), Kildēras grāfistē, 15600 iedzīvotāju (2011. g.); Lēmonvradona
- Neisa pilsēta Īrijā (_Naas_), Kildēras grāfistes administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2011. g.): Nosa
- Šenona pilsēta Īrijā (_Shannon_), Klēras grāfistē, 9700 iedzīvotāju (2011. g.); Šonona
- Etaja pilsēta Īrijā, Kildēras grāfistē, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ačetūra pilsēta Itālijā ("Accettura"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bernalda pilsēta Itālijā ("Bernalda"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferandīna pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grasāno pilsēta Itālijā ("Grassano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grotole pilsēta Itālijā ("Grottole"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Irsīna pilsēta Itālijā ("Irsina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miljoniko pilsēta Itālijā ("Miglionico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monteskaljozo pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pističi pilsēta Itālijā ("Pisticci"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polikoro pilsēta Itālijā ("Policoro"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomariko pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rotondella pilsēta Itālijā ("Rotondella"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salandra pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stiljāno pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trikariko pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tursi pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batērsta pilsēta Kanādā, Ņūbransvikas provinces ziemeļaustrumu daļā, Šalēra līča dienvidu piekrastē
- Baldone pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Gao pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta
- Tombuktu pilsēta Mali Republikā ("Tombouctou"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kulikoro pilsēta Mali Republikas dienvidrietumos ("Koulikoro"), osta Nigēras kreisajā krastā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bilma pilsēta Nigēras austrumos, Kavaras oāzes administratīvais centrs, \~2500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Maradi pilsēta Nigēras dienvidos ("Maradi"), reģiona administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Agadesa pilsēta Nigēras vidienē (_Agadez_), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 88500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Agaije pilsēta Nigērijā (_Agaie_), Nigēras štata dienvidaustrumos
- Agenebode pilsēta Nigērijā (_Agenebode_), Edo štata austrumos, Nigēras labajā krastā
- Agvarra pilsēta Nigērijā (_Agwarra_), Nigēras štatā
- Aģaokuta pilsēta Nigērijā (_Ajaokuta_), Kogi štatā, Nigēras upes labajā krastā
- Babana pilsēta Nigērijā (_Babana_), Nigēras štata rietumos
- Minna pilsēta Nigērijā ("Minna"), Nigēras štata administratīvais centrs, 261500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Porthārkorta pilsēta Nigērijā ("Port Harcourt"), Riversas štata administratīvais centrs, osta Nigēras deltā, 972300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Agvara pilsēta Nigērijā, Nigēras štata ziemeļrietumu daļā
- Bonni pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Bonny"), Nigēras deltā, naftas izvedosta Biafras līča krastā
- Oniča pilsēta Nigērijas dienvidos ("Onitsha"), Aukas štatā, upes osta Nigēras kreisajā krastā, 484200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sapele pilsēta Nigērijas dienvidos ("Sapele"), osta Nigēras deltā, 142700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Letampona pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Abdera pilsēta senlaiku Trāķijā, kuras iedzīvotāji izcēlās ar savu naivumu, no 352. g. p. m. ē. līdz mūsu ēras sākumam piederēja maķedoniešiem, pēc tam romiešiem
- Aba pilsēta Ungārijā (_Aba_), Fejēras meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adoņa pilsēta Ungārijā ("Adony"), Fejēras meģē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beleda pilsēta Ungārijā ("Beled"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bičke pilsēta Ungārijā ("Bicske"), Fejēras meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bodajka pilsēta Ungārijā ("Bodajk"), Fejēras meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čorna pilsēta Ungārijā ("Csorna"), Ģēras-Mošonas-Beregas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eņinga pilsēta Ungārijā ("Enying"), Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Erči pilsēta Ungārijā ("Ercsi"), Fejēras meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pannonhalma pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pustasabolča pilsēta Ungārijā ("Pusztaszabolcs"), Fejēras meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šoprona pilsēta Ungārijā ("Sopron"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velence pilsēta Ungārijā ("Velence"), Fejēras meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gārdoņa pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šārbogārda pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mora pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čākvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rācalmāša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martonvāsāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polgārdi pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša
- Sēkešfehērvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģes administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapuvāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lēbēņa pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mošonmaģarovāra pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fertēda pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fertēžentmikolša pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tēta pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jānoššomorja pilsēta Ungārijā, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ģēra pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- municipālpadome Pilsētas pašvaldības lēmējinstitūcija (piemēram, Francijā)
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem
- Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma
- Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns
- činkulis Pinka - savēlusies (piemēram, matu, bārdas, vilnas) šķipsna
- pinkaiņš Pinkains (piemēram, par matiem, vilnu)
- aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu)
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- aceknis Pinuma acs, arī acis (piemēram, tīklam)
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar jēra gaļas un garšvielu pildījumu
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās)
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- pirmgājiens Pirmais gājiens pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu
- Habla teleskops pirmais lielais optiskais teleskops, kas pacelts orbītā ap Zemi virs tās atmosfēras (1990, ASV)
- bruljons Pirmais uzmetums (piemēram, rakstam, zīmējumam)
- agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu
- pirmveidojums Pirmais, sākotnējais (kā, piemēram, mākslas darba) veidojums
- pirmelements Pirmais, sākotnējais elements (piemēram, mākslas darbā)
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā)
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā)
- Bora rādiuss pirmās, kodolam tuvākās ūdeņraža atoma orbītas rādiuss Bora atoma modelī; atomfizikā to bieži izmanto par garuma mērvienību; tā lielums ir apmēram 0,53·10^-10^ m
- agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu
- debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās)
- ante Christum pirms Kristus dzimšanas, pirms mūsu ēras
- p. m. ē. pirms mūsu ēras
- vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai)
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (ko sasaistītu ar pinekli, piemēram, zirgu)
- pārpīt Pīt vēlreiz, no jauna (piemēram, pīni)
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi
- sēdināt Placināt, blīvēt (piemēram, sniegu)
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas)
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai
- plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa; arī plāksne
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai
- plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1)
- plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1)
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai)
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni
- filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma
- birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
- loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza)
- magnētiskā josla plāna magnētiska materiāla josla, ko piestiprina pie polimēra materiāla kartēm un izmanto datu uzglabāšanai
- fluorescējoša aizsargjosla plāna polimēra, metāla vai cita materiāla josla, kas papīra izgatavošanas procesā ir pilnībā vai daļēji iestrādāta substrātā; fluorescē UV gaismā
- bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss)
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas)
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai)
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns
- flizelīns Plānāks palīgmateriāls ar līmes punktiņiem kreisajā pusē, ko izmanto, piemēram, kleitu, blūžu apkaklītēm, manšetēm un apdares detaļām, kā arī aplikāciju vai izšuvumu veidošanai
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju
- vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu
- planētas pretējā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no austrumiem uz rietumiem
- planētas tiešā kustība planētas kustība pie debess sfēras virzienā no rietumiem uz austrumiem
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju
- jonosfēra Planētas vai pavadoņa atmosfēras jonizētā daļa
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes)
- pečots Plankums uz ķermeņa, kas paliek, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma
- čaks Plankums, kas paliek uz ķermeņa, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma
- kombinēt Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu)
- pleiksne Plāns (piemēram, ziepju) gabals
- plīne Plāns (piemēram, ziepju) gabals
- tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem)
- scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei)
- žilete Plāns, divpusējs standartizētas formas tērauda asmens bārdas skūšanai
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām)
- skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals
- pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā
- tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai
- plastilīns Plastiska masa, kas sastāv no māla un citu vielu (piemēram, vaska) piejaukuma un ko lieto veidošanā
- veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu)
- plasts plastmasa (parasti salikteņa beigu daļa, piemēram, putuplasts, poruplasts)
- panama Plaša mēroga afēra ar amatpersonu uzpirkšanu
- robotizācija Plaša robottehnikas ieviešana (piemēram, darba procesā, ražotnē)
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa)
- robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē); pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci)
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu)
- silikāti Plaši izplatīti iežu veidotāji minerāli (piemēram, laukšpats, vizla), kas veidojas no dažādu silīcijskābju sāļiem
- izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu)
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām)
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām)
- izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas)
- palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj
- vērienīgs Plašs (piemēram, par kustību)
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piemēram, Grenlande)
- bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu)
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piemēram, par domu, ideju)
- ētermediji Plašsaziņas līdzekļi, kas informāciju izplata ēterā, piemēram, radio un televīzija
- tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva
- kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē
- izplest Plati pavērt (piemēram, acis); plati atvērt (piemēram, muti)
- plest Plati vērt vaļā (piemēram, acis, muti)
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem
- apriņķis Platība, teritorija (piemēram, saimniecības zeme)
- nošmucināt Plaucējot atdalīt, piemēram, apmatojumu
- personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam
- plebejisks plebejiem raksturīgs, rupjš, vulgārs (piemēram, plebejiskas manieres)
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu)
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2)
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu)
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu)
- ādiņa Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
- ādīna Plēvīte, kas (piemēram, atdziestot) veidojas uz šķidrākiem ēdieniem traukā; garoziņa
- saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā)
- ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni)
- plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt)
- izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu)
- applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku)
- ņergāties Plūcoties radīt troksni (piemēram, par suņiem un kaķiem)
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi)
- caurstrāvot Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi)
- laisties Plūst (lejup) - par šķidrumu, straumi u. tml; plesties (plašumā) - piemēram, par šķidrumu
- mūdīties Plūst (piemēram, par dūmiem, tvaikiem)
- lodāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem)
- ložņāt Plūst dažādos virzienos (piemēram, par gaisa strāvu, ūdeņiem); lodāt (3)
- jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko) - piemēram, par skaņām, smaržām
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku)
- nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
- iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku)
- dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu)
- dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3)
- dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1)
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem)
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām
- pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām
- izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu)
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem
- izgrauzt Plūstot radīt (piemēram, iežos iedobi, alu u. tml.) - par ūdeņiem
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni)
- čabēt Pļāpāt; atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām)
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli)
- uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni)
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi
- bodziņa Pogaļa (piemēram, magoņu)
- pogonatherum Pogonatēra
- polihromāzija Polihromatofilie eritrocīti perifērajās asinīs
- depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija
- lamināts polimēra materiāla plēve, ko piespiežot pielīmē pie novilkuma (auksti laminēta) un/vai karsē (karsti laminēta), lai sargātu pret apkārtējās vides iedarbību un uzlabotu iespieddarba izskatu
- polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās
- radikāļpolimerizācija Polimerizācija, kurā aktīvie centri, kas nodrošina polimēra ķēdes augšanu, ir brīvie radikāļi
- armētie plasti polimērkompozītmateriāli, kas sastāv no polimēra un tajā izkliedētiem stiprinātājiem
- simplekss Poliploīds, kuram viena no kāda gēna alēlēm ir dominanta (piemēram, Aaaa)
- oleums Polisērskābju maisījums, ko iegūst, koncentrētā sērskābē šķīdinot sēra (IV) oksīdu
- nacionālliberāļi Politiska partija ar nacionālu ievirzi Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā)
- leiboristi Politiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā)
- vaļējas necaurejošas poras poras, kurām viens gals ir slēgts un kurās var iekļūt ierobežots gāzes un šķidruma daudzums, kas ir atkarīgs no poru izmēra un spiediena gāzē vai šķidrumā
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā)
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni)
- rošt Post, rotāt, greznot (piemēram, telpu, arī priekšmetus)
- pārpotēt Potējot uzlabot (piemēram, augļu, koku); potēt (piemēram, augļu koku) vēlreiz, no jauna
- čepīt Potēt (piemēram, bakas)
- jā Pozitīva atbilde (piemēram, uz kādu priekšlikumu); pozitīva atbilde uz bildinājumu
- jāvārds Pozitīva atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; pozitīva atbilde uz bildinājumu
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu)
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas)
- trešā koša prāta sfēra, kurā izpaužas arī jūtu ietekmes; manomājākoša
- koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja)
- papildinātājprece Prece, kura lietojama tikai kopā ar citu preci, piemēram, benzīns automašīnai ar benzīna dzinēju
- testers preces paraugs, kuru iespējams pārbaudīt, izmēģināt (piemēram, smaržu flakons, arī kompaktdisks u. tml.)
- kā nomērīts precīzi atbilstošs vajadzīgajam izmēram
- pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes; arī kopēt
- iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus)
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piemēram, savos izteikumos, vērtējumos)
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni)
- nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
- tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra
- proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu
- neoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1000-540 miljoniem gadu
- mezoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms aptuveni pirms 1600-1000 miljoniem gadu
- vēlais proterozojs prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 1650-540 miljoniem gadu
- paleoproterozojs Prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1600 miljoniem gadu
- agrais proterozojs prekembrija pēdējās ēras laikaposms pirms 2500-1650 miljoniem gadu
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem
- nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu
- nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ
- brikns Pretīgs, nejauks (piemēram, par cilvēka raksturu, dzīvnieku)
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā)
- eiss pretinieka neatņemta serve (piemēram, tenisā, volejbolā)
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
- atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās)
- contradictio in adiecto pretruna starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu, piemēram, "sauss ūdens"
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot)
- varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība
- līksme Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību
- sulfo- Priedēklis daudzu sēra savienojumu apzīmēšanai
- krāsli priedes vai ozola bluķi (apmēram 75 cm gari), līdz pusei vai dziļāk ierakti zemē ēkas pamatos
- prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai)
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls
- priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai)
- priekšpulka priekšējā stiprinājuma tapa (piemēram, krēslam)
- priekšpupa Priekšējais pups (piemēram, govij)
- nominācija Priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšana ar kādu valodas vienību (piemēram, ar vārdu, vārdu savienojumu)
- zvejas rīki priekšmeti un ierīces zivju ķeršanai (piemēram, žebērkļi, makšķerāķi, pludiņi, tīklu gremdi, bridņi u. c.)
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai)
- šuveklis priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj
- šuviens priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj; šuveklis
- spraude Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu
- kauliņš Priekšmets galda spēles komplektā (piemēram, plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums)
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs)
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā
- dzelzs Priekšmets, kas parasti izgatavots no tērauda
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu)
- regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps)
- ieliktnis priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu; ieliekama papildu detaļa
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs)
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību
- platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē)
- pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras)
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki
- vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma
- minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti
- vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu)
- cietfontu printeris printeris, kas drukā rakstzīmi vienā paņēmienā, izmantojot tās pilnu formu (piemēram, ziedlapprinteris)
- elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris
- drukātājs Printeris, mazizmēra iespiedierīce teksta un attēlu izvadei uz papīra
- nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā
- algas konts privātpersonas konts bankā, kurā tiek iemaksāti regulārie ienākumi, piemēram, alga, pensija, honorāri
- privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs)
- problemātika Problēmu kopums (piemēram, kādā zinātnes nozarē, darbības jomā)
- lasījums Procesa stadija, arī viss process, kurā likumdevējā institūcijā izskata, apspriež likuma projektu (piemēram, parlamentā)
- intervāls procesa temperatūras diapazons; laikposms starp diviem stāvokļiem (piemēram, saistvielas javas saistīšanās sākumu un beigām)
- programmvadība Procesa vadība (piemēram, ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmētā vadība
- elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi
- priekšgala procesors procesors, kas atvieglo resursdatora darbu, veicot dažādus palīguzdevumus, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu apdari, kodu pārveidošanu, kļūdu vadību u. c.
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus
- mīksttapšana process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts
- internalizācija process, kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku (piemēram, māti, tēvu), kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu
- tēraudliešana process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs
- tomasprocess process, kurā, šķidram čugunam pūšot cauri gaisu, iegūst tēraudu
- aizsargreakcija process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas)
- izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki
- izspaids Produkts, ko iegūst izspiežot (piemēram, augļus)
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā)
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa)
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā
- ierīces draiveris programma, kas nodrošina operētājsistēmas sadarbību ar kādu perifērijas ierīci, sniedzot operētājsistēmai informāciju par tās raksturojumiem (piemēram, displeja ekrāna izšķirtspēju); ja datoram tiek pieslēgtas jaunas ārējās iekārtas, tad jāizmanto jauni draiveri
- zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt
- filtrs programma, piemēram, kārtošanas palīgprogramma, kas maina elementu kārtību datu sekvencēs, vai pārvēršanas palīgprogramma, kas datus, tekstu vai grafiku pārvērš no viena formāta citā
- semantiskā kļūda programmas kļūda, kas nav saistīta ar programmēšanas valodas sintakses likumu pārkāpšanu, bet, piemēram, uzdevuma risināšanas algoritma nepareizu aprakstu, nepareizu mainīgo noteikšanu, sākotnējo datu un algoritmu nesaderību
- sistēmas programmas programmas, kas vada datoru sistēmas darbību, piemēram, operētājsistēma, kompilatori, asambleri
- lappuses pazīšana programmatūra, kas atpazīst datorā skenētas drukātas lappuses saturu. Lai pārveidotu drukātos vārdus datora tekstā un atšķirtu tekstu no citiem lappuses elementiem, piemēram, attēliem un virsrakstiem, šī programmatūra izmanto rakstzīmju optisko pazīšanu
- integrētās programmatūras pakotne programmatūra, kas ir dažādu lietojumprogrammu (piemēram, datu bāzu pārvaldības sistēmu, tekstu apstrādes, izklājlapu un datu apmaiņas programmu) apvienojums
- finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra
- ļaunatūra programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piemēram, traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra; ļaunprātīga programmatūra
- pārnesamā programmatūra programmatūra, ko var izmantot dažādiem datoriem, piemēram, augsta līmeņa programmēšanas valodās rakstītas programmas
- lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru
- problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda
- deklaratīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā
- planetārijs projekcijas aparāts, ar ko uz kupolveida ekrāna demonstrē debess sfēras ainu
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piemēram, kāda objekta celtniecībai)
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piemēram, silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons)
- pārprojicēt Projicēt (piemēram, attēlu) uz citas pamatnes, ekrāna u. tml.
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību)
- bīdes modulis proporcionalitātes koeficients Huka likumā bīdes deformācijas gadījumā (piemēram, tēraudiem tas mainās robežās (7,9-8,9)10^10^ Pa)
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā
- sakaru protokols protokols, kas vada datu apmaiņas procesu starp datu avotu un datu saņēmēji; parasti tas nosaka pārsūtāmo datu formātu, pārsūtīšanas ātrumu un režīmu, piemēram, sinhrono, asinhrono, pusduplekso vai duplekso režīmu
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
- Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi)
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums)
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām)
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats)
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ
- žēlabas Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā)
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli
- vielu problēmlietošana psihoaktīvu vielu (piemēram, alkohola, narkotiku, medikamentu) pārmērīga lietošana, ignorējot informāciju par negatīvajām biopsihosociālajām sekām
- histērija psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas
- Baltijas ekonomiskais rajons PSRS ekonomiskās rajonēšanas struktūra, kas aptvēra Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu
- Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.)
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju)
- priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā)
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts
- pudenīca Pudu smagā (piemēram, līdaka)
- aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu)
- lauzīties Pūlēties (piemēram, ko veikt)
- viedpulkstenis pulkstenis ar iebūvētu viedierīci, kas reģistrē datus, piemēram, noieto soļu skaitu, pulsu un citas sportiskas darbības, šos datus pēc tam izvērtējot
- runka pumbulis, savēlusies pika (piemēram, resnāka vieta nevienmērīgi savērptā dzijā)
- nekustīgais punkts punkts (elements), ko dotā transformācija nemaina, t. i., pārveido sevī (piemēram, rotācijas centrs); invariants
- trīskāršs punkts punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs fāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru
- debess pols punkts, kurā debess sfēra krustojas ar debess asi
- pasaules pols punkts, kurā debess sfēra krustojas ar pasaules asi
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda)
- zvaigznes spožums punktveida debess objekta (visbiežāk zvaigznes) starojuma intensitātes mērs, ko mēra zvaigžņlielumos
- atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu)
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes)
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu)
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
- pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem
- apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piemēram, slidojot)
- puszems Pusaugsts (piemēram, apavu papēži)
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras
- pusbirkavs Puse birkava (apmēram 80 kg)
- pusmērs Puse no mēra
- midi- pusgarš (piemēram, midisvārki, midimētelis)
- sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām)
- vēzināties Pūst (tā, ka plivinās, plandās, piemēram, apģērbs) - par vēju
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
- koka pūšamie mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
- metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba)
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim)
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu)
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu)
- izpūst Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) - par mehānismu, ierīci
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu)
- aizpūst Pūšot, putinot (piemēram, sniegu, smiltis), nolīdzināt, piepildīt (ceļa grambas, pēdas u. tml.); aizputināt (l)
- netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi
- atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.)
- aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas)
- uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni)
- vilinātājputns Putns (dzīvs vai, piemēram, izbāznis), ko izmanto citu putnu pievilināšanai
- pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni
- dzegužveidīgie Putnu kārta ("Cuculiformes"), kurā ietilpst, piemēram, dzeguze; šīs kārtas putni
- vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis); šīs kārtas putni
- svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_)
- kult Putot (piemēram, krējumu, olas baltumu)
- saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.)
- starojuma pēcefekti radiācijas iniciētā polimerizācija (precīzāk, polimēra vidējās molekulmasas palielināšanās), kas turpinās pēc starošanas beigām
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku
- dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas)
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis
- transurāna elementi radioaktīvi ķīmiskie elementi, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs); rodas kodolreakcijās
- radiosērs Radioaktīvs sēra izotops ar pussabrukšanas periodu 86,3 dienas; lieto sēra metabolisma pētījumos
- radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs
- radiotranslācija Radiopārraide tieši no darbības vietas (piemēram, no koncertzāles, stadiona)
- radiogoniometrs Radiopeilēšanas ierīce, ar kuru noteic radiostarojuma avota (piemēram, radiobākas) vai no objekta atstarojušos radioviļņu pienākšanas virzienu; to plaši izmanto navigācijā
- radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio
- šķilt radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru
- gārgt radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim
- portretēt radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
- rādīt radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi)
- nodrošināt radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli)
- veltīt radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko)
- noapaļot radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu
- pārsātināt radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju
- celt radīt (piemēram, troksni)
- kaukt radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem)
- plūkšēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru)
- plūkšķēt radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt
- darīt radīt ar savu rīcību, izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli)
- šmiukstēt radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim
- ņirkstēt radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- stirkšķēt radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim
- tarkšēt radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim
- tarkšķēt radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim
- smilkstēt radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām
- ņeukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem)
- ņiukšēt radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem)
- tinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
- tinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
- stinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
- stinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
- džinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim
- žvinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- pīkstēt radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai
- svilpt radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1)
- sablaukšināt radīt blaukšķi (piemēram, sasitot spārnus)
- uzbrukt radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām
- pļerrināt radīt čīkstošu skaņu, kas atkārtojas (piemēram, strādājot ar neeļļotu ratiņu)
- cirsties radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām
- blākšēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blākšķēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- šķindēt radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- dot ēnu (arī paēnu) radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku)
- garot radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu)
- pūst radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu)
- žvarkstēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- blarkšēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
- blarkšķēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
- zlarkšēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- zlarkšķēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- plarkšēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim
- plarkšķēt radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim
- plirkšēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- plirkšķēt radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai
- ņerkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- čirkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- cirkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1)
- švirkstēt radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim
- larkšēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- larkšķēt radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- kurkstēt radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem)
- skrapšēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
- skrapšķēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
- zlaukšēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- zlaukstēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- zlaukšķēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt
- zliukšēt radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- nopurkst radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
- nošļurkstēt radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim
- kriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
- kriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
- skriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
- skriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
- spriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim
- brakšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
- brikšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
- brikšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim
- braukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- briukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem); atskanēt šādam troksnim
- pliukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pliukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- šņikstēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež); atskanēt šādam troksnim
- krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- sprakšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt
- kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skrapstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt
- krakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- skrakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt
- skrakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt
- šņerkstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- šņirkstēt radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- blakšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blakšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blaukšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
- blaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
- plakšēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plakšķēt radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plaukšēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- plaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- kripšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- kripšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- pļekšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pļekšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- šmakstēt radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim
- zlikšēt radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim
- strikšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- strikšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- skripstēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- knakšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- knakšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- šņarkstēt radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- paukšēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- paukšķēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
- klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- knikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- knikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plinkšēt radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai
- plinkšķēt radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai
- šņakstēt radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim
- spraukšēt radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt
- spraukšķēt radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt
- krapšēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- krapšķēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- šmaukstēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim
- blūkšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- blūkšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- tankšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- tankšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
- takšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
- pukšēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
- pukšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
- pukstēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1)
- tirkšēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
- tirkšķēt radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem
- skrabēt radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem
- žūžot radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai
- džerkstēt radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim
- švīkāt radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim
- kramšināt radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni)
- kramšķināt radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni)
- dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem)
- dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- irināt radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi)
- apšķebināt radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu)
- knabināties radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu
- čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim
- čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- svikšķināt radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu)
- sīkt radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām
- trokšņot radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm)
- pļukstēt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram biezputrai vāroties
- pļupēt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties
- pļupināt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties
- pļupīt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt
- pļupstēt radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt
- šmikstēt radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
- žvarkšēt radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim
- žvarkšķēt radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim; žvarkšēt; zvarkšķēt
- šmīkstēt radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim
- paaugstināt radīt pacilātību, svinīgumu (piemēram, tekstā, stilā)
- brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- žvurkstēt radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim
- blorkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- blurkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- zlakšēt radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt
- žvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
- žvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt
- zvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
- zvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
- ļurdzēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- ļurkšēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- ļurkšķēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- ņarkstēt radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klinkšēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- klinkšķēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- šmikšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- šmakšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- snakšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim
- snikšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim
- plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
- pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- znakšēt radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
- pūkšēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- pūkšķēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- plorkšēt radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim
- žļagzdēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļakstēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļarkstēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļarkšēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- žļerkšēt radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt
- žvaukstēt radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko)
- žvīkstēt radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- ņekšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
- ņīkšēt radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem
- saņaukšēt radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem)
- žvinkšēt radīt pasmalku, švīkstošu troksni, piemēram ātri (ko) vicinot, pļaujot u. tml.; atskanēt šādam troksnim; švīkstēt
- pļirkšķināt radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni)
- pļērgāt radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu)
- pīpināt radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti)
- sisināt radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem)
- skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
- klaigāt radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm)
- šļurkstēt radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim
- klapšēt radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim
- strinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- strinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
- trinkšēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- trinkšķēt radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt
- plerkšēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- plerkšķēt radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim
- švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- klimst radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2)
- žļurkstēt radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām
- rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
- pazemināt radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā)
- smaidīt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- kliegt radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku
- kliegt radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm)
- sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens)
- snaukšēt radīt skaļu troksni, piemēram, ejot
- šļonkstēt radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
- šļunkstēt radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
- pļerkšēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
- pļerkšķēt radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai
- skrambāt radīt skrambu (1) vai skrambas (piemēram, ķermeņa daļā)
- klaudzēt radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- brakšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brākšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brākšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brīkšēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- brīkšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim
- breikšķēt radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt
- blīkšēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- blīkšķēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- dārdēt radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
- dimdēt radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi)
- čīkstēt radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- ķirkstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko)
- ķikstēt radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko)
- īdēt radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm)
- kost radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām)
- sprauslāt radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni
- sprauslot radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni
- izšķirbāt radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem)
- šlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
- zlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
- zlurkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
- šmurkšēt radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim
- klauvēt radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem)
- bungot radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm)
- slorkšēt radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim
- slorpšēt radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt
- tvaikot radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu)
- izstarot radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas)
- izlolot radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu)
- ļurkšķināt radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
- dūkt radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem)
- rūkt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem)
- dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8)
- dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu)
- elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu)
- dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); dvest (8)
- garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu
- iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu
- ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju)
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus
- perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
- momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
- multiplikators Rādītājs, kas mēra atgriezeniskās saites efektu ekonomiskās mainīgās līknes izmaiņu rezultātā
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves
- sānlīnijas radniecība radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām)
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām)
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu)
- apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi)
- keratosklerīts Radzenes un sklēras iekaisums
- servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
- pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu)
- režģināt Raisīt vaļā (piemēram, dzijas samudžinājumu)
- režģināties Raisīties vaļā (piemēram, par dzijas samudžinājumu)
- depresija Rajons ar pazeminātu atmosfēras spiedienu
- rukīt Rakņāt (zemi ar rokām, piemēram, lasot kartupeļus)
- laulības līgums rakstiska vienošanās attiecībā uz īpašuma sadali laulībā, piemēram, atsevišķas lietas var piederēt vienam laulātajam
- saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums; rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi); attiecīgais dokuments
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas)
- rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā)
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju)
- Svētie raksti rakstīti teksti, kurus uzskata par dievišķām inspirācijām un kuriem konkrētas reliģiskas kopienas ietvaros ir īpaša autoritāte (piemēram, Bībele, Korāns)
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1)
- ierakstīt Rakstot iekļaut (piemēram, vārdu, teikumu) tekstā
- ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku); rakstot pielāgot rakstīšanai
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
- zīmējums Raksts (3); ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.)
- dokuments raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību)
- zilbju raksts raksts, kurā grafiskā zīme ir zilbes apzīmējums, piemēram, asīriešu, babiloniešu, hetu, persiešu valodā, rietumsemītu grupas valodās
- piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas)
- raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā)
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme
- iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka
- vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā)
- seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā)
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam)
- švauks Raksturo ātra kritiena skaņu (piemēram, nogāžot koku)
- šņapt Raksturo ātru darbību, piemēram, sitienu
- šmurks Raksturo ātru kustību, piemēram, aizlidošanu
- šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot
- biku raksturo ritmisku troksni, kāds rodas, piemēram, mīcot maizi
- žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā
- nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā
- plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas
- pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko)
- orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt)
- rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments); sacerējums
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē)
- iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_
- grafikas rakstzīme rakstzīme, kura apvienojumā ar citām rakstzīmēm var veidot vienkāršus grafiskus attēlus, piemēram, logus, ietonētus vai melnus četrstūrus, kā arī citas formas
- speciālā rakstzīme rakstzīme, kura nav ne burts, ne cipars, ne atstarpes zīme, piemēram, #, $, %, &, +
- aizliegtā rakstzīme rakstzīme, kuras izmantošana saskaņā ar komandvadāmu programmu un programmēšanas valodu sintakses likumiem nav atļauta. Šīs rakstzīmes parasti tiek rezervētas speciālu funkciju apzīmēšanai, un tās nevar izmantot, piemēram, datņu vārdu veidošanai
- reversais video rakstzīmes, laukuma vai kursora izcelšanas paņēmiens vienkrāsas monitorā, mainot vietām to krāsu ar fona krāsu, piemēram, baltu rakstzīmi uz melna fona aizstājot ar melnu rakstzīmi uz balta fona
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru
- vārds Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru
- bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
- ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā
- caurskata skatumeklētājs rāmjveida vai teleskopiskais skatumeklētājs, kas tālmēra fotoaparātos apvienots vienotā sistēmā ar tālmēra mehānismu
- zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
- izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu)
- nominālā virsma rasējumā uzrādītā virsma, kurai nav izmēra un formas novirzes
- gūt Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu)
- pašķirties Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem)
- izvirzīties Rasties (piemēram, par uzdevumu, problēmu)
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt
- veidoties rasties jaunām šķirnēm, noteiktām prasībām atbilstošiem, piemēram, dzīvnieku, kopumiem
- izstrādāties Rasties kāda procesa, iedarbības rezultātā (piemēram, par vielām organismā)
- karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai)
- aprūsēt Rasties rūsganiem plankumiem visapkārt, piemēram, uz roku pirkstiem
- izdalīties Rasties un izplūst (no organisma) - piemēram, par vielām
- iegulties kaulos rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
- iegult Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
- iegulties Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
- atraisīties Rasties un pastiprināties (piemēram, par jūtām)
- iegult Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu)
- iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu)
- iesēsties kaulos rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli)
- nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi)
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari)
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām)
- pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu)
- uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu
- piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā)
- plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām)
- sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām)
- veidošanās rašanās, attīstīšanās kādā teritorijā mērķtiecīgas darbības rezultātā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
- dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai)
- konsuls Rātskungs (piemēram, Rīgā līdz 19. gadsimta otrajai pusei)
- maznīks ratu smēra spainis ar vāku
- raucenis raucene - aukla (kā) savilkšanai, piemēram, pastalas purngala savilkšanai
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
- dzenāt Raust; vākt (piemēram, sienu, salmus)
- sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet
- pieraust Raušot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
- saimniecība ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piemēram, valstī, tās daļā)
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm)
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi
- producēt Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas)
- hēparreakcija Reakcija, ko izmanto sēra savienojumu pierādīšanai pētāmajā vielā
- uzlikt veto realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piemēram, lēmumu)
- izlietot Realizēt (piemēram, tiesības uz ko)
- izmantot realizēt (piemēram, zināšanas, spējas vai tiesības)
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto)
- ievadreferāts Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi)
- plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem
- izveidoties refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu; tikt izveidotam
- nolaisties refl. --> nolaist (1); tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru)
- purināties refl. --> purināt(1); arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- uzsprausties refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu
- vizināties refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
- reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums
- atmosfēras zondēšana regulāra radiozondes vai citu aeroloģisko aparātu pacelšana atmosfērā, lai iegūtu datus par augšējo atmosfēras slāņu temperatūru, mitrumu, spiedienu, vēju un notiekošajiem procesiem
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums
- ieregulēt Regulējot panākt, ka (piemēram, ierīce, mašīna) darbojas pareizi
- martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem
- Bata reģions Čadā, robežojas ar Borku-Ennedi-Tībestī, Vādī Fira, Vadaji, Gera, Adžēra-Lamī un Kanema reģionu, administratīvais centrs - Ati
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
- aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības
- drukājošie mēraparāti reģistrējošie mēraparāti, kas rezultātu izvada uz papīra ciparu veidā
- pašrakstošie mēraparāti reģistrējošie mēraparāti, kas rezultātu pieraksta diagrammas veidā
- pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā)
- grāmatot Reģistrēt (ko), piemēram, grāmatvedības dokumentos
- reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piemēram, ar kādu skaitli)
- kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristietība
- budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis
- svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā
- svētdarbība Reliģiska darbība; samērā īss reliģisks akts (piemēram, kristības, laulības)
- leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts)
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
- mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu
- reljefs zīmoga nospiedums reljefs nospiedums, ko iegūst ar zīmogu vai spiedogu, piemēram, lai apliecinātu dokumentu vai uzlīmētu dokumenta turētāja attēlu
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
- lielšķiedra Resna šķiedra (piemēram, liniem, kaņepēm, kokam)
- riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale)
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā
- izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu)
- izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā)
- rezervanta drukāšana rezervantu uz drānas veido mehāniski, piemēram, ar papīru, pulveri u. c.; drukā caur sietu šablonu ar zīmējumu vai bez tā; parasti izmanto amatniecībā oriģināldarbu izgatavošanai
- pārslodze Rezultējošā spēka (vilces un aerodinamiskā spēka summas) attiecība pret masas spēku; mēra ar akselerometru
- brežģis Režģis - veidojums, kas radies, kam, piemēram, zariem, savstarpēji savijoties, krustojoties
- restes Režģis, parasti metāla (piemēram, logiem)
- ribojums Ribu (2) kopums (piemēram, konstrukcijā)
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piemēram, sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) materiālās intereses, pašcieņu u. tml.
- bozties Riesties, veidoties; riešoties, veidojoties kļūt lielākam, kuplākam, vērties vaļā (piemēram, par ziediem)
- ļerkstēt Riet (piemēram, uzbrūkot)
- franki Rietumģermāņu ciltis, kas mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmajā pusē iekaroja Galliju
- Anata Rietumsemītu mitoloģijā - cīņas un medību dieviete, Ilu un Ašēras meita
- ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā); norīt
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam)
- putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus
- šaut pār strīpu rīkoties bez mēra izjūtas, pārkāpt vēlamo robežu; pārspīlēt, kļūdīties
- urkņāties Rīkoties, darboties (piemēram, kopjot, apstrādājot zemi, sējumus); rušināties
- knībāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, škirojot ko mazu, sīku); knibināties
- knirbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku)
- knorbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku)
- žorgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot)
- žurgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot); žorgāties
- žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
- žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
- žolgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni, pa ūdeni (piemēram, mazgāt ko, plunčāties u. tml.)
- gnīdoties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, lasot ko mazu, sīku
- utīties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību)
- ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi)
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts
- badeklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai
- badīkla Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai
- badīklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai
- vaporometrs Rīks, ar ko izmēra alkohola daudzumu šķidrumos un viņu garaiņu spraiguma
- vitrometrs Rīks, ar ko izmēra gaismas staru laušanu stiklā
- mīstīklas rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai
- mīstīkles rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai
- mīstītavas rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai
- terkšķis Rīks, kas rada tarkšķošu troksni, piemēram, putnu, kurmju aizbiedēšanai
- zvejasrīks Rīks, ko izmanto zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguvei
- ēdamrīks Rīks, ko lieto ēdot (piemēram, nazis, dakšiņa, karote)
- šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai
- kārta Rinda (piemēram, adījumā)
- vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība
- zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē)
- lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru
- vīties Riņķot (ap ko, kādu) - par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem
- osa Riņķveida, lokveida rokturis (piemēram, traukiem)
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai
- zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piemēram, dēļu, planku) malu apzāģēšanai
- gaita Risinājums (piemēram, izrādei, daiļdarba sižetam)
- šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu)
- kustināt Risināt, kārtot (piemēram, kādu jautājumu)
- šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu)
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli)
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām)
- Austriņš Rīta zvaigzne, Venēra
- spurģis Rīta zvaigzne, Venēra
- Auseklis Rīta zvaigznes (Venēras) personifikācija senlatviešu mitoloģijā
- lodīšu gultņu tēraudi rites gultņu izgatavošanai paredzēti tēraudi ar lielu cietību, nodilumizturību, kontaktnoguruma pretestību; satur 0,95–1,15% oglekļa, 0,4–1,65% hroma un 0,2–1,2% mangāna
- rullīšu gultņi ritgultņi, kuros rites kermeņi ir cilindriski tērauda rullīši
- locīt Ritināt, tīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, skaņdarbā)
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā)
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos
- takts Ritms (piemēram, kustībai, darbībai)
- riteklis ritošais sastāvs; dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums)
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest
- bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu)
- izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu)
- ierīvēt Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci)
- sadura Robeža (piemēram, vārdā, tekstā) starp divām valodas vienībām (piemēram, morfēmām, vārdiem)
- demarkācijas līnija robeža starp veselajiem un atmirušajiem audiem, piemēram, gangrēnas gadījumā
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai)
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpa, laika); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā)
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas
- robottehnika Robotu kopums (piemēram, ražotnē)
- pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties)
- pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.)
- izrakt Rokot izveidot (kur, piemēram, bedri, grāvi, alu)
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu)
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- grābeklis Roku darba rīks - kātā iestiprināts piets ar tapiņām (zariem) kā (piemēram, siena) savākšanai vai izlīdzināšanai
- kulstikla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks
- kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- rētiārijs Romas gladiators, kas gāja cīņā ar šķēpu, trijzari un tīklu un ar pēdējo ķēra savu pretinieku
- Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai
- Herkuls Romiešu mitoloģijā - dievs un varonis, atbilst grieķu Hēraklam
- prējūdicijs Romiešu tiesībās spriedums, ko vēlāk par mērauklu ņēma visi tiesneši
- airkāji Roņveidīgie ("Pinnipedia") - sauszemes plēsējiem radniecīgu jūras zīdītāju grupa, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu)
- kurināt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu)
- kurt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu); kurināt (2)
- kairināt Rosināt (piemēram, interesi, iztēli)
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam)
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs
- kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta
- mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties
- ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne
- važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne
- važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne
- krāšņoties Rotāties (piemēram ar greznumlietām)
- greznoties Rotāties (piemēram, ar greznumlietām); grezni tērpties
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis
- mešana rotējoša elementa maksimālā mainīgā novirze no normālā ģeometriskā stāvokļa rotējot, ko mēra lineārās mērvienībās (mm, cm), atkarā no mešanas virziena izšķir aksiālo un radiālo mešanu
- radiālā mešana rotējoša elementa mešana radiālā virzienā, piemēram, riteņa svārstības radiālā virzienā maksimālās amplitūdas robežās, kas rodas no riepas vai diska defektiem vai disbalansa, to likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos defektus vai deformācijas
- aksiālā mešana rotējoša elementa mešana tā ģeometriskās ass virzienā, piemēram, riteņa maksimālo svārstību amplitūda ass virzienā, kas rodas no riepas vai diska defektiem, disbalansa vai defektīvas montāžas; likvidē ar dinamisko balansēšanu vai novēršot konstruktīvos vai montāžas defektus
- trumulis rotējoša, cilindriska mašīnas sastāvdaļa (piemēram, lauksaimniecībā kulšanai, zāles smalcināšanai)
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam)
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- spīde Rūda, minerāls, kas sastāv no metāla savienojuma ar, piemēram, sēru
- martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums
- atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība
- vidējā atlaidināšana rūdītu atsperu tēraudu termiskā apstrāde (350-500 Celsija grādu), lai panāktu visaugstāko elastības robežu
- Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
- norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu)
- publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa)
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta
- tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti
- logopātija Runas traucējums (piemēram, stostīšanās, šļupstēšana)
- norunāt runāt un pabeigt runāt (piemēram, runu)
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ
- koks Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai)
- raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību)
- skatīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kartību); raudzīties (4)
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē)
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
- uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts
- šanavāt Rūpēties, turēt kārtībā (piemēram, darbarīkus)
- pamatīgums Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu)
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
- izņemt cauri rūpīgi izanalizēt, pārrunāt, izlasīt (piemēram, mācību vielu) no sākuma līdz beigām
- lolot Rūpīgi kopt un saudzēt (piemēram, augu, dzīvnieku)
- pažēlot Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu)
- samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
- izurbt Rūpīgi, uzmanīgi izlasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
- krecalmi Rupjākas sastāvdaļas kādā masā (piemēram, izkārnījumos vai dzīvnieku barībā)
- nelabi Rupji, nepieklājīgi (piemēram, runāt)
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
- negants Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem)
- nelietīgs Rupjš, piedauzīgs (piemēram, par vārdiem, izteikumiem)
- gatavpāļi Rūpnīcā ražoti (dzelzsbetona, tērauda, koka vai kombinēti) pāļi, ko būvvietā iegremdē gruntī ar speciāliem mehānismiem (pāļu gremdēšanas iekārtām)
- metālrūpniecība Rūpniecības nozare (piemēram, metalurģija, mašīnbūve), kas ietver metālu ražošanu un apstrādi
- bikstīt Rušināt (piemēram, ogles)
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus)
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsnī, ugunskurā
- uzrušināt Rušinot sakārtot, izcilāt u. tml. (piemēram, kurināmo)
- rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
- citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi)
- nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā)
- sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles)
- sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles)
- sasēsties Sablīvēties, saplakt (piemēram, par augsni)
- uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību)
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam)
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu)
- nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ)
- sabliezēt sabrukt, saspiesties kopā (piemēram, par slikti izcepušos maizi)
- sabūvēties Sabūvēt (2) sev; arī uzbūvēt sev (piemēram, celtni)
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem)
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem)
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai)
- dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku
- neklātienes sacensības sacensības, kurās dalībnieki startē (sacenšas) dažādās vietās (piemēram, dažādās pilsētās, rajonos)
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi
- sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot)
- sacīt (arī teikt) priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, laktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
- sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu)
- sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu)
- sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu)
- diferenciācija Sadalīšanās (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās)
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes
- pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna
- graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku)
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku)
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.)
- saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās
- diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās)
- pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā)
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko)
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties)
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni)
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko)
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu)
- izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu)
- sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko)
- sadrauvēties Sadrūzmēties, berzties, berzēties (piemēram, par ledu upē)
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru
- karš sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu)
- noknazerēt Sadzelt (par kukaiņiem, piemēram, blusām)
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
- guļamģērbi sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamdrēbes
- guļamdrēbes sadzīves, ārstnieciskie vai higiēniskie ģērbi, kas paredzēti gulēšanai (piemēram, pidžama, naktskrekls); guļamģērbi
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko)
- iegādāt Sagādāt (piemēram, darbu)
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju)
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus)
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu)
- piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus)
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu)
- sataisīt Sagatavot lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu)
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi)
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu)
- pasacilāties Sagatavoties, piemēram, iešanai, braukšanai
- žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
- žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
- žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes)
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju)
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu
- pļekains Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu)
- pļekaiņš Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu)
- pļekans Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu)
- sadzanāt Sagrābt (piemēram, sienu, labību)
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai
- saplakt Sagumt (piemēram, sēžot, stāvot)
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties)
- pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties)
- nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās)
- nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās)
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums
- balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām
- piepakot Saiņojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā
- apraut Saīsināt (piemēram, vārdus)
- nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus)
- kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem
- kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
- vien saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
- turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu)
- pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā)
- kalt Saistīt (piemēram, važās)
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību)
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus)
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
- kūlītis Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3)
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu)
- organizatorisks saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs
- organizatorisks saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs
- termināls saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs
- saimniecisks saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem
- tehnisks saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs
- abdomināls saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana)
- kalkulozs saistīts ar akmeņiem, piemēram, žultsakmeņiem
- tumšs saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piemēram, par domām)
- homērisks saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs
- kosmisks saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras
- milzīgs saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu)
- milzu saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu)
- neliels saistīts ar ne sevišķi izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu)
- pelnīts saistīts ar nopelniem; pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju)
- saimniecisks saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs
- sfērisks saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir sfēras forma, veids
- pozicionāls saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs
- atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās)
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu)
- saitne Saišķis, piemēram, savienojumā "atslēgu saitne"
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru)
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības
- sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī)
- piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām)
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām
- sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties)
- piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli)
- sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu
- saņudzis Sajucis (piemēram, adīklis)
- rūgtums sajūta, ko (mutē) izraisa, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša; šīs vielas [garša]{s:2747}
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu)
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- galvā griežas saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma)
- mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu
- plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu)
- laba skaņa saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu)
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem
- kā laiška saka par mazu, pēc izmēra neatbilstošu, arī neizskatīgu galvassegu
- no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai)
- vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
- neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
- neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma)
- kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku)
- visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu
- spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā)
- otrā jaunība saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots
- auss aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
- barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos
- barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos
- barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos
- barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā)
- galva apreibst saka, ja cilvēks apreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas)
- trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā)
- reibīga galva saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena)
- galva reibst saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena)
- prāts nesas saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
- prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
- sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
- prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
- prāts stāv (biežāk nesas) saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt)
- sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra
- (griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu)
- sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas)
- grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera
- ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
- auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
- auksts un karsts skrien par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā)
- mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām)
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
- pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu)
- karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
- sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma)
- karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs)
- pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju)
- pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju)
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt)
- (šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem)
- (nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos)
- lai stāv saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam)
- kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis)
- sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu)
- sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni)
- sagrebzdināt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus
- sagrebzdot Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus
- sakast sakašņāt; sarakt no dobes (piemēram, kartupeļus)
- amorfs sakausējums sakausējums ar amorfu uzbūvi, labu dilšanas noturību un magnētisko caurlaidību; viens no sakausējuma komponentiem, piemēram, bors, pazemina amortizēšanai nepieciešamo dzesēšanas ātrumu
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī
- virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_
- centralizēt Sakopot, koncentrēt (piemēram, vienā vietā, punktā, sistēmā)
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā)
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā)
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piemēram, telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies
- pirmpamats Sākotnējais, arī galvenais (kā, piemēram, stāvokļa, norises, attīstības) pamats; arī pamatfaktors
- patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi
- sakratināt sakratīt kopā (piemēram, ogas grozā)
- pantēt Sakraut pantā 2 (piemēram, sienu šķūnī)
- savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu)
- pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu)
- uzņemt sākt (piemēram, darbu), uzņemties (piemēram, pienākumu)
- rasties sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu
- iziet uz ledus sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā)
- piebiedroties sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei)
- sagriezties sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām
- dīgt sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām)
- aizdegties sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem)
- uzņemt sākt vadīt, pārvaldīt (piemēram, saimniecību)
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu
- sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu)
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju)
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem)
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem)
- ievadījums Sākuma daļa, ievads (piemēram, daiļdarbam)
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi
- galva Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai)
- Dērsi sala Atlantijas okeānā, Īrijas salas Bēras pussalas rietumu galā
- izsalēt sala iedarbībā iegūt citas īpašības, citu kvalitāti (piemēram, par augiem, augļiem)
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu)
- Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
- aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm)
- lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai
- salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu
- želeja Saldēdiens, ko gatavo, piemēram, no augļiem, to sulas, piena produktiem un želatīna
- medus rasa salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis)
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi
- sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu)
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem)
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā
- sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu)
- sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu)
- sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu)
- dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
- kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_
- -fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija)
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
- nozis Salmu, klūgu vai cita pinuma trauks, piemēram, maizes vai salvešu ievietošanai
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- saļammāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest
- saļemmāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest
- sažaldarēt Samaisīt šķidrumu (piemēram, pienu) kratot trauku
- sakoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra)
- samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest
- saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām)
- saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām)
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā)
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu)
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem
- pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu
- novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi)
- saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot)
- atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē)
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību)
- sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem)
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ)
- kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
- sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
- strinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti
- trinkšķis samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis
- plerkšķis samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu
- rīkle samērā dziļš atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei)
- pagards samērā gards (piemēram, par ēdienu)
- labs samērā garš, tāls (piemēram, par attālumu, ceļa posmu)
- šahta samērā garš, vertikāls vai slīps dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos)
- puļķis samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai
- pastiprs samērā izturīgs (piemēram, par apaviem, apģērbu)
- švīksts samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- pakupls samērā kupls (piemēram, par apmatojumu)
- steiga samērā liels (darbības, norises) ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt darbības, norises ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ)
- steiga samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ)
- torte samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta
- kuģis samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai
- žūksnis samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums
- paplāns samērā mazs (piemēram, par naudas summu, līdzekļiem); arī samērā trūcīgs
- mīksts samērā mērens, neliels (piemēram, par sodu)
- sīklopi samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas)
- pasekls samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu)
- slikti samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert)
- struktūrvienība samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa
- labi samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert)
- paass samērā skarbs, aizskarošs, arī naidīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos)
- pieklājīgs samērā spēcīgs (piemēram, par vēju, vētru)
- austrumu plūdums samērā stabila gaisa pārnese no austrumiem uz rietumiem vispārējā atmosfēras cirkulācijas sistēmā; pasāti tropos
- pastingrs samērā stingrs (piemēram, par vielu, priekšmetu)
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai
- pāržmauga samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu)
- sleja samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā)
- josla samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām
- sleja samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā)
- strūkla samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām
- dziļai Samēra tālu no kādas noteiktas vietas; tālu iekšā (no malas)
- padzestrs samērā, arī mazliet dzestrs (piemēram, par gaisu, vēju, ūdeni u. tml.)
- pakrunkains samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu)
- pastīvs samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju)
- pakūtrs samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību)
- pasalkans samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu)
- pastīvs samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu)
- parupjš samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos)
- pastrups samērā, arī mazliet strups (piemēram, par ķermeņa daļu)
- pavaļīgs samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par apģērbu, apaviem, to daļām)
- pavaļīgs samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu)
- sastūkāt sametināt (dzelzi ar tēraudu)
- sabradāt Samīdīt (piemēram, sniegu)
- sabrist Samīdīt (piemēram, sniegu)
- samalt Samīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus)
- saverkšīt Samudžināt (piemēram, dziju)
- saverkšķīt Samudžināt (piemēram, dziju)
- saverkšīties Samudžināties (piemēram, par dziju)
- saverkšķīties Samudžināties (piemēram, par dziju)
- aizķimerēties Samudžināties, piemēram, par auklu
- samesties Samudžināties, samezgloties (piemēram, par auklu, dziju)
- narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts
- sansivjera Sansevjēra
- sanseviera Sansevjēras
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei); josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai)
- sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs)
- izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto)
- apsakrauties Saņemt daudz priekšmetu, piemēram, rokās, uz muguras
- piejemt Saņemt un uzskaitīt, piemēram, preces
- uzzeltīt Sapērt (piemēram ar nātrēm)
- barotalģija Sāpes vidusausī, strauji mainoties atmosfēras spiedienam
- galvassāpes Sāpes, piemēram, pierē, deniņos, pakausī
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu)
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu)
- sasēdināt Saplacināt, sablīvēt (piemēram, sniegu)
- pārslīpējums saplākšņa un finierēto virsmu brāķa veids, kas rodas, ja tiek noslīpēta saplākšņa ārējā kārta vai finierētās virsmas kārta; labojams, vienīgi uzlīmējot jaunu finiera vai cita materiāla, piemēram, folijas kārtu
- sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru)
- saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru)
- saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu)
- sajaukties Saplūst (kopā, kādā kopumā) - piemēram, par skaņām, smaržām
- sapucēt Sapost (piemēram, saģērbjot svētku drēbēs)
- sapucēties Saposties (piemēram, saģērbjoties svētku drēbēs)
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai)
- saraksta galva saraksta elements, kas satur saraksta sākuma adresi un, iespējams, arī citu papildu informāciju, piemēram, elementu skaitu sarakstā un pēdējā saraksta elementa adresi
- reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem)
- saraukšt Saraukt (piemēram, pieri)
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu)
- karlīno Sardīnijas Kārļa Emanuela (1730-73) zelta nauda, apmēram 55 liru vērtībā
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piemēram, jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta
- krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piemēram, uz auga daļām)
- negludums Sarežģījumi, grūtības, kļūmes (piemēram, dzīvē, darbā)
- veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.)
- samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām)
- kamols Sarežģīts (piemēram, jautājumu, parādību) kopums
- vairīties Sargāties (no saslimšanas, nevēlamas, piemēram, karstuma, veļa, iedarbības)
- mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās)
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana
- salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida; ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā)
- Cephalanthera rubra sarkanā cefalantēra
- sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme)
- sārmmetāls Sārmu metāls - ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elements (piemēram, nātrijs, kālijs)
- kvēla Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu)
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu)
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piemēram, tekstu, norisi)
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali
- sasegties Sasegt sev (piemēram, vairākas segas)
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli
- akords Saskaņa (piemēram, mākslas darbā, cilvēku attiecībās)
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem)
- sastukāt saskaņoti izveidot savienojumu (piemēram, grīdas dēļiem)
- kontakts Saskaršanās, cieša saskare (piemēram, priekšmetiem, vielām)
- sasniegties Saskarties (piemēram, par augu daļām, priekšmetiem)
- sasabeigties Saslimt (piemēram, dzīvojot smagos apstākļos, no pārpūles)
- ekselēt Sasmalcināt gabalos (piemēram, salmus, sienu, zāli)
- aizsniegt Sasniegt (piemēram, apjomu, svaru)
- piedzīvot Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) - par mākslas darbu
- gūt Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu); rast (pārliecību, ierosmi u. tml.)
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām)
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu (piemēram, par mežu, ceļu); izbeigties
- čemurot saspiesties kopā un veidot čemurus (piemēram, par lietus mākoņiem)
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai
- saštakāt Sastampāt (piemēram, kaņepes)
- recepte Sastāva un pagatavošanas paņēmiena apraksts (piemēram, ēdienam, vielu maisījumam)
- sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga
- komponents Sastāvdaļa (piemēram, priekšmetā, parādībā, procesā)
- daļiņa Sastāvdaļa (piemēram, vielai, atomam); mikrodaļiņa
- izkārtojums Sastāvdaļu, elementu iekļāvums, izvietojums noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā)
- ieklambarēt Sastiprināt ar skavām (piemēram, salīmētas plāksnes, lai līme iežūst)
- notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt
- īsināt Sašaurināt (apjomā, piemēram, tekstu)
- apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt
- kakls Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā
- aizvilkties Sašaurināties, savilkties (piemēram, par cilpu)
- skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu)
- skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu)
- izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
- sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko)
- taukainis Sataukojies (piemēram, par matiem)
- sātne Sātība - mērenība, mēra izjūta (ēšanā un dzeršanā)
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
- saredzēties Satikties (piemēram, lai parunātos)
- pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piesaut Satūkt (piemēram, par dziedzeriem)
- saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu)
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu
- iegrābt Satvert, ieņemt (saujā, piemēram, smiltis, graudus)
- ci Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina (piemēram pie ēdiena) vistas, cāļus
ēra citās vārdnīcās: