kautrība
kautrība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kautrība | kautrības |
| Ģen. | kautrības | kautrību |
| Dat. | kautrībai | kautrībām |
| Akuz. | kautrību | kautrības |
| Lok. | kautrībā | kautrībās |
1.Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
2.Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja jāiet, jāiet — viņa pārvarēja kautrību un to akceptēja.
- Ciklamena palīdz savam saimniekam pārvarētu kompleksus, noslēgšanos sevī un kautrību.
- Te var piesaukt latvisko kautrību — labāk stāvēšu kaut kur maliņā.
- Es kautrībā nemaz to mātei nesacīju, vien Martai — kaimiņienei.
- No viņa staroja negaidīta kautrība, un acīs bija vēlēšanās nepazust.