kautrīgs
kautrīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | kautrīgs | kautrīgi |
Ģen. | kautrīga | kautrīgu |
Dat. | kautrīgam | kautrīgiem |
Akuz. | kautrīgu | kautrīgus |
Lok. | kautrīgā | kautrīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
kautrīga | kautrīgas |
kautrīgas | kautrīgu |
kautrīgai | kautrīgām |
kautrīgu | kautrīgas |
kautrīgā | kautrīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | kautrīgais | kautrīgie |
Ģen. | kautrīgā | kautrīgo |
Dat. | kautrīgajam | kautrīgajiem |
Akuz. | kautrīgo | kautrīgos |
Lok. | kautrīgajā | kautrīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
kautrīgā | kautrīgās |
kautrīgās | kautrīgo |
kautrīgajai | kautrīgajām |
kautrīgo | kautrīgās |
kautrīgajā | kautrīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kurš izjūt kautrību; arī bikls.
PiemēriMargots piedzima kautrīgs un bailīgs.
- Margots piedzima kautrīgs un bailīgs.
- Klase ir pārsteigta, jo Elena mūžam ir ārkārtīgi klusa un kautrīga un ne uz ko nav iedrošināma.
- Savā civilajā dzīvē viņš būs bijis kluss, bikls, pat kautrīgs un dažādu sev veltītu pārmetumu un aizspriedumu mākts cilvēks.
- Viktors gan vienmēr bija domājis, ka ir ļoti neglīts, un tas viņu padarīja vēl jo kautrīgāku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas kautrība.
PiemēriArtūrs redzēja Emmas acis — kautrīgas, apjukuma pilnas.
- Artūrs redzēja Emmas acis — kautrīgas, apjukuma pilnas.
- Roberts notvēra viņas ziņkārīgo, kautrīgo skatienu, juzdams mostamies brutālu, alkainu spēku.
- Ak, paldies par rozi, viņa dvesa, saldi dvesmodama pēc labām smaržām, nevajadzēja jau, kautrīga buča uz vaiga.
- Šajā klusumā kļūst labi dzirdamas bērnu kautrīgās sarunas pie galda.
- Uz Klaudijas lūpām parādās kautrīgs smaids.
2.Tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
PiemēriJo, neraugoties uz ziņkārību un vēlmi visur būt klāt un piedalīties, Murmulītis tomēr bija ļoti kautrīgs un smalkjūtīgs.
- Jo, neraugoties uz ziņkārību un vēlmi visur būt klāt un piedalīties, Murmulītis tomēr bija ļoti kautrīgs un smalkjūtīgs.
- Vajag būt kautrīgākai, klusākai, tu tak ej ar savu skaļo muti tā, ka viss Rēzeknes novads var dzirdēt.
- Dzīvē — pieticīgs un kautrīgs, Skrastiņš iemiesoja latvisko strādīgumu, krietnumu un apzinīgumu.
- Tu domā, ka tad, ja es esmu ļoti pieklājīgs, kautrīgs un labi audzināts, es neko sev apkārt neredzu?
2.1.pārnestā nozīmē Pieticīgs; arī necils.
PiemēriJūras putas drīz paslēpās melnā samtā, kuram pie pleca kvēloja liela, ar zeltu caurausta roze, kautrīgajā dekoltē iegūlās mākslīgās pērles.
- Jūras putas drīz paslēpās melnā samtā, kuram pie pleca kvēloja liela, ar zeltu caurausta roze, kautrīgajā dekoltē iegūlās mākslīgās pērles.
- Autors pats savu darbu nav nosaucis ne par romānu, ne par stāstu, bet aprobežojas ar kautrīgu apzīmējumu —« kara chronika».
- Visā viņas vienkāršajā un kautrīgajā ārējā izskatā bija kāda sevišķa pievilcība, ko vēl pastiprināja viņas siltais smaids.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit