pītija
pītija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pītija | pītijas |
| Ģen. | pītijas | pītiju |
| Dat. | pītijai | pītijām |
| Akuz. | pītiju | pītijas |
| Lok. | pītijā | pītijās |
Priesteriene pareģe (Apollona templī Delfos no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pītija — pie smaržām, Cerbera žurnāliste Rita — pie mazgājamiem pulveriem.
- Jūlija, Viņa sarakstos saukta ar kodētu segvārdu Pītija, varētu samesties uzpūtīga.
- Centos iztēloties gaismas dieva Apollona templi, kur uz trijkāja sēdējusi Pītija un pareģojusi.
- Abi ar Pītiju viņi pavisam labi bija sapratušies.
- bet, kā Pītija 2 stāv pie altāra,