blakšēt
blakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blakšu | blakšam | blakšēju | blakšējām | blakšēšu | blakšēsim |
| 2. pers. | blakši | blakšat | blakšēji | blakšējāt | blakšēsi | blakšēsiet, blakšēsit |
| 3. pers. | blakš | blakšēja | blakšēs | |||
Pavēles izteiksme: blakši (vsk. 2. pers.), blakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blakšot (tag.), blakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blakšētu
Vajadzības izteiksme: jāblakš
Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tā sēžu uz kakla tantei, piezīdies kā blakšu tēviņš!
- Kinza vairs neatgādina blakšu garšu, bet izceļ ēdiena šarmu.
- Kā viņš teica, - ir izdevies cilvēkus izcelt no blakšu midzeņiem.
- Viņa vairs nekaunējās par izpuvušajām grīdām un blakšu notraipītajām tapetēm.
- Pavisam nelāgi 1936. gada rudenī sanāca kādai blakšu indētājai Vecrīgā, Jāņa ielā.