blākšēt
blākšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blākšu | blākšam | blākšēju | blākšējām | blākšēšu | blākšēsim |
| 2. pers. | blākši | blākšat | blākšēji | blākšējāt | blākšēsi | blākšēsiet, blākšēsit |
| 3. pers. | blākš | blākšēja | blākšēs | |||
Pavēles izteiksme: blākši (vsk. 2. pers.), blākšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blākšot (tag.), blākšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blākšētu
Vajadzības izteiksme: jāblākš
1.Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, blākš, — grozā saplīsa!
- Blīkš, blākš, čīks, čāks!
- Blīkš, blākš, un zila acs
- Blīkš un blākš!
- Blākš!”