histērija1
histērija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | histērija | histērijas |
| Ģen. | histērijas | histēriju |
| Dat. | histērijai | histērijām |
| Akuz. | histēriju | histērijas |
| Lok. | histērijā | histērijās |
1.joma: medicīna Psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
2.joma: lopkopība Sprostos turētu vistu slimība, kas izpaužas palielinātā uzbudināmībā; uzliesmo maksimālās dējības laikā.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi ir citā realitātē” aizgāja pa histērijas un rupjības reni.
- ), taču pēc tam tā izvērtās šokā un īstā histērijā.
- Gluži vienkārši Melisai sākusies histērija, viņa skaļi bļāvusi un raudājusi.
- Es biju lieciniece un viņu strīdu, histēriju un infantilisma dalībniece.
- Bet ko gan var gribēt no sievietes, kas kritusi histērijā?!