uztakelēt
uztakelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: jūrniecībaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztakelēju | uztakelējam | uztakelēju | uztakelējām | uztakelēšu | uztakelēsim |
| 2. pers. | uztakelē | uztakelējat | uztakelēji | uztakelējāt | uztakelēsi | uztakelēsiet, uztakelēsit |
| 3. pers. | uztakelē | uztakelēja | uztakelēs | |||
Pavēles izteiksme: uztakelē (vsk. 2. pers.), uztakelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztakelējot (tag.), uztakelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztakelētu
Vajadzības izteiksme: jāuztakelē
Pacelt buras (piemēram, jahtai).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā ir sajūta , ka to ir sarežģītāk uztakelēt nekā NP , bet daudz vieglāk iebāzt un izvilkt mastu