Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
uzstabulēt
uzstabulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV