ebonīts
ebonīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ebonīts | ebonīti |
| Ģen. | ebonīta | ebonītu |
| Dat. | ebonītam | ebonītiem |
| Akuz. | ebonītu | ebonītus |
| Lok. | ebonītā | ebonītos |
Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis lēmums radīja pirmo neapmierinātību un arī pirmās sektas – ebonītus un nācariešus.
- drānā, ar izsietu muti, daži pavisam kaili un melni kā ebonīts...
- Bet ebonīts bija dārgs izejmateriāls un drīzumā tika aizvietots ar kompozītmasu uz šellakas bāzes.
- Noskaidrojās, ka tas ir ebonīta nūjiņas oficiālais nosaukums un pavēlēts nūjiņu lietot ģērbšanās laikā, bāžot biksēs kreklu.
- Gumija ar sēra saturu ap 30% ir ciets, melns, plastmasai līdzīgs materiāls, ko sauc par ebonītu.