aizdrīvēt
aizdrīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdrīvēju | aizdrīvējam | aizdrīvēju | aizdrīvējām | aizdrīvēšu | aizdrīvēsim |
| 2. pers. | aizdrīvē | aizdrīvējat | aizdrīvēji | aizdrīvējāt | aizdrīvēsi | aizdrīvēsiet, aizdrīvēsit |
| 3. pers. | aizdrīvē | aizdrīvēja | aizdrīvēs | |||
Pavēles izteiksme: aizdrīvē (vsk. 2. pers.), aizdrīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdrīvējot (tag.), aizdrīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdrīvētu
Vajadzības izteiksme: jāaizdrīvē
1.Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
1.1.Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl ir iespēja, ka kaut kas šo ieeju ir aizdrīvējis ciet.
- Večuks aizvēra logus un rīkojās gar mālu spaini, grasīdamies aizdrīvēt lielākās plaisas.
- Otrkārt, aizdrīvēt plaisas zem durvīm, jo tieši caur tām vannas istabā ieplūst aukstais gaiss.
- Šādā gadījumā jāskatās, no kuras puses var tikt klāt, un jāmēģina spraugas aizdrīvēt ciet.
- – Aizdrīvē šaujamlūku, Puspīrāg!