saverkšķīt

Lietojuma biežums :

saverkšķīt 2. konjugācijas darbības vārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	saverkšķīju	saverkšķījam	saverkšķīju	saverkšķījām	saverkšķīšu	saverkšķīsim
2. pers.	saverkšķī	saverkšķījat	saverkšķīji	saverkšķījāt	saverkšķīsi	saverkšķīsiet, saverkšķīsit
3. pers.	saverkšķī		saverkšķīja		saverkšķīs

Pavēles izteiksme: saverkšķī (vsk. 2. pers.), saverkšķījiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: saverkšķījot (tag.), saverkšķīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: saverkšķītu

Vajadzības izteiksme: jāsaverkšķī

saverkšīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: saverkšī (vsk. 2. pers.), saverkšījiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: saverkšījot (tag.), saverkšīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: saverkšītu

Vajadzības izteiksme: jāsaverkšī

1.Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).

1.1.Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).

2.Sačokurot, sačervelēt.

3.Samudžināt (piemēram, dziju).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Pusplikais, saverkšķījis ģīmi zvērīgā vieplī, piegrūda durkli krievam pie deguna.
Saverkšķījis lietišķu ģīmi, paskatos rokaspukstenī un veikli pārlieku prātā iespējamās atrunas.
Purva Mītējs saverkšķīja jau tā grumbaino vaigu un sacīja:
Ar riebumā saverkšķītu muti viņš tikai izdvesa: “ Kā tu vari ēst tās cūcības?”
Iztēlošos, kā tas varētu notikt, — lode trāpa, viņš sāpēs saverkšķī seju, nokrīt gārdzošs un ievainots, vēl pēc minūtes aizlido tai saulē.