saverkšīt
saverkšīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saverkšīju | saverkšījam | saverkšīju | saverkšījām | saverkšīšu | saverkšīsim |
| 2. pers. | saverkšī | saverkšījat | saverkšīji | saverkšījāt | saverkšīsi | saverkšīsiet, saverkšīsit |
| 3. pers. | saverkšī | saverkšīja | saverkšīs | |||
Pavēles izteiksme: saverkšī (vsk. 2. pers.), saverkšījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saverkšījot (tag.), saverkšīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saverkšītu
Vajadzības izteiksme: jāsaverkšī
1.Saviebt (seju, tās daļas); samiegt, arī samirkšķināt (acis).
1.1.Izveidot sejā (piemēram, smaidu, grimasi).
2.Sačokurot, sačervelēt.
3.Samudžināt (piemēram, dziju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Arvīds māksloti saverkšī savu gludo seju, un man jākaunas Kārļa vietā, ka viņš savā raupjā prātā nespēj tvert jelkādas blakus nozīmes.
- Es pavilku segas stūrīti — Bērns gulēja aizvērtām acīm, saverkšījis sejiņu smaidā nu gluži kā cilvēks.
- Atļaušos es ģīmi saverkšīt šaubu pilnā vieplī...