stirkšķis
stirkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stirkšķis | stirkšķi |
| Ģen. | stirkšķa | stirkšķu |
| Dat. | stirkšķim | stirkšķiem |
| Akuz. | stirkšķi | stirkšķus |
| Lok. | stirkšķī | stirkšķos |
1.Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
3.apvidvārds Straujš, neapdomīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atskanēja nelāgs stirkšķis.
- Džinkstēdama sabirza loga rūts, istabā iebrāzās apslāpētie un žultainie dzīvības un nāves cīniņa trokšņi, ņurdoņa, spiedzieni, vīru lamas un plīstošo drēbju stirkšķi.
- Siksna sadrupa un izjuka ādas liekšķerēs, tas destabilizēja bikšu stāvokli, jo ķērājs īstā brīdī savu roku neatrāva vai neapjēdza atraut, atskanēja stirkšķis, ievaidējās bikšu vīle, un plīsums pilnīgi iznīcināja šuves, notika savdabīgs drēbju harakiri.
- Atskanēja krakšķis , stirkšķis , un labais spārns pāršķēlās un aizlidoja sāņus
- Vienā stirkšķī pār zābakiem līdz pat spicajiem papēžiem.