stirkšēt
stirkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stirkšu | stirkšam | stirkšēju | stirkšējām | stirkšēšu | stirkšēsim |
| 2. pers. | stirkši | stirkšat | stirkšēji | stirkšējāt | stirkšēsi | stirkšēsiet, stirkšēsit |
| 3. pers. | stirkš | stirkšēja | stirkšēs | |||
Pavēles izteiksme: stirkši (vsk. 2. pers.), stirkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stirkšot (tag.), stirkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stirkšētu
Vajadzības izteiksme: jāstirkš
1.Stirkšķēt.
3.apvidvārds Pļāpāt, daudz runāt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To, ka mans tēvs Latvijas laikos pazinis Širmanu, Stirkšam toreiz neteicu.
- Sarunā ar Stirkšu viņš ieminējies, ka sapņo strādāt uz kuģiem un braukt jūrā.
- Stirkš!
- Apstākļi, kad viss tikai veidojas un visās malās stirkš vīles – ja vienā stūrī ir sakārtots, tad otrā jau vīles plīst.
- Zvanīju Stirkšam, teicu paldies, apliecināju, ka neesmu muļķis un saprotu, ka ir bijusi ietekme, lai man studenta vietu nodrošinātu.