stirkšķēt
Lietojuma biežums :
stirkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
stirkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri