tinkšķis
tinkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tinkšķis | tinkšķi |
| Ģen. | tinkšķa | tinkšķu |
| Dat. | tinkšķim | tinkšķiem |
| Akuz. | tinkšķi | tinkšķus |
| Lok. | tinkšķī | tinkšķos |
Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No zariem un pazarēm atviļņoja svilpieni, tinkšķi un trilleri.
- Tādus sīkus sīkus soļus, kaut kādus būkšķus un tinkšķus.
- Iestājās neveikls klusums, ko reizēm pārtrauca tinkšķis, karotītei atsitoties pret tasītes sānu.
- Noskanēja trīs nesaskanīgi tinkšķi.
- Istaba top klusa, itin kā tajā nebūtu neviena, tikai metāla rakstāmrīks švirkstina grubuļainu papīru, kluss tinkšķis pret tintnīcas malu, nopūta, un atsākas papīra čukstēšana.