imunizēt
imunizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | imunizēju | imunizējam | imunizēju | imunizējām | imunizēšu | imunizēsim |
| 2. pers. | imunizē | imunizējat | imunizēji | imunizējāt | imunizēsi | imunizēsiet, imunizēsit |
| 3. pers. | imunizē | imunizēja | imunizēs | |||
Pavēles izteiksme: imunizē (vsk. 2. pers.), imunizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: imunizējot (tag.), imunizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: imunizētu
Vajadzības izteiksme: jāimunizē
Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Anti-endoteliālās antivielas izraisa endotēlijšūnu apoptozi in vitro un emfizēmas attīstību pasīvi imunizētām pelēm.
- 4.6 organizēt vakcināciju pret difteriju neimunizētām personām, kas griežas pēc narkoloģiskās palīdzības;
- Ilgtermiņā gan būtiskāku lomu varot spēlēt tas, ka ne visi vēlas tikt imunizēti.
- Viņš centās izvērtēt antigēna un antivielas reakciju audos ar bakteriālu infekciju inficētiem un imunizētiem dzīvniekiem.
- 4.7. organizēt pret difteriju neimunizēto pacientu vakcināciju slimnīcās, ja pacientu veselības stāvoklis to pieļauj;