neveiklis
neveiklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neveiklis | neveikļi |
| Ģen. | neveikļa | neveikļu |
| Dat. | neveiklim | neveikļiem |
| Akuz. | neveikli | neveikļus |
| Lok. | neveiklī | neveikļos |
neveikle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neveikle | neveikles |
| Ģen. | neveikles | neveikļu |
| Dat. | neveiklei | neveiklēm |
| Akuz. | neveikli | neveikles |
| Lok. | neveiklē | neveiklēs |
1.Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
2.Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kāds es neveiklis, – viņš patiesi pārdzīvoja.
- Esmu neveiklis, bet veicu tomēr visu.
- Es saprotu, man neizdevās jums radīt priekšstatu par zinātnieku runasvīra uzstāšanos, tā drīzāk bija mana paša neveikla uzstāšanās, it kā es, ar varu nopūlējies ielīst kāda zinātnieka ādā, vienlaikus atvainotos un taisītu šarmantā neveikļa valdzinoša izmisuma jokainās grimases, kad tas uzkāpis namamātei uz sudraba kleitas šlepes un netiek nost...
- Vārds neveikls un no tā atvasinātie substantīvi neveiklais, neveiklis u. 0 tautasdziesmās sastopami apmēram desmit reižu biežāk par vārdu veikls un tā atvasinājumiem, turklāt tie lietoti ar vispārinātu negatīvu īpašību raksturojošu nozīmi 'neveiksmīgs, netikumīgs, slinks, slikts", piemēram: Kur es iešu, kur palikšu,/ Tik neveikla uzauguse.'
- Mušām taisni labi, te viņas veiklas, viņš neveiklis.