neveiklums
neveiklums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neveiklums | neveiklumi |
| Ģen. | neveikluma | neveiklumu |
| Dat. | neveiklumam | neveiklumiem |
| Akuz. | neveiklumu | neveiklumus |
| Lok. | neveiklumā | neveiklumos |
1.Vispārināta īpašība → neveikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība1.
2.Vispārināta īpašība → neveikls2, šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība2.
3.Vispārināta īpašība → neveikls3, šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rita pasmaidīja par runātāja neveiklumu, tomēr atbildēja viņam.
- Sasodītais neveiklums, ka viņš nebija laikus pamanījis šo sniega kupenu un iegāzies tajā kā iesācējs.
- To var raksturot arī kā neveiklumu, nespēku vai pat koordinācijas spēju zudumu rokās vai arī kājās.
- Tas skaidrojams ar šo krāsas nosaukumu gammu, zināmu neveiklumu, kā arī vārda lietotājam nepietiekami ērto lietojuma iespēju.
- Pretinieks, pārsteigts par šādu neveiklumu, reaģēja sekundes daļiņu vēlāk, un viņa dūre aiztraucās pāri Lina Norvīda galvai.