stinkšķēt
stinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
stinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
Avoti: LLVV