stinkšēt
stinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stinkšu | stinkšam | stinkšēju | stinkšējām | stinkšēšu | stinkšēsim |
| 2. pers. | stinkši | stinkšat | stinkšēji | stinkšējāt | stinkšēsi | stinkšēsiet, stinkšēsit |
| 3. pers. | stinkš | stinkšēja | stinkšēs | |||
Pavēles izteiksme: stinkši (vsk. 2. pers.), stinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stinkšot (tag.), stinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stinkšētu
Vajadzības izteiksme: jāstinkš
Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stinkš naži, šņakst zobi, klab šķīvji.
- Ik grasis, stinkšot bailēs, viņus dzīs!
- Kas tur dimd, kas tur stinkš
- Kā sīki zvārgulīši dzelži stinkšēs,
- Tas dimdēja, tas stinkšēja