pabrukt | Tēzaurs

pabrukt

pabrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: pabrūc (vsk. 2. pers.), pabrūciet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: pabrūkot (tag.), pabrukšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: pabruktu

Vajadzības izteiksme: jāpabrūk

1.parasti formā: trešā persona Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).

2.Strauji paslīdēt lejup.

2.1.sarunvaloda Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).

Avoti: LLVV

Piemēri valodas korpusos

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Kādā vietā virs skrajā augāja skarbi slējās robains un pabrucis akmens mūris.
Tas, ka Rīgas ielu segums pēc silts-auksts-silts-auksts maiņas ik gadu pabrūk, ir ierasta lieta.
Protams, grauzēji šur tur ir pietaisījuši, zirnekļi tīklus pievijuši, pa kādai beigtai mušai uz palodzes pieradies, lapseņu pūznis jumta istabas loga stūrī jau tukšs un pabrucis, putna ligzda aiz balkona spraišļa pamesta; visās malās pabirušas brūnās kripatas no ozolu ziedēšanas, dažādi puķu, zāļu un koku ziedu stiebri, skaras un putekšņi, badā nomirusi pele atkritumu spainī un turpat līdzās sakaltušajam līķītim — jau izkūņojušos mušu kūniņu čaulas; no iepriekšējām reizēm uz grīdas pamesti vientuļi “ Lego” klucīši, kas gaida, kad tiem kāds pieaugušais uzkāps ar basu pēdu; un mantas, mantas, mantas — visādas lietas, kas gadu gadiem atliktas malā, jo nospriests, ka “ gan jau noderēs”, vai mērķtiecīgi atvestas uz laukiem no pilsētas, jo “ pilsētā to vairs nelietos, bet laukos būs labs diezgan”.
Ir doma pabrukt šinīs sacenēs , ja būs ziema un meklēju kompanjonu
Alas ieeja vēl pabrukusi , dziļumā ir vairs tikai viena eja h 40 cm , strautiņa arī vairs nav