duļķis2
duļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duļķis | duļķi |
| Ģen. | duļķa | duļķu |
| Dat. | duļķim | duļķiem |
| Akuz. | duļķi | duļķus |
| Lok. | duļķī | duļķos |
Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Duļķis kļūs par " Barons kvartāls" komandas trešo leģionāru šosezon.
- Dažkārt veic keramikas pulveru disperģēšanu šķidrumā ( ūdenī), izveidojot duļķi.
- Duļķu radīšana atvieglo maisīšanu un samazina daļiņu aglomerāciju.
- Viss duļķis uzpeld augšā, un to novada prom, viss ir vienkārši!"
- Lāpīsies līdz roku drebēšanai un blāvi dzeltenīgiem duļķiem.