duļķoties
duļķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | duļķojos | duļķojamies | duļķojos | duļķojāmies | duļķošos | duļķosimies |
| 2. pers. | duļķojies | duļķojaties | duļķojies | duļķojāties | duļķosies | duļķosieties, duļķosities |
| 3. pers. | duļķojas | duļķojās | duļķosies | |||
Pavēles izteiksme: duļķojies (vsk. 2. pers.), duļķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: duļķojoties (tag.), duļķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: duļķotos
Vajadzības izteiksme: jāduļķojas
Kļūt duļķainam.
Avoti: LV87
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja šķidrumu savlaicīgi nenomaina, tas sāk duļķoties.
- Ja vasaru akās ūdens duļķojas , tad gaidāms slikts laiks
- Iepriekšējās nedēļas nogalē lija lieti un upēs ūdens cēlās un duļķojās , taču tas netraucēja un brīvdienās bija ļoti aizraujoša strauta foreļu cope
- Pēc upītes aizbēršanas ezera neparasti dzidrais ūdens sācis duļķoties.
- Arī draugi samiņi visu neapēd vai arī ēd šmucīgi un liela daļa paliek ūdenī kā rezultātā tas var sākt arī duļķoties.