nemaņa
nemaņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nemaņa | nemaņas |
| Ģen. | nemaņas | nemaņu |
| Dat. | nemaņai | nemaņām |
| Akuz. | nemaņu | nemaņas |
| Lok. | nemaņā | nemaņās |
1.Nesamaņa.
2.Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
Stabili vārdu savienojumiLīdz nemaņai; līdz nesamaņai.
- Līdz nemaņai; līdz nesamaņai sarunvaloda, idioma — saka, raksturojot kādas darbības, parādības lielu intensitāti, pārmērīgumu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 13. Esmu ārpus biroja un, visticamāk, līdz nemaņai piedzēries.
- Gregors tikai pagrozīja galvu, vēl joprojām būdams pa pusei nemaņā.
- Varbūt nemaņā, varbūt komā, bet jūs taču slimnīcās pārbaudījāt.
- Tas bija pēdējais, ko viņa redzēja, pirms iekrita dziļā nemaņā.
- ) Tie, kas nemāk, tie muld līdz nemaņai.