nemanīts
nemanīts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nemanīts | nemanīti |
| Ģen. | nemanīta | nemanītu |
| Dat. | nemanītam | nemanītiem |
| Akuz. | nemanītu | nemanītus |
| Lok. | nemanītā | nemanītos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nemanīta | nemanītas |
| nemanītas | nemanītu |
| nemanītai | nemanītām |
| nemanītu | nemanītas |
| nemanītā | nemanītās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nemanītais | nemanītie |
| Ģen. | nemanītā | nemanīto |
| Dat. | nemanītajam | nemanītajiem |
| Akuz. | nemanīto | nemanītos |
| Lok. | nemanītajā | nemanītajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nemanītā | nemanītās |
| nemanītās | nemanīto |
| nemanītajai | nemanītajām |
| nemanīto | nemanītās |
| nemanītajā | nemanītajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
nemanīti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Nolieguma divdabis → manīt.
2.Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja viņš tagad ātri skrietu, varētu nemanīts ienirt ūdenī.
- Otrkārt, viņš sekoja diviem cilvēkiem, Tumšmutes sānielās pūlēdamies palikt nemanīts.
- Teofāns pieturēja zirgu, lai palaistu mūku aiziet un paliktu viņa nemanīts.
- Tieši pēdējā iemesla dēļ uz koncertu it kā neviena nemanīts atnāca arī Pauls.
- Kamēr vecmāmiņa gatavoja pusdienas, bērns, neviena nemanīts, aizklīdis līdz autoceļam.