laršķis
laršķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laršķis | laršķi |
| Ģen. | laršķa | laršķu |
| Dat. | laršķim | laršķiem |
| Akuz. | laršķi | laršķus |
| Lok. | laršķī | laršķos |
laršķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laršķe | laršķes |
| Ģen. | laršķes | laršķu |
| Dat. | laršķei | laršķēm |
| Akuz. | laršķi | laršķes |
| Lok. | laršķē | laršķēs |
1.Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
Avoti: LLVV