uzspēle
uzspēle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzspēle | uzspēles |
| Ģen. | uzspēles | uzspēļu |
| Dat. | uzspēlei | uzspēlēm |
| Akuz. | uzspēli | uzspēles |
| Lok. | uzspēlē | uzspēlēs |
Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēta izlikšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš mīlēja nākt uzspēlēm, bet mammai un māsai futbols neinteresēja.
- Šur tur varbūt pietrūkst pieredzes un parādās neliela uzspēle.
- Un teikšu bez uzspēles: varu būt kovidam pateicīga.
- Ne smakas no uzpūtības un lētas uzspēles.
- Bet viens nu gan: jābūt simtprocentīgi patiesam, atvērtu dvēseli, bez jebkādas uzspēles.